PSIholoģija

Jūtot iedvesmu, mēs varam strādāt stundām ilgi, neapstājoties. Ja darbs nenotiek, tad un tad novēršamies un sakārtojam atelpu. Abas iespējas ir neefektīvas. Mēs esam visproduktīvākie, ja pārtraukumus plānojam iepriekš, nevis uzņemam tos spontāni. Par to - rakstnieks Olivers Bērkemans.

Mani pastāvīgie lasītāji jau nojauš, ka tagad apseglos savu mīļāko slidu: nenogurstoši aicinu ikvienu plānot savu dzīvi. Manuprāt, šī pieeja attaisno sevi gandrīz vienmēr. Taču spontanitāte, par kuru daži tik kaislīgi iestājas, ir nepārprotami pārvērtēta. Man šķiet, ka vislabāk izvairīties no tiem, kuri cenšas būt "patiesi spontāna persona". Viņi acīmredzami iznīcinās visu, ko jūs kopīgi plānojāt.

Es uzstāju uz to, lai gan manā pašreizējā dzīvē ir virtuozākais plānu grautājs — pusgadu vecs mazulis. Galu galā plāna jēga nepavisam nav fanātiski pie tā pieturēties. Tas ir nepieciešams, lai, pabeidzot vienu lietu, jūs nezaudētu domas par to, ko darīt tālāk.

Plānošanas priekšrocības ir īpaši acīmredzamas, ja notiek neparedzami notikumi un tiem ir nepieciešama jūsu uzmanība. Kad vētra norimst, jūs, iespējams, būsit pārāk apmulsis, lai gudri izvēlētos nākamo rīcību. Un šeit jūsu plāns noderēs. Vai atceries āķīgo latīņu izteicienu carpe diem — «dzīvo mirklī»? Es to aizstātu ar carpe horarium — "dzīvojiet pēc grafika".

Manu viedokli pierāda nesen veikts pētījums Kolumbijas Biznesa skolā. Divām dalībnieku grupām tika lūgts veikt divus radošus uzdevumus noteiktā laikā. Pirmajā grupā dalībnieki varēja pārslēgties no viena uzdevuma uz citu, kad vien vēlējās, otrajā — stingri noteiktos intervālos. Līdz ar to otrā grupa visos aspektos veicās labāk.

Kā to var izskaidrot? Pēc autoru domām, tā ir lieta. Mums visiem var būt grūti noķert brīdi, kad mūsu garīgajā darbībā notiek kognitīvā fiksācija, tas ir, mēs zaudējam spēju domāt ārpus rāmjiem un izslēgt no sliekšņa. Mēs parasti to nepamanām uzreiz.

Kad strādājat pie uzdevumiem, kas prasa radošumu, apzināti plānojot pārtraukumus, tas palīdzēs saglabāt jūsu skatienu svaigu.

"Dalībnieki, kuri neievēroja grafiku, pārejot no viena uzdevuma uz citu, biežāk atkārtoja sevi, viņu "jaunās" idejas bija ļoti līdzīgas tam, ko viņi izdomāja sākumā," atzīmē pētījuma autori. Līdzņemšanai: ja neņemat pārtraukumu darbā, jo jūtaties satriekts, ņemiet vērā, ka sajūta var būt nepatiesa.

Ņemiet vērā, ka šajā eksperimentā pārtraukums nenozīmēja darba pārtraukšanu, bet gan pāreju uz citu uzdevumu. Tas ir, aktivitātes maiņa šķiet tikpat efektīva kā atpūta — galvenais, lai viss norit pēc grafika.

Kādus praktiskus secinājumus no tā var izdarīt? Strādājot pie uzdevumiem, kas prasa radošumu, apzināta pārtraukumu plānošana palīdzēs saglabāt jaunu skatījumu. Vislabāk ir organizēt pārtraukumus ar regulāriem intervāliem.

Lai būtu drošībā, varat iestatīt taimeri. Kad dzirdat signālu, nekavējoties pārejiet uz kādu citu biznesu: apskatiet savus kontus, pārbaudiet pastkasti, notīriet darbvirsmu. Pēc tam atgriezieties darbā. Un neizlaid pusdienas. Bez regulāriem pārtraukumiem jūs sāksit slīdēt. Pārbaudi pats — vai šajā režīmā spēsi izdomāt kaut ko kvalitatīvi jaunu?

Pats galvenais, atbrīvoties no vainas apziņas par darba pārtraukšanu. It īpaši, ja jūtaties iestrēdzis un nevarat virzīties uz priekšu. Pauze patiesībā ir labākā lieta, ko šajā situācijā darīt.

Šos pētījumus var interpretēt vēl plašāk. Atrodoties situācijā, ir grūti adekvāti novērtēt savu stāvokli un pieņemt saprātīgus lēmumus. Kad esam dusmīgi par kādu nenozīmīgu problēmu, piemēram, kāds mēģina kaut kur izlaist rindu, mēs neapzināmies, ka mūsu reakcija ir nesamērīga ar notikušo.

Kad jūtamies vientuļi, mēs bieži vien vēl vairāk ievelkam sevī, kad mums vajadzētu virzīties pretējā virzienā. Kad mums trūkst motivācijas, mēs neredzam, ka labākais veids, kā to iegūt, ir nevis atlikt, bet beidzot darīt to, no kā mēs izvairāmies. Piemēri turpinās.

Noslēpums ir nevis akli pakļauties savām mirkļa domām un jūtām, bet gan iemācīties tās paredzēt. Šeit parādās plānošana — tā liek mums darīt to, kas mums jādara, neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam tagad vai nē. Un šī iemesla dēļ vien ir laba ideja ievērot grafiku.

Atstāj atbildi