Šķiet, ka pavisam nesen pasaule aplaudēja Aleksandra Fleminga atklājumam. Ir pagājis mazāk nekā gadsimts kopš “karaliskās” dāvanas visai slimajai pasaulei, vispirms penicilīna un pēc tam daudzveidīgas antibiotiku sērijas. Toreiz, 1929. gadā, likās, ka tagad – tagad cilvēce uzveiks kaites, kas to moka. Un bija par ko uztraukties. Holera, tīfs, tuberkuloze, pneimonija nežēlīgi uzbruka un ar tādu pašu nežēlību aizrāva gan strādniekus, gan progresīvās zinātnes spožākos prātus, gan eksaltētos māksliniekus... Antibiotiku lietošanas vēsture. A. Flemings atklāja sēnīšu antibiotisko iedarbību un, turpinot pētījumus, lika pamatus tā sauktajai “antibiotiku” ērai. Desmitiem zinātnieku un ārstu paņēma stafeti, kā rezultātā tika radītas pirmās “parastajai” medicīnai pieejamās antibakteriālās zāles. Tas bija 1939. gads. AKRIKHIN rūpnīcā ir uzsākta streptocīda ražošana. Un, jāsaka, pārsteidzoši laikā. Uz priekšu draudēja nemierīgie Otrā pasaules kara laiki. Tad militārajās lauka slimnīcās, pateicoties antibiotikām, netika izglābts neviens tūkstotis dzīvību. Jā, civilajā dzīvē epidemioloģiskais duļķainums ir noskaidrojies. Vārdu sakot, cilvēce sāka iemigt daudz mierīgāk – vismaz tika uzvarēts bakteriālais ienaidnieks. Tad izdalīsies daudz antibiotiku. Kā izrādījās, neskatoties uz klīniskās ainas idealitāti, zālēm ir skaidrs mīnuss - laika gaitā tās pārstāj darboties. Profesionāļi šo parādību sauc par baktēriju rezistenci vai vienkārši atkarību. Pat A. Flemings par šo tēmu bija piesardzīgs, laika gaitā savās mēģenēs novērojot pastāvīgi pieaugošo baktēriju baciļu izdzīvošanas līmeni penicilīna pavadībā. Tomēr bija pāragri uztraukties. Antibiotikas tika apzīmogotas, tika izgudrotas jaunas paaudzes, agresīvākas, izturīgākas... Un pasaule vairs nebija gatava atgriezties pie primitīvajiem epidēmijas viļņiem. Taču XX gadsimta pagalmā – cilvēks pēta kosmosu! Antibiotiku laikmets kļuva spēcīgāks, atstumjot malā šausmīgās kaites – arī baktērijas negulēja, mainījās un ieguva arvien lielāku imunitāti pret saviem ienaidniekiem, ieliktas ampulās un tabletēs. “Antibiotiku” laikmeta vidū kļuva skaidrs, ka šis auglīgais avots, diemžēl, nav mūžīgs. Tagad zinātnieki ir spiesti kliegt par savu nenovēršamo impotenci. Ir ražoti un joprojām darbojas jaunākās paaudzes antibakteriālie medikamenti – spēcīgākie, kas spēj uzveikt ļoti sarežģītas kaites. Par blakusparādībām nav jārunā – tas nav apspriests upurēšanas pienākums. Šķiet, ka farmakologi ir izsmēluši visus savus resursus, un var izrādīties, ka jaunām antibiotikām vairs nebūs kur parādīties. Pēdējā narkotiku paaudze dzima pagājušā gadsimta 70. gados, un tagad visi mēģinājumi sintezēt kaut ko jaunu ir spēles ar terminu pārkārtošanu. Un tik slavens. Un nezināmā, šķiet, vairs nepastāv. 