Saturs
Sveiciens jaunajiem un pastāvīgajiem lasītājiem! Draugi, “Piezīme nelaiķim” ir īsts atgadījums no manas dzīves. Šajā stāstā nav nekā izdomāta. Reizēm cilvēku dzīvē notiek neizskaidrojamas lietas: kādas neticamas sakritības vai mistiskas parādības, kas vēl nav izskaidrotas.
Mazliet par dvēseli
Ir pierādīts, ka miruša cilvēka dvēsele atstāj viņa ķermeni. Par to ir stāstījuši tūkstošiem cilvēku, kuri piedzīvojuši klīnisko nāvi. Ne vairāk kā 3-5 minūšu laikā pēc sirds apstāšanās šie cilvēki redzēja savus ķermeņus no augšas vai lidoja tunelī.
Sarežģītas operācijas laikā mans vīrs “noskatījās” uz ārstiem no augšas, pēc tam viņa dvēsele aizlidoja pa slimnīcas gaiteni. Dzīve bija apšaubāma, bet viņam izdevās atgriezties!
Diemžēl pēc bioloģiskās nāves neviens neatgriežas, tāpēc nav atbildes uz jautājumu: vai ir dzīve pēc nāves?
Mirušo piemiņas dienas
Ķermenis un dvēsele ir viens. Bet ķermenis ir mirstīgs, dvēsele nav. Pēc ķermeņa nāves dvēselei ir jāpiedzīvo pārbaudījumi – sava veida eksāmeni. Pareizticībā tradicionāli tiek izdalītas mirušo piemiņas dienas: trešā, devītā un četrdesmitā diena.
Trešā diena
Trīs dienas mirušā dvēsele sargeņģeļa pavadībā atrodas dzīvo pasaulē. Trīs dienas dvēsele ir piesieta pie ķermeņa, un tai nebūs kur iet, ja ķermenis tiks aprakts agrāk.
3. dienā pēc cilvēka nāves parasti tiek veiktas bēres. Tam ir garīga saistība ar Kristus augšāmcelšanos trešajā dienā pēc Viņa nāves. Dažādu iemeslu dēļ ir atļauts apbedīt mirušo vēlāk. Piemēram, 4 vai 5 dienas pēc nāves.
Devītā diena
Eņģeļu hierarhijā ir deviņas eņģeļu kārtas, kas Debesu tiesā būs mirušā aizstāvji. Eņģeļi kā juristi lūdz Dievam žēlastību tikko aizgājušajam, kura dvēsele kopš nāves dienas ir ceļojusi pēcnāves dzīvē.
Četrdesmitā diena
Pēc pareizticīgo uzskatiem, 40. dienā, pārdzīvojot pārbaudījumus un apcerot visas šausmas un mokas, kas sagaida grēciniekus ellē, dvēsele trešo reizi parādās Dieva priekšā (pirmo reizi – trešajā dienā, otrreiz). – devītajā).
Tieši šajā brīdī tiek izšķirts dvēseles liktenis – kur tai būs jāpaliek līdz Pēdējās tiesas brīdim, ellē vai Debesu valstībā. Tāpēc visas četrdesmit dienas nevajag raudāt, bet dedzīgi lūgt par dvēseli, par mirušā grēku izpirkšanu.
Dzīviem cilvēkiem jāiet savs Zemes ceļš, nepieļaujot grēku: nenogalināt, nezagt, nepārkāpt laulību, netaisīt abortus, neapskaust… Draugi, mēs visi esam grēcinieki, bet mums tas jāatceras visiem. zvērības pienāks atskaitīšanas laiks.
Ziņa mirušajam brālim
2010. gadā negadījumā nomira mans brālis Vladimirs. Brīnišķīgs, laipns un reliģiozs cilvēks. Tas agrs rīts, kad brāļameita ziņoja par traģēdiju, paliks atmiņā uz visiem laikiem. Pēc šausmīgajām ziņām bija spēcīgs šoks, tad asaras un nepanesamas garīgas sāpes.
Mans brālis Vladimirs Mihailovičs Erokhins 1952-2010
Nebija viegli iegūt spēku, lai paziņotu mammai par dēla nāvi. Jūs to nevarat pateikt. Tajā gadā viņai palika 90 gadi… “Mammu, šodien mums ir slikts rīts…”. Visu dzīvokli piepildīja sirdi plosošs kliedziens, tad raudāšana un stenēšana... Tie, kas ir zaudējuši mīļos un mīļos, sapratīs, cik grūti ir izdzīvot.
Pēc brāļa bērēm mēs ar mammu katru vakaru iededzām sveci un lasījām lūgšanas “Akatists par mirušo”. “Akatists” jālasa skaļi (jālūdz) katru dienu 40 dienas. Un mēs lūdzām.
Vienā no šiem vakariem es neatceros tieši kurā dienā (laikā no 9. līdz 40.) pēc lūgšanas pēkšņi uzrakstīju zīmīti savam mirušajam brālim. Viņa paņēma tukšu papīra lapu un zīmuli. Teksts bija šāds: “Mazais Džonij, brāli, ja tu atnāc pie mums, uzraksti mums vismaz kādu zīmi…”.
Pirms gulētiešanas es atstāju uz galda zīmīti brāļa portreta priekšā, bet virsū uzliku zīmuli. Nākamajā rītā es neticēju savām acīm! Zīme bija atstāta!!! Teksta apakšā, trīs centimetru attālumā, bija zīmuļa atzīme komata formā (5 mm)!
Kā lai izskaidro šo faktu?! Kā to varēja izdarīt bezķermeņa dvēsele? Neticami. Es paturu šo piezīmi.
Dārgie draugi, ko jūs domājat par šo gadījumu? Raksti komentāros pie raksta “Piezīme nelaiķim brālim: īsts atgadījums no dzīves”. Vai tavā dzīvē ir bijuši šādi stāsti?