Saturs
- Vecāki: Kā veselības krīze un īpaši dzemdību periods ir ietekmējis jaunākos bērnus?
- Dažas ģimenes ir piedzīvojušas reālas krīzes. Kā klājas bērniem?
- Kas būs nepieciešams mūsu bērniem, lai gūtu labāko no tā, ko viņi ir piedzīvojuši?
- Un vecākajiem?
- Vai ir ģimenes, kurām dzemdības ir bijusi pozitīva pieredze?
Mūsu eksperte: Sofija Marinopula ir psihologs, psihoanalītiķis, bērnības speciālists, biedrības PPSP (Prévention Promotion de la Santé Psychique) un tās uzņemšanas vietu “Sviesta pasta” dibinātājs, grāmatas “Un virus à deux tête, la famille au time of Covid - 19” autors. (LLL red.).
Vecāki: Kā veselības krīze un īpaši dzemdību periods ir ietekmējis jaunākos bērnus?
Sofija Marinopula: Šīs krīzes smagumu uzņēmās mazie. Tas, kas ļauj mazulim iedzīvoties pasaulē, ir pieaugušā spēks, kurš par viņu rūpējas. Tomēr, kad bailes mūsu vidū pārvērtās mokās, šīs stingrības pietrūka. Mazuļi to ir piedzīvojuši un izteikuši fiziski. Turpmāk standartā “Makaroni ar sviestu” saņēmām vairākus telefona zvanus no vecākiem, kuri bija apmulsuši par kaprīzu kļuvušo mazuļu somatiskajām izpausmēm ar garastāvokļa, miega un ēšanas traucējumiem. mazuļiem, kuru uzmanību viņiem bija grūti pievērst. Turklāt dzemdību laikā katrs mazulis atradās izolēts pieaugušo pasaulē, kam liegta vienaudžu kompānija, ar kuru viņš bija pieradis satikties, bērnistabā, pie aukles, parkā vai uz ielas. Mēs vēl nenovērtējam, kādu ietekmi uz viņiem ir atstājusi šī saišu atņemšana, taču, ja zinām, cik daudz mazuļi viens otru vēro, klausās un aprij ar acīm, tas nebūt nav mazsvarīgi.
Dažas ģimenes ir piedzīvojušas reālas krīzes. Kā klājas bērniem?
SM : Teikt, ka bērni netika ietekmēti, būtu tiešs noliegums. Viņi var turpināt smaidīt, bet tas nepierāda, ka viņiem iet labi! Ja pieaugušais ir destabilizēts, tas destabilizē visu ģimeni, līdz ar to ievērojami palielinās vardarbības situācijas laulībā un ģimenē. Savu uzticības tālruņu laikā mēs bieži piesaistījām bērnus tieši tiešsaistē, lai mēģinātu viņus nomierināt, un runājām ar pieaugušajiem, lai mēģinātu ierobežot vardarbību, lai novērstu tās izplatīšanos. Ikvienam vajadzēja vietu sev, mazliet privātuma, un beidzās ar pārāk daudz “kopā būšanas”. Mēs esam arī novērojuši daudzus atdalīšanas gadījumus pēc dzemdībām. Lai atgrieztos pie līdzsvara, izaicinājums ir milzīgs.
Kas būs nepieciešams mūsu bērniem, lai gūtu labāko no tā, ko viņi ir piedzīvojuši?
SM : Mūsdienās vairāk nekā jebkad agrāk viņiem ir jāuzrunā bērni, lai viņus atpazītu kā cilvēkus. Viņiem ir jādod vajadzīgā telpa augšanai, spēlēšanai, radošuma īstenošanai, lai ņemtu vērā to, ko viņi tikko ir piedzīvojuši. Viņi ir inteliģenti, viņiem patīk mācīties, izvairīsimies sabojāt visu, uzspiežot viņiem kontekstu, ko viņi nevar izturēt. Viņiem ir vajadzīga liela tolerance. Tas, ko viņi piedzīvoja, bija liela vardarbība: likt visiem spēlēt uz zemes atzīmētā kastē, kuras robežas viņš nevar pārkāpt, tas ir uzbrukums, jo tas ir pretrunā viņa vajadzībām. Tiem, kas gatavojas atgriezties pirmo reizi, jāiet skolas priekšā, jāparāda. Viņiem nav bijusi ne apziņa, ne sagatavošanās. Mēs izlaidām soļus, izlaidām šos būtiskos mirkļus. Mums būs jāpielāgo veids, kā viņi iestājas skolā, jāpalīdz viņiem pielāgoties, jāatbalsta pēc iespējas labāk, ar toleranci, atbalstot, atzinīgi vērtējot viņu teikto par to, kā viņi piedzīvo situāciju.
Un vecākajiem?
SM : 8-10 gadus vecos jauniešus skolas konteksts bija diezgan apbēdināts. Viņiem bija jāsadzīvo ar neskaidrību starp ģimenes intīmo telpu un skolas mācību telpu. To bija grūti pieņemt, jo īpaši tāpēc, ka bija liela likme: bērna akadēmiskie panākumi ir ļoti svarīgs vecāku narcisma vektors. Notikusi frontāla sadursme, vecāki cietuši, ka ne vienmēr spējuši dabūt bērnu uz darbu. Skolotāja profesija ir ļoti grūta... Vecākiem atrast telpu radošumam, izdomāt spēles. Piemēram, spēlējoties, kad gatavojamies pārdot savu māju angļiem, mēs nodarbojamies ar matemātiku un angļu valodu... Ģimenei ir vajadzīgas telpas brīvībai. Mums ir jāļauj sev izdomāt savu veidu, kā rīkoties, dzīvot. Ģimene nepiekritīs atkal tādā pašā tempā doties ceļā, prasīs izmaiņas politikā.
Vai ir ģimenes, kurām dzemdības ir bijusi pozitīva pieredze?
SM : Ieslodzījums ir nācis par labu izdegušajiem vecākiem, bet arī jaunajiem vecākiem: pēc piedzimšanas ģimene dzīvo saplūsmē, griežas sevī, tai ir nepieciešams privātums. Konteksts atbilst šīm vajadzībām. Tas uzsver nepieciešamību pārskatīt bērna kopšanas atvaļinājuma organizēšanu, lai abiem vecākiem būtu laiks sapulcēties ap mazuli, burbulī, brīvi no jebkāda spiediena. Tā ir reāla vajadzība.