4. gada 2012. jūnijā notikušajā zinātniski praktiskajā konferencē “Bērnu droša aizsardzība pret infekcijām”, kurā piedalījās vadošie klīnicisti, mikrobiologi un farmācijas nozares pārstāvji, izskanēja sauciens, ka katastrofāli vairs nav atlicis laika sēdēt uz vecā. antibakteriālas metodes. Un pediatru un pašu vecāku analfabētiskā pieejamo antibiotiku lietošana – zāles tiek pārdotas bez receptes un pie “pirmās šķaudīšanas” – šo laiku samazina eksponenciāli. Malas izvirzīto uzdevumu iespējams atrisināt vismaz divos pašsaprotamos veidos – meklēt jaunas iespējas antibiotiku jomā un strādāt pie izsīkstošās rezerves izmantošanas regulēšanas, no vienas puses, un no otras meklēt alternatīvus veidus. Un tad parādās ļoti dīvaina lieta. Bakteriofāgi. Īsi pirms “antibiotiku” ēras sākuma ar visām no tā izrietošajām sekām zinātnieki ieguva revolucionārus datus par fāgu antibakteriālo aktivitāti. 1917. gadā franču-kanādiešu zinātnieks F. D'Herelle oficiāli atklāja bakteriofāgus, bet vēl agrāk mūsu tautietis NF Gamaleja 1898. gadā pirmo reizi novēroja un aprakstīja kaitīgo baktēriju iznīcināšanu ar pretēja “aģenta” palīdzību. Vārdu sakot, pasaule iepazinās ar bakteriofāgiem – mikroorganismiem, kas burtiski barojas ar baktērijām. Par šo tēmu tika dziedāti daudzi slavinājumi, bakteriofāgi ieņēma lepnumu bioloģiskajā sistēmā, gadsimta sākumā paverot zinātnieku acis daudziem līdz šim nezināmiem procesiem. Viņi radīja lielu troksni medicīnā. Galu galā ir acīmredzams, ka, tā kā bakteriofāgi ēd baktērijas, tas nozīmē, ka slimības var ārstēt, novājinātā organismā iestādot fāgu koloniju. Ļaujiet viņiem ganīties... Tā patiesībā bija... Līdz zinātnieku prāti pārgāja uz antibiotiku jomu, kas parādījās. Diemžēl vēstures paradokss uz jautājumu "Kāpēc?" nesniedz atbildi. Antibiotiku sfēra strauji attīstījās un ar katru minūti gāja pāri planētai, nobīdot malā interesi par fāgiem. Pamazām tos sāka aizmirst, ražošana tika ierobežota, un pārējās zinātnieku drupatas — piekritēji — tika izsmietas. Lieki piebilst, ka Rietumos un it īpaši Amerikā, kur īsti nebija laika nodarboties ar bakteriofāgiem, viņi no tiem atteicās ar visām rokām, lietoja antibiotikas. Un mūsu valstī, kā tas notika vairāk nekā vienu reizi, viņi patiesībai ņēma svešu modeli. Pārmetums: “Ja Amerika nenodarbojas ar bakteriofāgiem, tad mums nevajadzētu tērēt laiku” izskanēja kā teikumi daudzsološam zinātnes virzienam. Tagad, kad medicīnā un mikrobioloģijā ir nobriedusi īsta krīze, kas, pēc konferencē sanākušo domām, draud mūs drīz iemest pat nevis “pirmsantibiotiku”, bet gan “pēcantibiotiku” laikmetā, nepieciešamība ātri pieņemt lēmumus. Var tikai nojaust, cik briesmīga ir dzīve pasaulē, kur antibiotikas ir kļuvušas bezspēcīgas, jo, pateicoties pieaugošajai baktēriju atkarībai, pat "standarta" slimības tagad ir daudz grūtākas, un daudzām no tām slieksnis ir nepārvarami jaunāks, graujot daudzu tautu imunitāti jau zīdaiņa vecumā. Fleminga atklājuma cena izrādījās pārmērīgi augsta, kopā ar procentiem, kas uzkrāti simts gadu laikā… Mūsu valsts kā viena no attīstītākajām mikrobioloģijas jomā un attīstītākajām bakteriofāgu izpētes jomā ir saglabājusi iepriecinošas rezerves. Kamēr pārējā attīstītā pasaule aizmirsa fāgus, mēs kaut kā saglabājām un pat palielinājām savas zināšanas par tiem. Iznāca kuriozs. Bakteriofāgi ir dabiski baktēriju “antagonisti”. Patiesībā gudrā daba jau pašā rītausmā parūpējās par visu dzīvo. Bakteriofāgi eksistē