Pašapkalpošanās — kāpēc tā ir bīstama?

Visu nedēļu strādājam pie datora, un tad dodamies uz naktsklubu, lai izmestu sakrājušās emocijas. Bet tas nav atvaļinājums, bet gan aktivitātes veida maiņa. Atkal enerģijas patēriņš. Kad resursi beidzot ir izsmelti, mēs, neatraduši citu izeju... ieejam sevī.

Šis pašaizsardzības veids ar laiku var kļūt tik pievilcīgs, ka mēs pie tā ķeramies arvien biežāk, ieejam fantāziju pasaulē, kur jūtamies droši. Un tagad mēs pastāvīgi dzīvojam tur, kur mūs saprot un pieņem tādus, kādi esam — sevī.

Labākais nomierinošais līdzeklis

Katrs cilvēks ir jāsaprot. Atkāpjoties sevī, mēs atrodam šādu partneri un draugu — mēs paši par tiem kļūstam. Šim cilvēkam nekas nav jāpaskaidro, viņam patīk visas mūsu domas, gaume, uzskati. Viņš mūs nekritizēs.

Atkāpšanās sevī nav nekas vairāk kā uzmanības, izpratnes un mīlestības trūkuma kompensēšana. Un briesmas ir tādas, ka šis deficīts nemanāmi pārvēršas spēcīgā psiholoģiskā aizsardzībā.

Fiziski tu esi klāt, dzīvo, dari visu, ko no tevis prasa, gan mājās, gan darbā, bet iekšēji atkāpies un aizveries. Komunikācija ar ārpasauli kļūst minimāla, vienīgais cilvēks, kurš neizraisa kairinājumu un neliek slēpties un aizstāvēties, kļūsti par tevi.

Kad pagaidu kļūst par pastāvīgu

Mums visiem ik pa laikam ir jāuzlādējas un jāatpūšas. Bet, kad dzīves temps paātrinās, esam spiesti atpūsties pat strādājot un komunicējot ar ģimeni. Tā nu ieejam automātiskajā režīmā, ir sajūta, ka esam gan te, gan ne vienlaicīgi.

Mūsu atslāņošanās ir īpaši pamanāma tuvākajiem, viņiem ar mums kļūst arvien grūtāk sazināties, šķiet, ka esam kļuvuši vienaldzīgi, attālināti, noslēgti, nevienu nedzirdam un nekas neinteresē.

Tajā pašā laikā mēs paši jūtam neticamu iekšējo komfortu: jūtamies labi, mierīgi, mums nav uz ko tiekties un nekas nav jāpierāda. Tā rodas atkarība un atkarība no saskarsmes ar sevi.

Jo mazāk panākumu ārpasaulē, jo vairāk mēs ievelkam sevī.

Mēs nejūtamies vientuļi, jo paši jau esam kļuvuši par tādiem, kas spēj saprast, atbalstīt, dalīties visā sāpīgajā pieredzē un izrādīt jūtas.

Tātad ar laiku mēs pārstājam atvērties darbā un ģimenē, mūsu spēki zūd, enerģijas resursi netiek papildināti. Un, resursiem izsīkstot, saziņa ar ārpasauli samazinās.

Un līdz tam laikam tam ir pietiekami daudz iemeslu. Piemēram, naudas trūkums, veselības problēmas, problēmas ģimenē — to ir tik daudz, ka esi spiests dzīvot enerģijas un emociju taupīšanas režīmā. Un mēs nepamanām, kā visa dzīve pārvēršas skaistā sapnī, kurā vairs nav jēgas izrādīt jūtas, kaut ko sasniegt, par kaut ko cīnīties.

It kā jau visu sapratām par šo pasauli un nolēmām doties uz skaistāku, kur nav nekādu problēmu. Savā iekšējā dzīvē tu kļūsti par to, par ko vienmēr sapņoji: mīlēts, pieprasīts, talantīgs.

Ir situācijas, kad nepieciešams atslēgties sevī, lai atgūtos no smaga stresa, intensīva darba un citām pārslodzēm. Ja tā ir īslaicīga «aprūpe», tad viss kārtībā. Taču bieži šis stāvoklis pārvēršas par ieradumu, dzīvesveidu.

