Vai 200 infekcijas dienā rada bažas? Fialeks: par vēlu uztraukties, mums bija daudz laika
Koronavīruss Kas jums jāzina Koronavīruss Polijā Koronavīruss Eiropā Koronavīruss pasaulē Ceļvedis Karte Bieži uzdotie jautājumi #Parunāsim par

Piektdien Veselības ministrija informēja par 258 koronavīrusa infekcijām Polijā. Tas ir visvairāk vairākas nedēļas. Covid-19 ceturtais vilnis sāk paātrināties. Vai tas rada bažas? – Mēs nevaram baidīties no gaidāmā epidēmijas viļņa, mums bija laiks pierast pie šīm bailēm – saka ārsts Bartošs Fialeks.

  1. Polijā jau kādu laiku pieaug jaunu Covid-19 gadījumu skaits. Pagaidām gan diezgan lēni
  2. Ir sācies kārtējais pandēmijas vilnis, kas jau ir plosījies cauri vairākām valstīm un par kuru mūsu speciālisti ir paziņojuši jau ilgu laiku
  3. – Tāpēc mums ir jābūt tam gataviem – saka ārsts Bartošs Fialeks
  4. – Mums bija tik daudz laika, ka pārsteigums par pašreizējo situāciju būtu skandāls – piebilst eksperte
  5. Vairāk informācijas var atrast Onet mājaslapā.

Adrians Dabeks, Medonets: Mūsdienās lielākā daļa infekciju kopš jūnija vidus. Dienas skaitlis virs 200 pamazām kļūst par normu. Vai šis ir brīdis, kad mums jāsāk baidīties?

Bartošs Fialeks: Mums bija daudz laika, lai sagatavotos. Patiešām ilgu laiku SARS-CoV-2 infekciju un nāves gadījumu skaits no COVID-19 ir bijis ļoti zems. Šis relatīvais sirdsmiers pamazām beidzas, un skaitļi aug. Es domāju, ka šobrīd nav par ko uztraukties, vienkārši ir par vēlu uztraukties, jo mums bija tik daudz laika, ka būtu skandāls brīnīties par pašreizējo situāciju. Jau vairākus mēnešus plaši zināms, ka šī gada augusta un septembra vai septembra un oktobra mijā diemžēl saskarsimies ar paaugstinātu Covid-19 gadījumu skaitu.

Es uzskatu, ka vienīgais, kas šobrīd ir jādara, ir balstīties uz citu valstu pieredzi, kuras jau ir saskārušās ar vai joprojām saskaras ar nākamo COVID-19 epidēmijas vilni, kas saistīts ar jaunā koronavīrusa Delta variantu. Un arī mums vajadzētu izmantot zinātnes priekšrocības, ievērot noteikumus, kas ļauj samazināt COVID-19 negatīvās sekas.

Pirmkārt, mums vajadzētu masveidā vakcinēties un ievērojami paātrināt šo procesu. Mums jādara viss iespējamais, lai vakcinētu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu. Redzam, ka motorolleri nepalīdz, loterijas nestrādā. Iespējams, ir nepieciešams vairāk informatīvu un izglītojošu vietu, lai kliedētu dažu poļu sieviešu un vīriešu saprotamās šaubas. Es esmu labs piemērs šajā jautājumā, jo esmu pārliecinājis daudzus cilvēkus. Daudzi cilvēki lūdz kliedēt savas šaubas saistībā ar vakcināciju pret COVID-19, un es viņus izglītoju, proti, atbildu uz viņu jautājumiem. Izglītojoša kampaņa, pat ar elementu no durvīm līdz durvīm, kas paredzēta cilvēkiem, kuriem nav piekļuves sociālajiem medijiem vai kuri tos neizmanto. Daži cilvēki nesaprot jaunās tehnoloģijas, citi uzskata, ka tās ir liekas, un citiem tās nav pieejamas, tāpēc viņiem ir jātrāpa pa citu ceļu.

Bartošs Fialeks

Ārsts, speciālists reimatoloģijas jomā, Nacionālās ārstu savienības Kujawsko-Pomorskie reģiona priekšsēdētājs.

Kā pats sevi raksturo – sabiedrisks aktīvists veselības aizsardzības jomā. Viņš ir aktīvs sociālo tīklu vietņu lietotājs, kur dalās ar informāciju par koronavīrusu, skaidro COVID-19 pētījumus un skaidro vakcinācijas priekšrocības.

Mums ir arvien vairāk zinātnisku pierādījumu, ka vakcīnas pret COVID-19 ir efektīvas pret jaunā koronavīrusa Delta variantu, īpaši efektīvas attiecībā uz hospitalizāciju un nāvi no COVID-19, ko izraisa Delta variants.