tieši tik ilgi, kamēr pastāv to barība – baktērijas, tātad jau no paša sākuma no pasaules radīšanas. Tāpēc šim pārim – fāgiem – baktērijām – bija laiks vienam pie otra pierast un pilnveidot antagonistiskās eksistences mehānismu. bakteriofāgu mehānisms. Novērojot bakteriofāgus, zinātnieki ir atklājuši pārsteidzošu un šīs mijiedarbības veidu. Bakteriofāgs ir jutīgs tikai pret savu baktēriju, kas ir tikpat unikāla kā tā ir. Šis mikroorganisms, kas atgādina zirnekli ar lielu galvu, nolaižas uz baktērijas, caurdur tās sieniņām, iekļūst iekšā un vairo tur līdz pat 1000 tādu pašu bakteriofāgu. Viņi fiziski pārrauj baktēriju šūnu un ir jāmeklē jauna. Un tas notiek dažu minūšu laikā. Tiklīdz “ēdiens” beidzas, bakteriofāgi pastāvīgā (un maksimālā) daudzumā atstāj ķermeni, kurā ir paslēptas kaitīgās baktērijas. Nav blakusparādību, nav negaidītu seku. Strādāja precīzi un vistiešākajā nozīmē! Nu, ja mēs tagad spriežam loģiski, bakteriofāgi ir zinātnieku visticamākā un vissvarīgākā dabiskā alternatīva antibiotiku darbam. To apzinoties, zinātnieki paplašina pētījumus un mācās iegūt arvien jaunus bakteriofāgus, kas piemēroti noteikta veida baktēriju celmiem. Līdz šim daudzas stafilokoku, streptokoku, dizentērijas un Klebsiella baciļu izraisītas slimības tiek veiksmīgi ārstētas ar bakteriofāgiem. Šis process aizņem daudz mazāk laika nekā līdzīgs antibiotiku kurss, un pats galvenais, uzsver zinātnieki, ir atgriešanās pie dabas. Nekādas vardarbības pret ķermeni un naidīgas “ķīmijas”. Bakteriofāgi tiek rādīti pat zīdaiņiem un topošajām māmiņām – un šī auditorija ir pati smalkākā. Fāgi ir savietojami ar jebkuru zāļu “uzņēmumu”, tostarp ar tām pašām antibiotikām, un, starp citu, atšķiras ar simtiem reižu lēnāku rezistenci. Jā, un vispār šie “puiši” jau daudzus tūkstošus gadu raiti un draudzīgi dara savu darbu, neļaujot baktērijām iznīcināt visu mūsu planētas kuņģi. Un nebūtu slikti, ja cilvēks tam pievērstu uzmanību. Jautājums pārdomām. Taču šajā iepriecinošajā virzienā ir nepilnības. Bakteriofāgu lietošanas idejas kvalitatīvu izplatīšanu apgrūtina mediķu zemā informētība “laukā”. Kamēr zinātniskā Olimpa iemītnieki strādā tautas veselības labā, viņu ikdienišķākie kolēģi lielākoties ne sapņo, ne garā neapzinās jaunas iespējas. Kāds vienkārši nevēlas iedziļināties jaunajā un ir vieglāk ievērot jau tā “ielauztās” ārstēšanas shēmas, kādam patīk bagātināšanas pārdošanas pozīcija no daudz dārgāku antibiotiku apgrozījuma. Masu reklāma un antibakteriālo zāļu pieejamība pilnīgi mudina vidusmēra sievieti iegādāties antibiotiku aptiekā, apejot pediatra kabinetu. Un pats galvenais, vai ir vērts runāt par antibiotikām lopkopībā... Gaļas izstrādājumus pilda ar tām, kā kūciņu ar rozīnēm. Tātad, ēdot šādu gaļu, mēs patērējam antibiotiku masu, kas grauj mūsu personīgo imunitāti un ietekmē globālo baktēriju rezistenci. Tātad bakteriofāgi – mazākie draugi – paver ievērojamas iespējas tālredzīgiem un lasītprasmīgiem cilvēkiem. Taču, lai kļūtu par īstu panaceju, viņi nedrīkst atkārtot antibiotiku kļūdu – iziet no kontroles nekompetentā masā. Marina Koževņikova.
2022-11-11