Mēs aizvietojam jebkuru darbību ar bēgšanu sevī. Tā vietā, lai virzītos uz priekšu, attīstītos, mēs iedzenam sevi vientulības un nepiepildīšanas stūrī. Agri vai vēlu šī «atstumtība» noved pie sabrukuma. Cilvēks pārvēršas par neirotisku personību, viss viņu kaitina, viņš ar lielu piepūli iziet cauri pat maziem dzīves pārbaudījumiem.

Ko darīt?

1. Samaziniet laiku, ko pavadāt internetā un skatoties televizoru

Dzīvojot emocijas un jūtas virtuālajā dzīvē, mēs pārtraucam to darīt ārpusē, tāpēc realitāte kļūst arvien mazāk pievilcīga. Mēs nedrīkstam aizmirst par nepieciešamību būt šeit un tagad, reālajā pasaulē.

2. Aizstāt komunikāciju ar sevi ar saziņu un mijiedarbību ar citiem

Satiecies ar draugiem, runā par kaut ko patiesu un patiesi svarīgu, centies jebkādā veidā izkļūt no slēgtā režīma. Noslēgšana ir enerģijas apmaiņas pārklāšanās ar citiem un ar pasauli kopumā. Jūs reaģējat tikai uz savu pieredzi un tajā pašā laikā esat kurls pret citu pieredzi.

Tavi draugi agri vai vēlu pieradīs, ka tevis nav blakus, un arī tu saņemsi no viņiem arvien mazāk uzmanības un mīlestības. Bet savus enerģijas resursus papildinām arī ar komunikācijas palīdzību. Un tas ne vienmēr prasa noteiktu personu vai laiku, lai to izdarītu.

Pietiek iziet ārā, apmeklēt publiskas vietas, dažreiz pat neverbālā komunikācija palīdz “uzlādēties”. Dodieties uz koncertu, teātri, dodieties ceļojumā — vismaz pa savu pilsētu.

3. Palieliniet un saglabājiet interesi par savu dzīvi

Bieži vien mēs ievelkam sevī tikai tāpēc, ka kādā brīdī bijām vīlušies dzīvē un cilvēkos. Viss, kas mūs ieskauj, mums vairs nešķiet aizraujošs un interesants, mēs kļūstam skeptiķi. Mēs visi zinām, ka mūs vairs nekas nepārsteidz.

Šādas domas liek iedziļināties sevī, nodarboties ar sevis rakšanu. Taču dzīve ir atklājumu pilna, tikai jāizlemj par izmaiņām: sevī, savā rutīnā, vidē, interesēs un paradumos.

Sāciet darīt kaut ko tādu, par ko iepriekš neuzdrošinājāties, bet par ko jau sen sapņojat. Pārvērtiet savas domas un vēlmes darbībā. Jebkuru izmaiņu galvenais noteikums ir rīkoties.

4. Rūpējies par sevi un savu ķermeni

Lai atgrieztos reālajā dzīvē, pirmkārt, ir jāatjauno saikne starp ķermeni un apziņu. Kad mēs ievelkam sevī, mēs esam fiziski neaktīvi. Tāpēc patiesībā viņi ir neaktīvi, viss mūsu ceļš ir ceļš no mašīnas līdz biroja krēslam un atpakaļ. Caur ķermeni mēs jūtam realitāti, mēs jūtam to, kas ar mums notiek tagad, šajā brīdī.

Vienkāršākais veids, kā iekustināt sevi, ir vispārējā tīrīšana. Sakārto lietas. Tam nav nepieciešama īpaša apmācība. Jums vienkārši jāceļas un jāsāk. Ja jums patiešām ir grūti, ieņemiet tikai vienu istabu vai vienkārši izmazgājiet vannas istabas izlietni. Kad cilvēki atkāpjas sevī, viņi mazāk rūpējas par savu māju un sevi.

Sāciet gatavot sev tikai veselīgu pārtiku, meklējiet jaunas receptes. Noteikti dodieties uz sporta zāli vai grupu treniņu, lai fiziski mijiedarbotos ar citiem. Tas palīdzēs neaizķerties sevī, pārslēgties uz ārpasauli.

Ielaidiet savā pasaulē citus cilvēkus, jūtas, iespaidus. Tici sev un esi neatlaidīgs. Atver sevi šai pasaulei, un tā kļūs vēl interesantāka un skaistāka, jo tu esi tai pievienojies.