Kāpēc cilvēki visbiežāk pāriet uz veģetāru dzīvesveidu? Ētisku apsvērumu dēļ, vēloties saudzēt vidi vai vienkārši rūpējoties par savu veselību? Šis jautājums visbiežāk interesē iesācēju-veģetāriešus.
Ratgersa universitātes (Ņūdžersija, ASV) profesors, pazīstamais veģetārisma un vegānisma teorētiķis Gerijs Frensons katru dienu saņem simtiem vēstuļu ar līdzīgu jautājumu. Profesors nesen izteica savas domas par to esejā (Vegānisms: ētika, veselība vai vide). Īsāk sakot, viņa atbilde ir: lai cik dažādi šie aspekti būtu, tomēr starp tiem gandrīz nav atšķirību.
Tātad ētiskais moments nozīmē nepiedalīšanos dzīvo būtņu ekspluatācijā un nogalināšanā, un tas ir cieši saistīts ar Ahimsas teorijā izteiktā garīgā jēdziena “nevardarbība” pielietojumu. Ahimsa – izvairīšanās no slepkavībām un vardarbības, kaitējuma ar rīcību, vārdiem un domām; fundamentāls, pirmais tikums visās Indijas filozofijas sistēmās.
Jautājumi par savas veselības saglabāšanu un vides, kurā mēs visi dzīvojam, aizsardzību – tas viss ir arī daļa no “nevardarbības” morālās un garīgās koncepcijas.
“Mums ir pienākums uzturēt savu veselību ne tikai sev, bet arī savu tuvinieku labā: cilvēki un dzīvnieki, kuri mūs mīl, ir mums pieķērušies un ir atkarīgi no mums,” saka Gerijs Frensons.
Dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu mūsdienu zinātne arvien vairāk raksturo kā lielu kaitējumu veselībai. Cilvēkiem ir arī morāla atbildība pret vidi, pat ja šī vide nav apveltīta ar spēju ciest. Galu galā viss, kas mūs ieskauj: ūdens, gaiss, augi ir mājvieta un barības avots daudzām dzīvām būtnēm. Jā, varbūt koks vai zāle neko nejūt, bet no savas eksistences ir atkarīgi simtiem radījumu, kas noteikti visu saprot.
Rūpnieciskā lopkopība iznīcina un iznīcina vidi un visu dzīvību, kas tajā atrodas.
Viens no iecienītākajiem argumentiem pret vegānismu ir apgalvojums, ka, lai ēstu tikai augus, mums būs jāaizņem milzīgas zemes platības zem labībām. Šim argumentam nav nekāda sakara ar realitāti. Faktiski ir otrādi: lai iegūtu vienu kilogramu gaļas vai piena, mums cietušajam dzīvniekam jāizbaro daudzi kilogrami augu barības. Pārtraukuši zemi “kultivēt”, proti, iznīcināt visu, kas uz tās sākotnēji aug, lopbarības ražošanai, mēs atbrīvosim gigantiskas platības to atgriešanai dabā.
Savu eseju profesors Frensions nobeidz ar vārdiem: “Ja neesi vegāns, kļūsti par tādu. Tas tiešām ir vienkārši. Tas palīdzēs mūsu veselībai. Tas palīdzēs mūsu planētai. Tas ir pareizi no ētikas viedokļa. Lielākā daļa no mums ir pret vardarbību. Pieņemsim savu nostāju nopietni un spersim svarīgu soli pretī vardarbības mazināšanai pasaulē, sākot ar to, ko iebāzam vēderā.