Mājas sagatavošana ziemai
Lielākā daļa vasaras iedzīvotāju apmeklē savus zemes gabalus tikai siltajā sezonā; aukstajā sezonā viņi tur nenāk. Bet, lai izvairītos no problēmām pavasarī, ir nepieciešams sagatavot vietni un māju ziemošanai rudenī. Kam jums jāpievērš uzmanība?

Mājās

Daudzi vasaras iedzīvotāji ziemā neierodas vasarnīcā, un mājā var apmesties nelūgti viesi. Piemēram, peles. Un ziemā patogēni var vairoties.

Pavasara tīrīšana

Mājas atstāšana nekoptu ziemā ir slikts lēmums. Kamēr esat prom, kas ir vismaz 4 mēneši, netīrumos aktīvi savairosies patogēnās baktērijas, putekļos aktīvi savairosies putekļu ērcītes, kas var izraisīt alerģiju cilvēkiem un dermatītu mājdzīvniekiem (1). Tāpēc pirms došanās prom ir svarīgi sakopt.

Slaucīt un noslaucīt grīdas, noslaucīt visas virsmas, kratīt paklājus. Ņem līdzi uz pilsētu gultas veļu un drēbes – tur izmazgāsi, un pavasarī atvedīsi tīras. Jo mazāk putekļu savācēju paliek ziemā, jo labāk.

slēpt produktus

Vispār ideālā gadījumā visus produktus ņem līdzi uz pilsētu, lai nedod iespēju pelēm. Bet gadās, ka graudaugu, makaronu un tējas krājumi ir diezgan lieli, dzīvoklī tos nav kur glabāt. Tad jums tie ir rūpīgi jāslēpj.

Koka skapji tam nav piemēroti – izsalkušie grauzēji viegli nograuž caurumus galdu durvīs. Un tad papildus bojātiem produktiem jūs saņemsiet arī bojātas mēbeles.

Slikta doma ir arī ēdiena slēpšana skapjos un plauktos, jo peles ir ļoti izveicīgas un var uzrāpties jebkur, pat pa sienu.

Labākais veids, kā uzglabāt pārtiku, ir pakārt to pie griestiem. Grauzēji tur nenokļūs. Vai arī ielieciet tos metāla burkās vai pannās un pārklājiet ar vākiem. Pārvalkus ar stiepli vēlams piesiet pie rokturiem, jo ​​pelēm dažkārt izdodas tos izkustināt un tikt iekšā.

Aizbiedē peles

Daudzi vasarnieki problēmu ar pelēm risina radikāli – ap māju izliek peļu slazdus, ​​izliek indīgas ēsmas vai ar speciālu līmi nosmērētus dēļus. Tie ir efektīvi līdzekļi, taču tos nevajadzētu atstāt ziemā. Līdz pavasarim jūs saņemsiet puspuvušas peles, un tas ir bīstamu infekciju avots. Turklāt tad jūs ilgu laiku atbrīvosities no nepatīkamās smakas.

Labākais veids ir izkārtot un izkārt pa istabām piparmētru, biškrēsliņu vai vērmeļu ķekarus. Pelēm nepatīk to smarža, un tās mēģinās apiet jūsu māju.

Nu, ja jau esat izlēmuši par krasiem pasākumiem, tad izvēlieties zāles, kas grauzējiem izraisa nosmakšanu – pēc šādām ēsmām dzīvniekiem kļūst grūti elpot, tie izkļūst brīvā dabā un tur iet bojā.

Aplīmējiet logus ar līmlenti, aizveriet slēģus

It īpaši, ja jūsu logi ir koka – tajos vienmēr ir spraugas un ziemā māja ļoti atdziest. Bet, ja tos aizblīvē ar kaņepēm, vati vai putuplasta gumiju un pēc tam pielīmē ar papīru, telpā būs daudz siltāks. Pavasarī (vai ziemā, ja nolemjat apmeklēt vietni), māju būs vieglāk sildīt.

