Dārzeņi un mūzika. Kas var būt kopīgs starp šiem diviem jēdzieniem? Atbildi uz jautājumu varam rast muzikālajā dārzeņu orķestrī – Vienna Vegetable Orchestra, kas dibināts 1998. gada februārī Vīnē. Unikālais dārzeņu orķestris spēlē instrumentus, kas pilnībā izgatavoti no dažādiem svaigiem dārzeņiem.
Savulaik ideja izveidot orķestri radās entuziasma pilnu mūziķu grupai, kuri katrs nodeva sevi noteiktam mūzikas stilam: no popmūzikas un roka līdz klasikai un džezam. Visiem mūziķiem bija savi projekti un mērķi savā iecienītākajā jomā. Taču viens ir skaidrs – viņi visi vēlējās atrast sevi kaut kā īpašā, tādā, ko neviens pirms viņiem nevarēja izdarīt. Skaņu pasaules izpēte, kas mūs ieskauj ikdienā, jaunu skaņu, jauna mūzikas virziena, jaunu emociju un sajūtu izpausmju meklējumi noveda pie pasaulē pirmā dārzeņu orķestra izveides.
Dārzeņu orķestris jau ir unikāls pasākums. Taču tā ir unikāla arī ar to, ka tai nav līdera. Visiem ansambļa dalībniekiem ir balsstiesības un savs skatījums, sava specifiskā pieeja priekšnesumam, te valda vienlīdzība. Kā cilvēkiem ar dažādu izcelsmi, dažādu izglītību (orķestrī ir ne tikai profesionāli mūziķi, bet arī mākslinieki, arhitekti, dizaineri, rakstnieki un dzejnieki) izdevās radīt ko unikālu un grandiozu? Iespējams, tā arī sauc – lielas draudzīgas komandas, entuziasma pilnas un tiekšanās uz vienu mērķi noslēpums.
Izrādās, ka tiem dārzeņiem, kas ir uz mūsu galda, nekas nav neiespējams, lai nodotu džeza, roka, popmūzikas, elektroniskās mūzikas un pat klasiskās mūzikas skanējumu. Reizēm augu instrumentu skaņas var pielīdzināt savvaļas dzīvnieku saucieniem, un reizēm tās gluži nelīdzinās. Visi mūziķi ir pārliecināti, ka augu instrumentu radītās skaņas nevar reproducēt, izmantojot citus instrumentus.
Tātad, kāds ir mūzikas stils, ko pārraida mums pazīstamie dārzeņi? Mūziķi to sauc tā – dārzenis. Un, lai aprakstītu neparastu mūzikas instrumentu skanējumu, mēs varam ieteikt tikai vienu lietu - labāk dzirdēt vienu reizi, nekā lasīt 100 reizes.
Interesantākais ir tas, ka muzikāls koncerts ir patīkams ne tikai mūsu ausij, bet arī vēderam. Vai tas neizklausās dīvaini? Lieta tāda, ka izrādes noslēgumā skatītājiem tiek piedāvāts novērtēt muzikālās trupas šefpavāra kulinārijas mākslas meistarību. Īpaši uz koncertu atnākušajiem skatītājiem tiks pasniegta zupa no svaigi pagatavotiem dārzeņiem. Tajā pašā laikā, tāpat kā katrs muzikālais priekšnesums izceļas ar skaņu un instrumentu novitāti, tā arī dārzeņu zupa vienmēr ir unikāla un tai ir sava garša.
Māksliniekiem jādod savs: viņi ne tikai ienes mūzikas mākslā dažādību, tā ir arī “māksla bez atkritumiem”: daļa dārzeņu, kas tiek izmantoti instrumentu radīšanai, tiek izmantoti dārzeņu zupas pagatavošanai, bet paši instrumenti ir izrādes beigās tiek pasniegta skatītājiem, un tie, savukārt, nolemj: paturēt burkānu pīpi kā piemiņu vai ēst to ar lielu prieku.
