Es teicu, ka aprīlī Taizemē es muļķīgi uzņēmos ārstēt narkomānu. Turklāt visgrūtākajā pirmajā posmā, kad viņš tikko bija nolēmis atteikties no heroīna un viņam tas bija fiziski nepanesami. Man bija jābūt kopā ar viņu ļoti ilgu laiku, lai izvestu viņu no atstāšanas.
Gandrīz katru dienu veicu vienu vingrinājumu. Andrejs sacīja, ka šķiet, ka viņu saplosa divas viņā dzīvojošas būtnes. Es tos nosaucu par baltiem un melniem. No rīta mēs parasti runājām ar abām būtnēm pēc kārtas. Jā, tas bija sliktāks par jebkuru šausmu teātri. Ja Černijs runāja, viņš gaudoja, pierunāja, draudēja, cīnījās histērijā. Es vienmēr esmu ievērojis laiku. 10 minūtes vienā virzienā, 10 otrā virzienā. Un tā vairākas reizes. Pirmās dienas Black bija ļoti spēcīga. Tad pamazām White sāka iegūt spēku. Kaut kur nedēļā viņu spēki bija vienādi. Tad Belijs kļuva arvien pārliecinošāks. Galvenais, ka pēc šādām «sarunām» Andrejs kļuva mierīgāks. Kad cilvēks ir emocionāls, viņam nepieciešama izlāde, iespēja paskatīties uz sevi no malas — tas ir ļoti efektīvs vingrinājums. Šeit vingrinājuma priekšrocības bija acīmredzamas.
Es arī noenkuroju Belija atbalstu. Nopirku šarmu un uzliku to Andrejam uz rokas, ievedot puisi transā un sakot, ka tas ir nopietns atbalsts. Viņa dod spēku un pasargā no Melnā uzbrukumiem. Vairākas dienas Andrejam bija sapnis, ka Černijs pieprasīja viņam nost roku ar talismanu.
Arī šis, izrādās, arī bija geštalts, mēs tādu vingrinājumu veicām. Arī lai palielinātu Baltā spēku.
Mēs ar Andreju stāvējām atmuguriski, un ar aizvērtām acīm viņš pēc manis atkārtoja šādus vārdus:
Mēs esam kopā.
Es neesmu viens.
Kopā mēs esam spēks.
Liels spēks.
Mēs varam visu!
Mēs virzāmies uz priekšu!
Bezšaubām!
Nav trauksmes signālu!
Mūsu ceļš ir skaidrs.
MĒS ESAM KOPĀ.
Mēs esam spēks!
Es to zinu.
ES ticu.
ES izdarīšu
Es neesmu viens!
Bija vingrinājumi ar ziediem, priekšmetiem. Zieds, izrādījās oleandrs, tas ir atsevišķs stāsts, un es rakstīšu atsevišķi, jocīgākais ir tas, ka tikšanās ar viņu notika, kā jau teicu, pavisam nejauši. Mājiens uzreiz bija nosaukumā oleandrs. Tēvs vēlējās dēlu nosaukt par Oļegu, bet māti - Andreju. Zieda nosaukums ir oleandrs. Mistisks, un vienīgais. Mēs arī ļoti bieži runājām ar puķi. Cilvēka pārslēgšana uz citiem objektiem sniedz brīnišķīgu situācijas redzējumu.
Mēs arī runājām ar dvēseli, darījām daudzas lietas. Tagad es zināšu, ka tas bija geštalts. Lieliskas lietas, godīgi! Darbojas.