Vītols Cytidia (Cytidia salicina)
- Nodaļa: Basidiomycota (Basidiomycetes)
- Apakšnodaļa: Agaricomycotina (Agaricomycetes)
- Klase: Agaricomycetes (Agaricomycetes)
- Pasūtījums: Corticiales
- Ģimene: Corticiaceae (Corticiaceae)
- Ģints: Cytidia (Cytidia)
- Tips: Cytidia salicina (Cytidia vītols)
:
- Terana salicina
- Lomatia salicina
- Lomatas salicīns
- Kvēlojoša pilsēta
- Auricularia salicina
- Vītolu miza
- Thelephora salicina
Augļu ķermeņi ir spilgti, piesātināti sarkani (tonis variē no oranžsarkanas līdz bordo un sarkanvioletam), diametrā no 3 līdz 10 mm, vairāk vai mazāk noapaļoti, atvērti ar atpalikušu malu vai pat vaļēji izliekti, viegli atdalāmi no substrāts. Tie atrodas grupās, sākumā atsevišķi, augot var saplūst, veidojot plankumus un svītras, kuru garums pārsniedz 10 cm. Virsma ir no gandrīz vienmērīgas līdz vairāk vai mazāk izteiktai radiāli grumbuļaina, matēta, slapjā laikā var būt gļotāda. Konsistence ir želejveida, blīva. Žāvēti paraugi kļūst cieti, ragveida, bet neizbalē.
Vītolu cītidija – apstiprinot savu nosaukumu – aug uz nokaltušiem kārklu un papeļu zariem, ne augstu virs zemes, un vislabāk jūtas mitrās vietās, arī kalnu apvidos. Aktīvās augšanas periods no pavasara līdz rudenim, maigā klimatā visu gadu.
Sēne neēdama.
Radiālā flebija, kas aug uz atmirušās koksnes un sausas cietkoksnes koksnes, atšķiras no vītolu citīdijām ar lielākiem izmēriem (gan atsevišķiem augļķermeņiem, gan to konglomerātiem), ar ievērojami salocītāku-burzītāku virsmu, robainu malu, krāsu gammu (vairāk oranžu), krāsa mainās pēc žāvēšanas un sasaldēšanas (melnējas vai izbalē atkarībā no apstākļiem).
Foto: Larisa