CBT – uzvedības un kognitīvā terapija ir atzīta par trauksmes, fobiju un obsesīvu traucējumu ārstēšanu, un tā var skart daudzus cilvēkus, kuri vēlas uzlabot savu dzīves kvalitāti, īstermiņā vai vidējā termiņā koriģējot traucējumus, kas dažkārt ikdienā var izraisīt invaliditāti.

Uzvedības un kognitīvās terapijas ir terapeitisku pieeju kopums, kas apvieno domu distancēšanos ar relaksācijas vai uzmanības paņēmieniem. Mēs veicam darbu pie radušajām apsēstībām, pašapliecināšanās, bailēm un fobijām utt.

Šī terapija ir diezgan īsa, koncentrējoties uz tagadni, un tās mērķis ir rast risinājumu pacienta problēmām. Atšķirībā no psihoanalīzes mēs nemeklējam simptomu cēloņus un risinājumus pagātnē vai runā. Mēs meklējam tagadnē, kā rīkoties ar šiem simptomiem, kā mēs varēsim tos uzlabot vai pat aizstāt dažus kaitīgus ieradumus ar citiem, pozitīvākiem un mierīgākiem.

Šī uzvedības un kognitīvā terapija, kā norāda tās nosaukums, iejauksies uzvedības un izziņas (domu) līmenī.

Tāpēc terapeits strādās ar pacientu gan pie darbības, gan domāšanas veida, piemēram, sniedzot vingrinājumus, kas jāveic katru dienu. Piemēram, ja ir obsesīvi-kompulsīvi traucējumi ar rituāliem, pacientam jācenšas samazināt savus rituālus, attālinoties no savām apsēstībām.

Šīs terapijas ir īpaši indicētas, lai ārstētu trauksmi, fobijas, OCD, ēšanas traucējumus, atkarības problēmas, panikas lēkmes vai pat miega problēmas.

Pacients nosūta CBT pie psihologa vai psihiatra, kas ir apmācīts šāda veida terapijā, kam ir nepieciešamas divus līdz trīs gadus ilgas papildu studijas pēc universitātes psiholoģijas vai medicīnas kursa.

Mēs parasti sākam ar simptomu, kā arī izraisošo apstākļu novērtējumu. Pacients un terapeits kopā definē ārstējamās problēmas trīs kategorijās:

• emocijas;
• domas;
• saistītā uzvedība.

Izprotot radušās problēmas, ir iespējams noteikt sasniedzamos mērķus un kopā ar terapeitu izveidot terapeitisku programmu.

Programmas laikā pacientam tiek piedāvāti vingrinājumi, lai tieši iedarbotos uz viņa traucējumiem.

Tie ir kondicionēšanas vingrinājumi terapeita klātbūtnē vai prombūtnē. Tādējādi pacients progresīvā veidā saskaras ar situācijām, no kurām viņš baidās. Terapeits ir klātesošs kā ceļvedis uzvedībā, kas jāpieņem.

Šo terapiju var veikt īsā (6 līdz 10 nedēļas) vai vidējā termiņā (no 3 līdz 6 mēnešiem), lai tā reāli ietekmētu pacienta dzīves kvalitāti un labklājību.

Uzvedības un kognitīvajā terapijā koriģējošā pieredze tiek apvienota ar domāšanas procesa analīzi. Patiešām, uzvedību vienmēr izraisa domu modelis, bieži vien tas pats.

Piemēram, čūskas fobijas gadījumā mēs vispirms, pat pirms čūskas ieraudzīšanas, domājam: “Ja es to redzēšu, man būs panikas lēkme”. Tādējādi bloķēšana situācijā, kad pacients var saskarties ar savu fobiju. Tāpēc terapeits palīdzēs pacientam apzināties viņa domāšanas veidus un iekšējos dialogus pirms uzvedības reakcijas.

Subjektam pakāpeniski jāstājas pretī objektam vai pieredzei, no kuras baidās. Vadot pacientu uz piemērotāku uzvedību, rodas jauni kognitīvie ceļi, kas soli pa solim ved uz dziedināšanu un atveseļošanos.

Šo darbu var veikt grupās, ar relaksācijas vingrinājumiem, darbu pie ķermeņa, lai palīdzētu pacientam labāk pārvaldīt savu stresu kādā situācijā.

Šīs terapijas sniedz izcilus rezultātus, ja vien subjekts ikdienā iegulda dotos vingrinājumus.

Vingrinājumi ārpus sesijas ir ļoti svarīgi, lai virzītu pacientu uz atveseļošanos: mēs atzīmējam veidu, kādā mēs tos veicam, kā mēs tos piedzīvojam, emocijas, kas tika uzjundītas un novērotais progress. Šis darbs būs ļoti noderīgs nākamajā sesijā, lai to apspriestu ar terapeitu. Pēc tam pacients mainīs savu uztveri, kad viņš saskaras ar situāciju, kas izraisa, piemēram, fobiju, obsesīvu traucējumu vai citu.