No vairākiem kafijas veidiem visaugstāk novērtēta arabika – aromātisks dzēriens ar bagātīgu biezu garšu un patīkamām skābenām notīm. Arabica tiek audzēta daudzās pasaules valstīs, bet par labākajām šķirnēm tiek uzskatīta Brazīlijas, Javanas un Indijas kafija. Katram ražotājam ir savi šī dzēriena radīšanas noslēpumi un īpatnības, taču kopumā kafijas pagatavošanas process ir vienāds.
Kafija ir aromātisks dzēriens, ko gatavo no kāda auga, pareizāk sakot, kafijas ģints koka grauzdētām pupiņām. Šī ģints ir sadalīta vairākos veidos, no kuriem katrs ražo sēklas ar atšķirīgu sastāvu, garšu un citām īpašībām, kas nozīmē, ka arī kafijas veidi ir atšķirīgi. Par labāko kafiju tiek uzskatīts dzēriens no arabikas pupiņām – koka, ko sauc par arabikas kafiju, populāra ir arī Robusta kafija.
Augstā kofeīna satura dēļ kafija tiek uzskatīta par kaitīgu dzērienu, taču, izdzerot ne vairāk kā vienu tasi dienā, kaitējums būs niecīgs. Turklāt dabīgs dzēriens, kas pagatavots atbilstoši visiem noteikumiem un nesatur mākslīgas piedevas, ir izdevīgs nelielos daudzumos: tas ir laba profilakse pret diabētu, sklerozi un cirozi. Tiek uzskatīts, ka zaļā kafija sadedzina kalorijas, kas var palīdzēt zaudēt svaru.
Kafijas veidi un šķirnes
Lielākā daļa pasaules kafijas tirgus attiecas uz galvenajiem kafijas veidiem: arabika un robusta. Arabikas koks ir smalks un dīvains, tas aug tikai kalnos vismaz 900 metru augstumā virs jūras līmeņa, bet tropiskā klimatā. Arabikas audzēšanai nepieciešama labi samitrināta auglīga augsne un pienācīga kopšana, taču pat ievērojot visus noteikumus, šāda veida kafija ir ļoti noskaņota un var radīt veselības problēmas. Neskatoties uz to, arabika ir visizplatītākais un tirgotākais kafijas veids, kas veido līdz pat 70 procentiem no pasaulē saražotā šī dzēriena. Iemesls ir šī koka graudu augstā kvalitāte, no kuras iegūst neparasti aromātisku un garšīgu kafiju. Tas izceļas ar saldskābo garšu, blīvām riekstu putām, maigumu un zemu kofeīna saturu.
Robusta veido nedaudz mazāk par 30 procentiem kafijas, šī suga ir mazāk kaprīza, labi izturīga pret kaitēkļiem un aug līdz 600 metriem virs jūras līmeņa, arī tropu apvidos. Aromāta ziņā robusta ir mazāk izsmalcināta, bet kofeīna šādā dzērienā ir vairāk, tādēļ robusta kafija labi uzmundrina, turklāt augstās ražības dēļ šis veids ir lētāks.
Ir arī citi kafijas veidi, piemēram, Liberica, bet tās pupiņas ir zemākas kvalitātes un gandrīz netiek izmantotas dzērienu pagatavošanai. Lielākajā daļā pārdoto kafijas paciņu ir arabikas un robustas maisījums – apvienojot tie piešķir dzērienam gardu aromātu un pietiekamu stiprumu.
Bet kafijas garšu nosaka ne tikai veids, bet arī šķirne, kā arī citi apstākļi: augsnes sastāvs, nokrišņi, saulaino dienu skaits, temperatūra, kurā augs audzis. Rezultātā ir parādījušās daudzas šķirnes, kuras ražo desmitiem pasaules valstu: tās ir Brazīlijas, Vjetnamas, Havaju, Venecuēlas, Indijas kafija. Par labākajiem tradicionāli tiek uzskatīti dzērieni no Brazīlijas, kas ir pasaules līdere kafijas ražošanas ziņā, kā arī Kenijas, Javas un Indijas kafija.
Bet patiesībā labākais kafijas veids ir subjektīvs jēdziens: kādam patīk bagātīgā šokolādes garša ar Gvatemalas kafijas augļu nokrāsām, kāds dod priekšroku Venecuēlas šķirņu skābumam.
Garšīgu dzērienu veido ne tikai augšanas apstākļi, labs izskats un kafijas dažādība. Ļoti svarīgi ir arī pareizi novākt, izžāvēt, apgrauzdēt un sagatavot graudus pārdošanai. Daudzām valstīm un rūpnīcām kafijas ražošanai ir savi noslēpumi, taču kopumā pupiņu pagatavošanas procedūra ir labi zināma.
Sākumā stādījumos audzē kafijas koku, kas ir liels krūms. Lai būtu vieglāk savākt graudus, to nogriež līdz pusotram metram. Ražas novākšanas laikā netiek pievērsta uzmanība pupiņu kvalitātei – tās vēlāk atlasīs kafijai piemērotus augļus. Pēc tam kafijas augļus atdala no mīkstuma tā, lai paliek tikai viena pupiņa. Daži ražotāji šim nolūkam izmanto “slapjo” metodi, mazgājot kafiju, citi veic vieglāku “sauso” procedūru, kuras laikā ogas mēnesi žāvē saulē un pēc tam uz speciālām mašīnām noņem izžuvušo čaumalu. “Mitrā” metode ļauj kafiju notīrīt uzreiz pēc ražas novākšanas, pēc tam to arī žāvē saulē.
Kā tiek pagatavota šķīstošā kafija
Pēc visu nevajadzīgo izņemšanas no graudiem tie rūpīgi jāsašķiro, jāpārbauda un jāizvēlas labākie. Šis ir vissvarīgākais un svarīgākais kafijas garšas posms, kas jāveic tikai manuāli. Lai gan mūsdienās ir pieejamas daudzas modernās tehnoloģijas, augstas kvalitātes kafijas iegūšanai var izmantot tikai manuālu starpsienu. Uzmanīgi un pieredzējuši strādnieki noņem sliktos graudus – sapelējušus, melnus, skābus un citus.
Nekvalitatīvas pupiņas atpazīst pēc garšas, izskata, smaržas, tāpēc kafijas garša un kvalitāte ir atkarīga no darbinieku profesionalitātes un pieredzes
Zaļās kafijas pupiņas tiek transportētas no plantācijām uz rūpnīcām, kur tās tiek grauzdētas. Dažādiem uzņēmumiem ir dažādi grauzdēšanas noslēpumi, jo temperatūra un citi apstākļi ietekmē dzēriena garšu. Viegls cepetis piešķir maigu un maigu garšu, savukārt stiprs grauzdējums padara kafiju nedaudz rūgtu un skābu. Tumšākā šķirne tiek saukta par itāļu valodu, un to izmanto espresso pagatavošanai.
Tālāk pupiņas tiek fasētas un nosūtītas pārdošanai, vai arī turpinās ražošana, gatavojot malto kafiju. Bet kafijas dzērienu pazinēji iesaka iegādāties tikai kafijas pupiņas un samalt to pašiem – šāda kafija ir kvalitatīvāka un aromātiskāka, turklāt maltā kafija ātri zaudē savu smaržu un daļu garšas. Granulētu šķīstošo kafiju īsti šī dzēriena cienītāji neatpazīst. Kvalitatīvai kafijai netiek pievienotas garšas un citas vielas.