Kā sākas dārzeņu koncerts? Protams, no svarīgākā – no mūzikas instrumentu izgatavošanas, kuru tehnika ir tieši atkarīga no dārzeņa, uz kura mūziķi gatavojas spēlēt. Tātad tomāts vai puravi vijole jau ir gatava priekšnesumam un neprasa nekādu priekšdarbu. Un gurķu pūšaminstrumenta izveide prasīs aptuveni 13 minūtes, flautas izgatavošana no burkāniem aizņems aptuveni 1 stundu.
Visiem dārzeņiem jābūt svaigiem un noteikta izmēra. Tieši tā ir orķestra galvenā grūtība turnejas laikā, jo ne visur var atrast labas kvalitātes svaigus dārzeņus un pat noteiktu izmēru. Dārzeņu izvēlei mākslinieki pievērš īpašu uzmanību, jo uz nokaltušiem gurķiem vai pavisam maziem ķirbjiem spēlēt nevar, turklāt instrumenti var sabojāties un salūzt visnepiemērotākajā brīdī – uzstāšanās laikā, kas tik unikālam ir nepieņemami. orķestris. Dārzeņus mākslinieki parasti izvēlas nevis veikalos, bet tirgos, jo, viņuprāt, dārzeņu akustiskās īpašības var tikt traucētas, to glabājot vakuumiepakojumā.
Prasības dārzeņu kvalitātei ir atkarīgas arī no to mērķa: piemēram, burkāna saknei stilbiņam jābūt liela izmēra, bet flautas izgatavošanai - vidēja izmēra un noteiktas struktūras. Vēl viena problēma, ar ko mākslinieki saskaras, ir augu instrumentu žūšana un saraušanās priekšnesumu laikā gaismas un augstas temperatūras ietekmē, tāpēc koncertzālē cenšas saglabāt noteiktu temperatūras un gaismas režīmu. Turpinās mūzikas instrumentu pilnveidošana un paplašināšana. Tātad, pirmais dārzeņu rīks bija tomāts 1997. gadā.
Mākslinieki nemitīgi izgudro jaunus un pilnveido vecos instrumentus, dažkārt novatoriskas idejas apvienojot ar jau klasiskām, kā rezultātā rodas jaunas skaņas. Tajā pašā laikā orķestris cenšas saglabāt paliekošas skaņas, piemēram, burkānu grabulīšus, kas nepieciešams, lai radītu savus mākslas darbus, kuriem jau ir izveidota sava muzikālā notācija. Šīs grupas ekskursijas ir paredzētas gandrīz "minūtē". Tajā pašā laikā mūziķiem patīk spēlēt vietās ar atvērtu publiku, ar labu atmosfēru, zālēs ar labu akustiku – tā var būt koncertzāle vai teātra zāle, mākslas galerija.
Mūziķi uzskata, ka daudzās dažādās vietās ir daudz iespēju augu mūzikai. Tajā pašā laikā viņi savu mūziku uztver nopietni: viņiem nepatīk spēlēt komēdijas kontekstā, kā arī komercpasākumos.
Tātad, kāpēc visi tie paši dārzeņi? Nekur citur pasaulē neko tamlīdzīgu nevar atrast, vienīgi Austrālijā dārzeņu koncertus rīko vīrietis Linsijs Pollaks, bet nekur citur nav orķestra.
“Dārzeņi ir tas, ko var ne tikai dzirdēt, bet arī sajust un nogaršot. Dārzeņu daudzveidībai nav ierobežojumu: dažādas krāsas, izmēri, lokālas šķirņu atšķirības – tas viss ļauj uzlabot skaņas un paplašināt savu muzikālo radošumu,” stāsta mūziķi. Mākslu un jo īpaši mūziku var radīt no visa, katra lieta satur melodiju, kuras skanējums ir unikāls. Jums vienkārši jāieklausās, un jūs varat atrast skaņas it visā un visur…