Ja uz logiem ir slēģi, noteikti aizveriet tos, un labāk tos aizslēgt, lai nelūgti viesi nevarētu ieskatīties mājā un pieskatīt kaut ko vērtīgu. Vispār viss vērtīgais jāved uz pilsētu.

Nolejiet visu ūdeni

Izslēdziet ūdens padevi. Pārbaudiet visus krānus un tvertnes (katlu, tualetes podu, izlietni) – ziemā tiem vajadzētu izžūt. Lai noņemtu atlikušo ūdeni no ūdens padeves, to var izpūst ar kompresoru. Krānus atstājiet vaļā – atkušņu laikā tajos var uzkrāties kondensāts, kas pēc tam aizsalst un var sabojāt ūdens apgādes sistēmu. Un caur atvērto jaucējkrānu tas iztecēs. Izskrūvējiet sifonus zem izlietnes.

Izslēdziet ierīces un izslēdziet gāzi

Šie ir pamata ugunsdrošības noteikumi.

Aizveriet visus degļus, aizveriet gāzes cauruli. Ja mājā ir gāzes balons, nogādājiet to uz attālu šķūni.

Atvienojiet visus kontaktdakšas no rozetēm un, ja ir elektriskais panelis, izslēdziet to.

Šķiet, ka tie ir vienkārši noteikumi, bet nez kāpēc tie bieži netiek ievēroti. Tikmēr, pēc statistikas datiem, otrajā vietā starp ugunsgrēku cēloņiem ir elektroiekārtu un sadzīves elektroierīču būvniecības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, piekāpjoties neuzmanīgai rīcībai ar uguni (2).

Atrašanās vieta ieslēgta

Dārzā un dārzā pirms ziemas arī jāsakārtojas – tas atvieglos darbu pavasarī.

Apgrieziet konteinerus

Nosusiniet visas šļūtenes un ievietojiet tās novietnē vai mājā. No spaiņiem, mucām un ūdens traukiem izlejiet ūdeni un apgrieziet tos otrādi, lai tiem neuzbruktu sniegs, kas atkusnī izaug un pārvēršas ledū.

Ieeļļojiet slēdzenes

Ieeļļojiet visas mājas un ēku slēdzenes ar mašīnu eļļu, bet atslēgas atverē ielejiet speciālu šķidrumu slēdzenēm – tas pasargās mehānismu no aizsalšanas.

Lai ziemā ūdens nenokļūtu slēdzenēs, uzlieciet uz tām no plastmasas pudelēm izgrieztus vāciņus.

Sagrābt lapas un sausu zāli

Lielākā daļa dārznieku vasaras sezonu atver aprīļa sākumā vai pat vidū, kad sākas sēšanas sezona. Un martā bieži kūst sniegs. Un šajā laikā kaimiņi vai apkārtējo ciematu iedzīvotāji tradicionāli sāk dedzināt sauso zāli.

Lai novērstu uguns izplatīšanos uz jūsu vietu, nogrābiet visas sausās lapas un nokaltušo zāli. Pēc izvēles visā vietā – tā ir lieliska mulča un mēslojums (3). Bet gar sētu – katrā ziņā!

Notīriet notekas

Pārbaudiet, vai notekas, notekas un drenāžas grāvji nav aizsprostojušies. Tur varētu nokļūt tās pašas lapas, zeme varētu piepildīties pa vasaru. Un tad pavasarī jums vietā būs plūdi. Tāpēc ir svarīgi tos rūpīgi notīrīt.

Virs atklātajiem meliorācijas grāvjiem lietderīgi likt režģus, lai ziemā tiem neuzbruktu gruži.

Pakārt putnu barotavas

Vai zinājāt, ka viena lielā zīle dienā apēd aptuveni 350 kāpurus un kokonus, ko tā iegūst no koku mizas, vainagos un zem lapām uz zemes? Un viens zīlīšu pāris spēj attīrīt no kaitēkļiem līdz 40 augļu kokiem. Mums ļoti vajadzīgi tādi palīgi dārzā!

