Difterija ir ļoti lipīga bakteriāla infekcija, kas izplatās starp cilvēkiem un izraisa augšējo elpceļu infekciju, kas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu un nosmakšanu. Difterija ir izraisījusi postošas ​​epidēmijas visā pasaulē visā vēsturē, un 7. gadsimta beigās šī slimība joprojām bija galvenais zīdaiņu mirstības cēlonis Francijā. Tas vairs nav endēmisks rūpnieciski attīstītajās valstīs, kur tiek importēti ārkārtīgi reti novērotie gadījumi. Tomēr šī slimība joprojām ir veselības problēma tajās pasaules daļās, kur bērnu imunizācija nav ierasta. 000. gadā PVO visā pasaulē tika ziņots par vairāk nekā 2014 gadījumiem. (1)

Izšķir elpošanas difteriju un ādas difteriju.

Pēc divu līdz piecu dienu inkubācijas perioda slimība izpaužas kā iekaisis kakls: rīkles kairinājums, drudzis, kakla dziedzeru pietūkums. Slimību atpazīst pēc bālganu vai pelēcīgu apvalku veidošanās kaklā un dažreiz degunā, kas apgrūtina rīšanu un elpošanu (grieķu valodā “difterija” nozīmē “membrāna”).

Ādas difterijas gadījumā, galvenokārt tropu apgabalos, šīs membrānas atrodas brūces līmenī.

Difteriju izraisa baktērijas, Corynebacterium diphtheriae, kas uzbrūk rīkles audiem. Tas ražo toksīnu, kas izraisa atmirušo audu (viltus membrānu) uzkrāšanos, kas var aizsprostot elpceļus. Šis toksīns var izplatīties arī asinīs un izraisīt sirds, nieru un nervu sistēmas bojājumus.

Divas citas baktēriju sugas spēj ražot difterijas toksīnu un tādējādi izraisīt slimības: Corynebacterium ulcerans et Corynebacterium pseudotuberculosis.

Elpošanas ceļu difterija tiek izplatīta no cilvēka uz cilvēku ar pilienu palīdzību, kas tiek projicētas klepojot un šķaudot. Pēc tam baktērijas iekļūst caur degunu un muti. Ādas difterija, kas tiek novērota dažos tropiskajos reģionos, tiek izplatīta tiešā saskarē ar brūci.

Jāpiebilst, ka atšķirībā no Corynebacterium diphtheriae kas tiek pārnests no cilvēka uz cilvēku, pārējās divas baktērijas, kas ir atbildīgas par difteriju, tiek pārnestas no dzīvniekiem uz cilvēkiem (tās ir zoonozes):

• Corynebacterium ulcerans tiek pārnests, uzņemot svaigpienu vai saskaroties ar liellopiem un mājdzīvniekiem.
• Corynebacterium pseudotuberculosis, visretāk, tiek pārraidīts saskarē ar kazām.

Mūsu platuma grādos tieši ziemā difterija ir visizplatītākā, bet tropiskajos rajonos tā novērojama visu gadu. Epidēmijas uzliesmojumi vieglāk skar blīvi apdzīvotas vietas.

Vakcīna

Bērnu vakcinācija ir obligāta. Pasaules Veselības organizācija iesaka šo vakcīnu ievadīt kombinācijā ar stingumkrampju un garā klepus (DCT) vakcīnu 6, 10 un 14 nedēļu laikā, kam seko revakcinācija ik pēc 10 gadiem. Saskaņā ar PVO aplēsēm, vakcinācija katru gadu visā pasaulē novērš 2 līdz 3 miljonus nāves gadījumu no difterijas, stingumkrampjiem, garā klepus un masalām. (2)

Ārstēšana

Ārstēšana sastāv no antidifterijas seruma pēc iespējas ātrākas ievadīšanas, lai apturētu baktēriju radīto toksīnu darbību. To papildina ārstēšana ar antibiotikām, lai iznīcinātu baktērijas. Pacientu var ievietot elpceļu izolācijā uz dažām dienām, lai izvairītos no inficēšanās ar apkārtējiem cilvēkiem. Apmēram 10% cilvēku ar difteriju mirst pat pēc ārstēšanas, brīdina PVO.