Vulkāniskā vīndarība kļūst arvien populārāka. Kad vīnogas vīnam audzē vulkāna nogāzēs, kas joprojām izdala uguni, dūmus un lavu. Šāda veida vīna darīšana ir saistīta ar riskiem, taču eksperti apgalvo, ka vulkāniskais vīns nav mārketinga triks.
Vulkāniskās augsnes veido tikai 1% no visas pasaules virsmas, tās nav īpaši auglīgas, taču šo augsņu unikālais sastāvs dod vulkāniskajiem vīniem sarežģītus zemes aromātus un paaugstinātu skābumu.
Vulkāniskie pelni ir poraini un, sajaucoties ar akmeņiem, rada labvēlīgu vidi ūdens iekļūšanai caur saknēm. Lavas plūsmas piesātina augsni ar tādām barības vielām kā magnijs, kalcijs, nātrijs, dzelzs un kālijs.
Šogad vulkāniskais vīns ir kļuvis par jaunu gastronomijas tendenci. Tātad pavasarī Ņujorkā notika pirmā starptautiskā vulkāniskajam vīnam veltītā konference.
Un, lai gan vulkāniskā vīna darīšana tikai sāk uzņemt apgriezienus, dažu restorānu ēdienkartēs jau var atrast unikālu vīnu. Visizplatītākā vulkāniskā vīna ražošana ir Kanāriju salas (Spānija), Azoru salas (Portugāle), Kampānija (Itālija), Santorini (Grieķija), kā arī Ungārija, Sicīlija un Kalifornija.