Lai šos putnus piesaistītu dārzam, iekariet tur ilgi spēlējošas barotavas. Ir 2 vienkāršas iespējas.

Pudele. Ideāla ir pudele no dzesētāja – tās tilpums ir 20 litri, un, piepildot to ar pārtiku, tā pietiks gandrīz līdz pavasarim.

Cieši piestipriniet pie koka paplāti ar sāniem un nostipriniet virs tās apgrieztu pudeli, lai starp kaklu un paplāti būtu neliela atstarpe un ēdiens izlīstu nelielās porcijās.

Soma. Šī opcija ir vēl vienkāršāka. Ieber sēklas maisiņā, sasien un noliec uz sāniem kaut kur zem nojumes, lai ziemā nesnieg. Maisiņa augšpusē izveido pāris mazus caurumus (apmēram 1 cm diametrā), lai putni varētu no turienes izvilkt sēklas.

Vislabāk maisiņā ieber saulespuķu sēklas – zīlītes tās ļoti mīl (4).

Piezīmes

Vispār valda uzskats, ka ziemā vai nu jādzīvo lauku mājā, vai arī visu ziemu jābāž naftalīna un līdz pavasarim tur nenāk. Reti reidi slikti ietekmē ēkas, īpaši koka.

Katra apmeklējuma reizē, protams, māju apsildīsi. Tas uzkarsēs un izžūs. Pēc tam tas atdziest un izžūst. Un, ja ziemas laikā ir vairāki šādi pilieni, līdz pavasarim uz sienām var parādīties plaisas un pelējums.

Populāri jautājumi un atbildes

Kas vēl laukos jāizdara pirms došanās ziemot, viņa stāstīja agronome-selekcionāre Svetlana Mihailova.

Vai man rudenī ir jābalina koki?

Jā, tas jādara rudenī. Balināšana tiem nepieciešama nevis skaistuma dēļ, kā daži uzskata, bet gan aizsardzībai no sala plaisām – balināšana atstaro postošos saules starus. Un salnas visbiežāk notiek februārī – martā. Tāpēc negaidiet pavasari – izbaliniet kokus pirms došanās ceļā.

Kad rozes un vīnogas jāpārklāj?

Nav vērts steigties patversmē – siltā laikā augi var pasmieties zem aizsardzības. Ir jāsagaida stabila mīnusa temperatūra un tikai tad jāapsedz siltumu mīlošās kultūras. Mūsu valsts centrālajā daļā tas parasti ir novembra sākums.

Kā pasargāt koku stumbrus no pelēm un zaķiem?

Šāda aizsardzība nepieciešama tikai jauniem augiem – grauzēju vecā raupjā miza neinteresē. Un tā kā jauno kociņu stumbri joprojām ir plāni, tos var likt uz plastmasas pudelēm ar nogrieztu dibenu un kaklu. Protams, jums ir jāizdara griezums visā garumā, un pēc tam, kad esat tos uzlicis uz bagāžnieka, griezums ir jāaizzīmogo ar lenti.

Avoti

  1. Zheleznova LV, Kholin SK, Surovenko TN Mājas putekļu ērcītes un mājdzīvnieku dermatīta biežums Vladivostokā // Veterinary Journal. Mazie mājas un savvaļas dzīvnieki, 2007
  2. Ugunsgrēka statistika par 6. gada 2011 mēnešiem // Mūsu valsts EMERCOM https://www.mchs.gov.ru/dokumenty/940
  3. Šuvajevs Ju.N. Dārzeņu augu augsnes uzturs // M.: Eksmo, 2008 – 224 lpp.
  4. Malchevsky AS, Pukinsky Yu.B. Ļeņingradas apgabala un blakus esošo teritoriju putni // L .: Ļeņingradas Universitātes izdevniecība, 1983.

Atstāj atbildi