Lodzas Tehnoloģiju universitātes zinātnieki ir izstrādājuši inovatīvu hidrogēla pārsēju diabēta izraisītu brūču ārstēšanai. Pārsējs piegādā brūcei tetrapeptīdu, kas var tajā atjaunot un izveidot jaunus asinsvadus.
Pēc pētnieku domām, šāda pārsēja izmantošana varētu samazināt amputāciju skaitu.
Diabēta izraisītu brūču ārstēšana Polijā un pasaulē šobrīd ir lielāka problēma nekā cita veida brūču ārstēšana. Šādu terapiju izmaksas, kā arī diabētisko brūču sociālās sekas ir milzīgas – šī iemesla dēļ Polijā katru gadu tiek veiktas vairāk nekā 10 procedūras. ekstremitāšu amputācija. Šo brūču specifikas dēļ pasaulē nav izstrādāti biomateriāli, kas būtiski palielinātu to dzīšanas iespējamību.
Komanda prof. Janušs Rosiaks no Lodzas Tehnoloģiju universitātes Starpresoru Radiācijas tehnoloģijas institūta ir izstrādājis tehnoloģiju hidrogēla pārsēju ražošanai, kas bagātināti ar tetrapeptīdu, kas izraisa angioģenēzi, proti, atjauno un rada jaunus asinsvadus brūcē. Šādu biomateriālu šūnu testēšana dod pozitīvus rezultātus.
Pārsējs tika izveidots, pamatojoties uz Lodzas zinātnieku izstrādātu hidrogēla pārsēju, kas saskaņā ar viņu tehnoloģiju tiek ražots visā pasaulē vairāk nekā 20 gadus. Tam ir ideāla pārsēja īpašības, un, pateicoties tam, tiek sasniegti izcili rezultāti apdegumu, izgulējumu un grūti dzīstošu brūču, piemēram, trofisko čūlu, ārstēšanā.
Hidrogēla pārsējs uzklāts tieši uz brūces, t.sk. nodrošina skābekļa piekļuvi brūcei, veido barjeru pret ārēju infekciju, absorbē eksudātus, nodrošina mitru vidi, mazina sāpes, izņem no brūces nekrotiskos audus, kad tie tiek izņemti no brūces. Tajā pašā laikā tas ļauj dozēt ārstniecisko vielu (šajā gadījumā tetrapeptīdu) nemainīgā, fiksētā ātrumā, bez ārsta iejaukšanās.
Šķiet, ka mūsu izstrādātais risinājums var būt ļoti noderīgs diabēta izraisītu brūču ārstēšanā. Apretūras ražošanas pašizmaksa ir ļoti zema, un tā izgatavošanu var veikt praktiski bez lieliem ieguldījumiem – PAP pastāstīja pārsēja radītājs prof. Janušs Rosjaks.
Diabētisko brūču ārstēšanas pārsiešanai šobrīd ir jāuzsāk preklīniskie un klīniskie pētījumi, kurus – kā norāda prof. Rosiaks – valsts nefinansē. Tāpēc esam gatavi sadarboties ar uzņēmumiem, kas ir ieinteresēti šādu pārsēju ražošanā – viņš piebilda.
Ārstējot ar klasisko hidrogēla pārsēju, kas ražots pēc Rosiak metodes, tika konstatēts, ka tas labvēlīgi iedarbojas arī tā sauktās diabētiskās pēdas ārstēšanā, taču iespējamība, ka šāda veida brūces sadzīs, izmantojot šādu pārsēju, ir apmēram 50 procenti. – tikpat daudz kā citiem pasaulē zināmiem un lietotiem apretūras veidiem.
Tas ir saistīts ar diabētisko brūču specifiku, jo tās cita starpā izceļas ar brūču audu nekrozi asinsvadu bojājumu un iznīcināšanas dēļ. Tas ir saistīts arī ar nervu audu iznīcināšanu un brūces apkārtējo audu pakāpenisku atmiršanu.
Mēģinājumi ārstēt šāda veida brūces, kas veikti Polijā un visā pasaulē, ir saistīti ar bakteriālo infekciju veidu identificēšanu un antibiotiku vai citu aktīvo vielu lietošanu, kas var uzlabot brūces tīrību. Gaidot brūces dzīšanu, tajā var nonākt faktori, kas var izraisīt angioģenēzi, ti, atjaunot un veidot jaunus asinsvadus brūcē. Šim nolūkam tiek izmantotas vairākas vielas, tā sauktie augšanas faktori.
Prof. Rosiaks paskaidroja, ka Lodzas zinātnieki savos pētījumos saskārās ar ziņojumiem literatūrā par vienkārša tetrapeptīda izmantošanu angiogēzes ierosināšanai, nogādājot to apstrādātajā ķermeņa zonā. Tas ir cilvēka organismā dabiski radīts savienojums ar salīdzinoši īsu pussabrukšanas periodu 5 minūtes, līdz ar to tā koncentrācija normāli funkcionējošā organismā ir ļoti zema. Šis tetrapeptīds ir reģistrēts kā zāles, un to apstiprinājusi ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA).
Taču tā ievadīšana audos, kas apņem brūci, tika veikta ar injekciju palīdzību, kas padarīja neiespējamu darbības zonas kontroli un izraisīja raksturīgos efektus - strauji sasniedzot augstu koncentrāciju un tikpat ātru izzušanu, kas iznīcina tā terapeitisko efektu. Mūsu sākotnējā ideja globālā mērogā ir saistīta ar mēģinājumu apvienot hidrogēla pārsēju ar šo tetrapeptīdu, skaidro zinātnieks.
Lodzas pētnieku izstrādātā hidrogēla pārsēja ražošanas tehnoloģija sastāv no pārsēja sastāvdaļu maisījuma izveidošanas ūdenī (ūdens veido vairāk nekā 90% no tā sastāva), un pēc tam pēc ievietošanas iepakojumā un aizvēršanas sterilizē ar elektronu stars. Rezultātā veidojas sterils hidrogēla plāksteris, ko izmanto kā pārsēju.
Pētījuma problēma bija, vai aktīvā viela netiks iznīcināta sterilizācijas laikā, jo ūdens šķīdumā esošais tetrapeptīds elektronu stara ietekmē tiek pilnībā iznīcināts jau pie elektronu devām, kas vēl nenodrošina produkta sterilitāti. Taču šo problēmu izdevās atrisināt – piebilda prof. Rosiaks.
Risinājums tika iesniegts aizsardzībai Patentu valdē. Pateicoties Nacionālā pētniecības un attīstības centra finansiālajam atbalstam, Lodzas zinātnieki veica pētījumus par tetrapeptīda izdalīšanās brūcē kinētiku, tā noturību pārsējumā (var lietot pat gadu pēc izgatavošanas) un mijiedarbība ar šūnām.
Molekulārā līmenī mēs apstiprinājām par angiogenēzi atbildīgo gēnu ekspresiju, un šūnu līmenī – ievērojamu endotēlija šūnu proliferācijas paātrinājumu. Parādījām arī iegūto efektu atkarību no tetrapeptīda koncentrācijas un noteicām optimālo devu – atzīmēja profesore.
Zinātnieki paziņo, ka, ja neatradīs finansējuma avotu turpmākai pārsēja izpētei, viņi neizslēdz, ka savas idejas know-how publiskos. Tā sauktās diabētiskās pēdas ārstēšanas problēma skar cilvēkus visā pasaulē un mums ar to nav obligāti jāpelna – uzskata prof. Rosiaks. (PAP)