Manam dēlam būs dzimšanas diena. Ko viņam dot?
Viņi sāka gatavoties svētkiem jau iepriekš, divus mēnešus pirms svinībām. Mēs ar vīru izpētījām visdažādākās iespējas internetā sadaļās «Dāvanas sešgadīgam zēnam». Izvēle ir milzīga, gribu dot daudz.
Pārsvarā skatos attīstošos konstruktorus, vīrs izvēlas puiciskas rotaļlietas. Tie, protams, ir arī noderīgi, bet man noslēpumaini. Un ko ar viņiem darīt? Kā tos spēlēt? Saprotu, ka tētis un dēls sarīkos brīnišķīgas kaujas ar karavīriem — tāda ir stratēģija. Vai izklaidējošas autosacīkstes — taktika. Katrs no mums (vecāki) izvēlas dāvanu savam dēlam atbilstoši savām vajadzībām un interesēm. Un vai tas ir jādara?
Vai ir pareizi dot to, kas ir izvēlēts sev? Sagatavot pārsteigumus, protams, ir labi, taču ir jāsagatavo tādi pārsteigumi, kas noteikti sagādās prieku tam, kuram tie ir paredzēti.
Visu pārdomājuši un pārrunājuši, mēs ar vīru nolēmām pajautāt dēlam, kādas rotaļlietas viņam patīk. Kam viņš dod priekšroku? Lai izpētītu viņa intereses, mēs visi kopā sākām doties ekskursijā uz rotaļlietu veikalu divus mēnešus pirms viņa dzimšanas dienas.
Iepriekš ar bērnu sarunājām, ka tagad neko nepirksim:
“Dēls, tava dzimšanas diena pēc diviem mēnešiem. Mēs vēlamies jums pasniegt dāvanu. Visi mūsu radinieki un jūsu draugi arī jūs apsveiks. Tāpēc mēs vēlamies, lai jūs izvēlētos visu, kas jums ir vissvarīgākais. Tad mēs ar tēti precīzi zināsim, ko tu vēlies, un varēsim pastāstīt visiem pārējiem. Padomā kārtīgi, dēls, ko tieši tev vajag un kāpēc. Apskatīsim tuvāk visas rotaļlietas, kas jūs interesē. Izpētīsim tos. Padomāsim par to, kas ir visnepieciešamākais. Kā spēlēsies ar šīm rotaļlietām, kur tās glabās.
Devāmies iepirkties un pierakstījām visus variantus. Pēc tam pārrunāja, kas patīk vairāk, kas ir svarīgāk. Tā bija interesanta spēle, it kā neko nepirka, bet prieks bija liels.
Mēs ar vīru skatījāmies uz mums patīkamām dārgām lietām. Mūsu bērns apskatīja viņam nepieciešamās rotaļlietas. Mēs esam izveidojuši garu sarakstu. Kopā viņi analizēja un samazināja līdz saprātīgam izmēram. Viss dēla izvēlētais bija diezgan lēts — radi un draugi var uzdāvināt. Un mēs gribējām viņam uzdāvināt kaut ko īpašu, ko parastā dienā neiegādātos.
Tētis piedāvāja nopirkt velosipēdu, un arī man šī ideja iepatikās. Mēs izteicām savu priekšlikumu savam dēlam. Viņš padomāja un entuziastiski saka: "Dodiet man labāku skrejriteni." Tētis sāka viņu pārliecināt, ka velosipēds ir foršāks, viņš brauc ātrāk. Bērns klausījās un klusi, mājot ar galvu, nopūšoties teica: "Nu, labi, paņemsim riteni."
Kad bērns aizmiga, es pagriezos pret savu vīru:
“Dārgais, es saprotu, ka tas ir lieliski, jums tas šķiet foršāk nekā motorolleris. Piekrītu, ka viņš brauc ātrāk. Tikai dēls vēlas skrejriteni. Iedomājieties, ja es jums uzdāvinātu mazu, nevis lielu automašīnu? Pat ja viņa būtu dārga un grezna, jūs diez vai ar viņu būtu apmierināti. Tagad daudzi pieaugušie brauc ar skrejriteņiem. Un esmu pārliecināts, ka jūs varat atrast labu un cienīgu iespēju, kas kalpos jūsu dēlam vairāk nekā vienu gadu. Un mēs varam viņam nopirkt velosipēdu nākamgad, ja viņš to vēlēsies.
Manuprāt, jādod tieši tas, kas cilvēkam patīk. Nav svarīgi, vai tas ir bērns vai pieaugušais. Izglītots cilvēks vienmēr pateiksies par jebkuru dāvanu, bet vai viņš to izmantos?
60. maršrutā tēvs savam dēlam uzdāvināja sarkanu BMW, lai gan zināja, ka Nīls ienīst sarkano krāsu, un juridisko skolu, lai gan Nīls vēlas būt mākslinieks. Un kas tad notika? Iesaku paskatīties.
Mums ir jārespektē citu cilvēku vēlmes, pat ja tās nesakrīt ar mūsu uzskatiem.
Nopirkām dēlam skrejriteni. Un radinieki un draugi nesa dāvanas no mūsu dēla sastādītā saraksta. Visas dāvanas tika labi uzņemtas. Viņš bija no sirds priecīgs un patiesi emocionāli izteica savas jūtas. Rotaļlietas ir mīlētas, tāpēc attieksme pret tām ir ļoti uzmanīga.