Otrkārt, mums jāturpina ievērot sanitāros un epidemioloģiskos principus, kas samazina SARS-2 koronavīrusa pārnešanas risku. Tas ir, valkāt aizsargmaskas slēgtās telpās, ciešā kontaktā ar cilvēkiem, neatkarīgi no mūsu vakcinācijas statusa pret COVID-19, kas attiecas arī uz pilnībā vai daļēji vakcinētiem cilvēkiem. Mēs nedrīkstam aizmirst par roku higiēnu vai sociālās distances ievērošanu.

Tāpat jāatceras, ka kontakta ar inficētu cilvēku gadījumā mums ir jābūt karantīnā un, kad esam slimi, jāizolē sevi. Mums vajadzētu izsekot kontaktiem, iespējamiem uzliesmojumiem un vietām, kas var kļūt par citiem infekcijas avotiem.

  1. Šodien lielākā daļa infekciju 11 nedēļu laikā. Ceturtais vilnis uzņem apgriezienus

Tāpēc mēs nevaram baidīties no gaidāmā epidēmijas viļņa, jo mums bija laiks pierast pie šīm bailēm. Mēs nekrītam panikā, galu galā mums ir zināšanas, kas izriet no trim iepriekšējiem epidēmijas viļņiem. Mēs nebaidāmies, jo mums ir metodes, vakcinācijas un nefarmaceitiskas iejaukšanās, lai samazinātu gaidāmā epidēmijas viļņa apjomu.

Tātad neko jaunu nevar izdomāt. Mums ir zināšanas, kas apkopotas vairākus mēnešus.

Un nekas jauns nav jāizgudro. Mums pirmām kārtām jābūt atbildīgiem. Zinātnieki un zinātne mums ir daudz devuši. Vakcinācijas un nefarmaceitiskās metodes patogēna izplatības ierobežošanai. Viss mūsu rokās. Pirmkārt, vakcinācija pret COVID-19. Kamēr nebūsim vakcinējuši pietiekamu, ļoti lielu cilvēku procentuālo daļu pret COVID-19, joprojām būs svarīgi ievērot sanitāros un epidemioloģiskos noteikumus. Turklāt kontakta un nenoteiktības pārbaude, pēckontakta karantīna un izolācija slimības gadījumā. Turklāt šo kontaktu izsekošana.

Bērni drīz atgriežas skolā, pieaugušie no atvaļinājuma. Lai gan mēs to apzinājāmies, mēs atstājām novārtā savas vakcinācijas. Ir par vēlu, mums nebūs pietiekami daudz laika, lai sasniegtu atbilstošu ganāmpulka imunitāti pret šo vilni.

Bet visu laiku ir jāizglīto un jāpārliecina. Redzam, ka papilddevas pasaulē kļūst par ikdienu, mūsdienās tās ir papilddevas imūnkompetentiem vai gados vecākiem cilvēkiem. Taču dažās valstīs ikviens, tāpat kā Amerikas Savienotajās Valstīs, 8 mēnešus pēc COVID-19 mRNS vakcinācijas kursa pabeigšanas varēs vakcinēties no šī gada 20. septembra. tā saukto revakcināciju, ti, revakcinācijas devu. Vakcinācija pret COVID-19 neapstāsies pie divām devām, būs nepieciešamas vairāk, tāpēc mums visu laiku jāizglītojas. Jo tiem, kas vakcinēsies, vajadzēs vēl vienu devu, iespējams, arī J&J vakcīnas gadījumā, lai gan šeit tā saucamā otrā deva būs revakcinācija.

  1. Vai bērniem vajadzētu atgriezties skolā? Lipīgais ārsts vēršas pie vecākiem

Jāmāca pārliecināt nevakcinētos un vakcinētos, ka varbūt drīzumā būs ieteikums ievadīt trešo mRNS vakcīnas devu, iespējams, vispirms atsevišķām cilvēku grupām, un tad – varbūt – visā. Mēs jau zinām, ka vakcīnas imunitāte laika gaitā vājinās. Līdz ar to vakcinācija pret COVID-19, visticamāk, paliks pie mums kādu laiku. Es domāju, ka mēs arī nākamgad vakcinēsim pret COVID-19.

Apvienotajā Karalistē, sākoties ceturtajam koronavīrusa vilnim, pilnībā vakcinēto cilvēku īpatsvars tur bija tieši tāds pats kā mūsu valstī – 48 procenti. Vai, pamatojoties uz to, varam kaut ko prognozēt par gadījumu skaitu? Lielbritānijā pat bija pāri 30.

