Saprast vai rīkoties

Kāds uzskrūvēja uz galda. Varat paņemt lupatu un noslaucīt galdu, vai arī varat padomāt, no kurienes tā nākusi. Pirmais ir saprātīgs, otrs ir stulbs.​​​​​​​​Vienmēr ir cilvēki, kuriem nepatīk radīt problēmas no nulles un kuri ir gatavi nekavējoties rīkoties, bet ir tādi, kas tā vietā, lai darītu to, kas nepieciešams uzreiz sāc ilgi analizēt un saprast.

Saprast vai rīkoties — divas pretrunīgas stratēģijas.

Teorētiski viss ir skaidrs: vispirms jāsaprot, un tad jārīkojas. Praksē atrast pareizo līdzsvaru ir ļoti sarežģīti, un stratēģijas izvēli ietekmē gan teorētiskās koncepcijas, gan klienta vai psihologa-terapeita personības tips.

Runājot par personības tipu, ir cilvēki, kuri iestrēgst pie “izdomāšanas” un nekādā veidā nepāriet uz darbību (pāriet uz darbību ar nopietnu novēlošanos un ne uz ilgu laiku). Sauksim tās par "bremzēm". Gluži pretēji, ir apgriezti piemēri, kad cilvēki steidzas rīkoties, nesaprotot, kas īsti ir vajadzīgs... Tos sauc par "steidzīgiem".

Pie "bremzēm" pieder tādi personības tipi kā nemierīgs-atbildīgs un astēnisks tips. Steigs ir «satraukts optimists» (hipertims), dažreiz paranoisks, kurš nevar vienkārši sēdēt un gaidīt, kuram vienmēr kaut kas jādara. Skatīt →

Gadās, ka pieprasījums “Gribu sevi saprast” slēpj citu lūgumu, piemēram, atbrīvo mani no trauksmes.

Tas ļoti bieži raksturo meitenes: ja meitene “izdomā”, viņa parasti jūtas labāk. Tas ir, patiesais lūgums bija "noņemt trauksmi", un izmantotais instruments bija "dot nomierinošu skaidrojumu".

Bet biežāk vaicājums “Es gribu saprast sevi” apvieno vairākas tipiskas vēlmes: vēlmi būt uzmanības centrā, vēlmi sevi žēlot, vēlmi atrast kaut ko, kas izskaidro manas neveiksmes, un, visbeidzot, vēlme atrisināt manas problēmas, nekas, lai tas īsti nedarītu. Klienti, kuri uzdod šo jautājumu, parasti pieņem, ka viņiem kaut kas par sevi ir jāsaprot, pēc kā viņu dzīve uzlabosies. Šķiet, ka viņus pievelk magnēts šim bērnības sapnim: atrast Zelta atslēgu, kas viņiem atvērs burvju durvis. Atrodiet skaidrojumu, kas viņu vietā atrisinās visas viņu problēmas. Skatīt →

Stratēģijas izvēle «saprast» vai «rīkoties» darbā ar klientiem ir atkarīga ne tikai no personības veida, bet arī no koncepcijas, pie kuras psihologs pieturas. Vērojot psihologu darbu, viņus ir viegli iedalīt divās nometnēs: tajās, kas vairāk skaidro, un tajās, kas mudina rīkoties. Ja psihologs vairāk uzmanības pievērš klientu problēmu cēloņu skaidrošanai un izpratnei, viņš vairāk pievēršas psihoterapijai, un blakus būs cilvēki, kurus vairāk interesē izpratne, nevis rīcība (sk. →).

Viņiem izpratnes nozīme ir liela. "Kāpēc jūs to klausāties, nav skaidrs, ko ar to darīt?" "Es klausīšos, lai saprastu." Izpratne palīdz pieņemt, nomierina, ienes dvēselē mieru.

Ja psihologs, strādājot ar klientu vai dalībniekiem, vairāk pievērš uzmanību tam, ko dalībnieki darīs, izvirza viņiem vairāk uzdevumu, virza uz darbību – šāds darbs, visticamāk, nav psihoterapeitisks, bet gan veselīgas psiholoģijas formātā. Skatīt →

Apskatīsim piemērus, kā atšķiras tas vai cits psiholoģiskā darba formāts.

Cilvēks velk iebilst

Pieņemsim, ka cilvēku pastāvīgi pievelk iebilst. Ir iespējams un dažreiz nepieciešams uzdot jautājumu: kas aiz tā slēpjas? Visticamāk, atbilde būs: ieradums vai dzīvo bezsamaņā (iekšējie ieguvumi, neapzinātas dziņas)… Kaut kas pastāv kaut kam, lai apmierinātu kādas dziļas vajadzības. Jautājums: risināt cēloņus vai vienkārši apgūt kopējo JĀ?

Psihoterapeits ir pārliecināts, ka, kamēr netiksim galā ar savu dzīvo bezsamaņā, cilvēks nespēs pārmācīties, ir diezgan vājš, un šie bloki un šķēršļi ir lieli. Psihologs-treneris drīzāk uzskata, ka produktīvāk ir mācīties, virzīties uz priekšu, nevis saprast, kas ir viegli iedziļināties.

Ir armija, miljonu armija, ienaidnieks sakauts, bet izlūkdienesti ziņo, ka divi partizāni palikuši aizmugurē. Vai mēs apturēsim armiju vai arī šie partizāni laika gaitā pašiznīcināsies?

Armija, kas apstājas, lai tiktu galā ar katru aizmugurē iestrēgušu partizānu, drīz tiek sakauta. Kamēr stiprs, uz priekšu. Koncentrējieties uz izglītību, nevis terapiju. Ja esat inteliģents un enerģisks, varat to izdarīt. Visiem veseliem cilvēkiem klājas labi. Vai tu esi slims?

Te trenerim uz lūpas ir herpes — jāatceļ treniņi, jāārstē? Nē. Tas nedaudz traucē, bet jūs varat to ignorēt.

Atvērtie žesti

Ja cilvēks bija aizvērts, bet sāk atklāti žestus: kas viņu sagaida? — Nezināms. Ja viņš ir palicis iekšā savos agrākajos priekšstatos un uzskatos, ja viņam joprojām nav šaubu, ka cilvēkiem nevar uzticēties, tad žesti būs tikai maldināšana un pašapmāns. Ja viņš vēlas atteikties no tuvības, viņš meklē jaunas attiecības ar cilvēkiem, tad viņa žesti sākumā viņam nebūs līdz galam saderīgi, tie nebūs viņa — bet tikai uz laiku. Paies mēnesis vai seši mēneši, un viņa atklātie žesti kļūs patiesi un dabiski. Cilvēks ir mainījies.

Konsultācijas piemērs

— Nikolaj Ivanovič, sakiet man, lūdzu, ļoti bieži cilvēki sāk ieņemt aktīvu dzīves pozīciju, drosmīgi pieņem lēmumus pēc izceptā gaiļa knābāšanas. Kāds ir šis mehānisms, kāpēc tas notiek? Skatiet, kā rīkoties ar iemesliem vai darīt