Zviedru zinātnieku grupa ir publicējusi globālu prognozi nākamajiem 40 gadiem, pārsteidzot sabiedrību ar drūmām prognozēm par to, kā Zemei veiksies līdz 2050. gadam. Viena no ziņojuma centrālajām tēmām bija prognoze par katastrofālu ūdens trūkumu, kas būtu piemērots dzeršana un lauksaimniecība, jo to neracionāli izmanto mājlopu audzēšanai gaļas iegūšanai, kas visai pasaulei draud ar badu vai piespiedu pāreju uz veģetārismu.
Nākamo 40 gadu laikā absolūtais vairums pasaules iedzīvotāju jebkurā gadījumā būs spiesti pāriet uz stingru veģetārismu, vēsta zinātnieki savā globālajā prognozē, kuru novērotāji jau nodēvējuši par drūmāko no visām līdz šim uzrādītajām. Ūdens pētnieks Maliks Falkermans un kolēģi iesniedza savu ziņojumu Stokholmas Starptautiskajam ūdens institūtam, taču, pateicoties ļoti skarbajām prognozēm, šis ziņojums jau ir zināms cilvēkiem visā pasaulē, un ne tikai mazajā (un salīdzinoši pārtikušajā!) Zviedrijā.
Savā runā Fulkermans īpaši norādīja: “Ja mēs (Zemes iedzīvotāji – veģetārieši) turpināsim mainīt savus ēšanas paradumus atbilstoši Rietumu tendencēm (ti, uz palielinātu gaļas pārtikas patēriņu – veģetāro) – tad mums nebūs pietiekami daudz ūdens, lai ražotu pārtiku 9 miljardiem cilvēku, kas dzīvos uz planētas līdz 2050.
Pašlaik cilvēce (nedaudz vairāk nekā 7 miljardi cilvēku) saņem vidēji aptuveni 20% no uztura proteīna no augstas kaloritātes dzīvnieku izcelsmes gaļas pārtikas. Bet līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits pieaugs vēl par 2 miljardiem un sasniegs 9 miljardus – tad tas būs vajadzīgs katram cilvēkam – labākajā gadījumā! - ne vairāk kā 5% olbaltumvielu pārtikas dienā. Tas nozīmē vai nu 4 reizes mazāk gaļas patēriņu ikvienam, kas to dara šodien, vai arī lielākās pasaules iedzīvotāju daļas pāreju uz stingru veģetārismu, vienlaikus saglabājot gaļas ēšanas “topu”. Tāpēc zviedri prognozē, ka mūsu bērni un mazbērni, gribot negribot, visticamāk, būs vegāni!
"Mēs spēsim saglabāt augstu olbaltumvielu pārtikas patēriņu aptuveni 5% līmenī, ja mums izdosies atrisināt reģionālo sausuma problēmu un izveidot efektīvāku tirdzniecības sistēmu," drūmajā ziņojumā norāda zviedru zinātnieki. Tas viss izskatās tā, it kā planēta teiktu: “Ja tu negribi brīvprātīgi – nu, tu tik un tā kļūsi par veģetārieti!”
Varētu nomest malā šo Zviedrijas zinātniskās komandas apgalvojumu - "nu, daži zinātnieki stāsta dīvainas pasakas!" – ja tas pilnībā nesaskanētu ar jaunākajiem Oxfam (Oxfam komitejas bada vai saīsināti Oxfam – 17 starptautisku organizāciju grupas) un Apvienoto Nāciju Organizācijas jaunākajiem paziņojumiem, kā arī Amerikas izlūkdienestu šā gada publiskajam ziņojumam. Saskaņā ar britu laikrakstu The Guardian, Oxfam un ANO ir ziņojuši, ka piecu gadu laikā pasaulē ir gaidāma otrā pārtikas krīze (pirmā notika 2008. gadā).
Novērotāji atzīmē, ka cenas tādiem pamatproduktiem kā kvieši un kukurūza šogad, salīdzinot ar jūniju, jau ir dubultojušās un negrasās kristies. Starptautiskie pārtikas tirgi ir šokā pēc samazinātām pamatpārtikas piegādēm no ASV un Krievijas, kā arī nepietiekamām nokrišņiem pēdējā musona laikā Āzijā (tostarp Indijā) un no tā izrietošā pamatproduktu trūkuma starptautiskajos tirgos. Pašlaik ierobežoto pārtikas krājumu dēļ aptuveni 18 miljoni cilvēku Āfrikā cieš badu. Turklāt pašreizējā situācija, kā atzīmē eksperti, nav atsevišķs gadījums, nevis kādas īslaicīgas grūtības, bet gan ilgtermiņa globāla tendence: klimats uz planētas pēdējās desmitgadēs ir kļuvis neparedzamāks, kas arvien vairāk ietekmē pārtikas iepirkumus.
Pētnieku grupa Fulkermana vadībā arī apsvēra šo problēmu un savā ziņojumā ierosināja kompensēt pieaugošos klimata nelīdzenumus … ēdot vairāk augu pārtikas, kas radīs ūdens krājumus un mazinās badu! Tas ir, lai ko arī teiktu, gan nabadzīgajām, gan bagātajām valstīm ne tik tālā nākotnē būs pilnībā jāaizmirst par rostbifu un burgeru un jāuzņemas selerijas. Galu galā, ja cilvēks var dzīvot gadiem bez gaļas, tad tikai dažas dienas bez ūdens.
Zinātnieki atgādināja, ka gaļas pārtikas “ražošanai” nepieciešams desmit reizes vairāk ūdens nekā graudu, dārzeņu un augļu audzēšanai, turklāt aptuveni 1/3 lauksaimniecībai piemērotās zemes “baro” paši liellopi, nevis no tiem. cilvēce. Zviedru zinātnieki vēlreiz atgādināja progresīvajai cilvēcei, ka, lai gan pārtikas ražošana Zemes iedzīvotāju skaita ziņā pieaug, vairāk nekā 900 miljoni planētas cilvēku cieš badu, bet vēl 2 miljardi ir nepietiekama uztura dēļ.
"Ņemot vērā, ka 70% no visa pieejamā izmantojamā ūdens tiek izmantoti lauksaimniecībā, pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums līdz 2050. gadam (paredzams, ka tas būs vēl 2 miljardi cilvēku — veģetārieši) radīs papildu slodzi pieejamajiem ūdens un zemes resursiem." Lai gan Fulkermana diezgan nelaimīgajā ziņojumā joprojām dominē zinātniskie dati un teorētiskie aprēķini bez pārliekas panikas, tad, uzliekot to uz Oxfam brīdinājuma, situāciju nevar saukt citādi kā par gaidāmo “ūdens apokalipsi”.
Šādus secinājumus apstiprina šī gada sākumā iznākušais Nacionālās izlūkošanas direktora biroja (ODNI) ziņojums, ka globālā mērogā lielā ūdens trūkuma, ekonomiskās nestabilitātes, pilsoņu karu, starptautisku konfliktu un ūdens izmantošanas dēļ. rezerves kā politiskā spiediena instruments. "Nākamo 10 gadu laikā daudzas Amerikas Savienotajām Valstīm svarīgas valstis piedzīvos ūdens problēmas: ūdens trūkumu, nepietiekamas kvalitātes ūdens pieejamību, plūdus, kas apdraud nestabilitāti un valdību neveiksmi..." - īpaši teikts šajā atklātajā ziņojumā. .