Mums ir jānodala “izrāvienu” infekcijas, kas rodas pilnībā vakcinētiem cilvēkiem, no tām, kas rodas nevakcinētiem cilvēkiem. Patiesībā bija daudz gadījumu, un tas var būt arī mums, taču mēs reģistrēsim daudz mazāk gadījumu, kad nepieciešama hospitalizācija, un tos, kas būs letāli.

  1. Polijas zinātnieku prognoze: novembrī vairāk nekā 30 tūkst. infekcijas katru dienu

Mums ir zems imunizācijas līmenis, un ir arī neefektīva veselības aprūpes sistēma, kas pirms pandēmijas vairs nebija prasīga. Tātad pie mums pat atsevišķi COVID-19 gadījumi, kuriem būs nepieciešama intensīva ārstēšana, var izraisīt veselības paralīzi. Tāpēc mums vajadzētu ievērot visus zināmos noteikumus, kas samazina SARS-CoV-2 infekcijas risku, pretējā gadījumā mums būs nopietna problēma. Tā būs problēma gan veselības aizsardzībai, gan cilvēkiem, kuriem atkal būs ļoti ierobežota pieeja ārstniecības personām.

CDC nesen publicētais pētījums skaidri parāda, ka nevakcinēti cilvēki ar Covid-19 saslimst piecas reizes biežāk nekā pilnībā vakcinētie. Savukārt hospitalizācijas risks COVID-19 dēļ nevakcinētajiem ir 29 reizes lielāks nekā pilnībā vakcinētajiem. Šie pētījumi skaidri parāda, kāda cilvēku grupa ar COVID-19 nonāk slimnīcās un mirst.

Nu gribētos ticēt, ka šāda veida dati patiks neizlēmušo un skeptiķu iztēlei.

Šos ekstrēmos pretiniekus nepārliecinās, savukārt šaubīgos var pierunāt vakcinēties. Man rakstīja ļoti daudz cilvēku, kuri nevēlējās vakcinēties, taču, izlasot manus ierakstus un atbildi uz viņu jautājumu, viņi nolēma vakcinēties. Atcerēsimies, ka cilvēkus pārliecina dažādi argumenti. Katram, kas vēl ir svarīgi. Viens pārliecinās, ka pilnībā vakcinēto grupā ir 29 reizes mazāk hospitalizāciju, salīdzinot ar nevakcinētajiem, citi, ka vakcinācija neietekmē auglību, bet citiem svarīgākais ir tas, ka anafilaktiskā šoka risks ir minimāls.

  1. Jūs varat iegādāties FFP2 filtrējošo masku komplektu par pievilcīgu cenu vietnē medonetmarket.pl

Šaubas rodas no daudziem un dažādiem aspektiem, tāpēc katram ir jāpieiet individuāli un jācenšas kliedēt viņa šaubas. Manas šaubas par konkrētu lietu nav tādas pašas kā citas personas šaubas. Tāpēc es uzsveru – izglītība, izglītība un vēlreiz izglītība. Tas būtu jāīsteno visu laiku, universāli. Līdzīgi cilvēki ir pauduši savu viedokli medijos, taču, izņemot mūs, valdībai vajadzētu uzsākt valsts mēroga izglītojošu kampaņu un tērēt tai adekvātu naudas summu. Ir jāsasniedz daudzi cilvēki, jāizkliedē viņu šaubas un jāvakcinē. Mēs, lai arī cenšamies visu iespējamo, nesasniedzam tik plašu auditoriju, kādu var sasniegt valsts aparāts

Arī lasīt:

  1. Pirms mēneša Lielbritānija ierobežojumus atcēla. Kas notika tālāk? Svarīga mācība
  2. Cik ilgi vakcīnas aizsargā? Satraucoši pētījumu rezultāti
  3. Trešā Covid-19 vakcīnas deva. Kur, kam un kā ar Poliju?
  4. COVID-19 simptomi – kādi ir šobrīd biežākie simptomi?

Vietnes medTvoiLokony saturs ir paredzēts, lai uzlabotu, nevis aizstātu kontaktu starp Vietnes lietotāju un viņa ārstu. Vietne ir paredzēta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Pirms sekojat mūsu tīmekļa vietnē sniegtajām speciālajām zināšanām, jo ​​īpaši medicīniskiem ieteikumiem, jums jākonsultējas ar ārstu. Administrators nenes nekādas sekas, kas izriet no Vietnē esošās informācijas izmantošanas. Vai nepieciešama ārsta konsultācija vai e-recepte? Dodieties uz halodoctor.pl, kur jūs saņemsiet palīdzību tiešsaistē – ātri, droši un neizejot no mājām.

Atstāj atbildi