SĒŅU KONSERVĒŠANA
Ne visas sēnes ir piemērotas konservēšanai, to var darīt ar cūku sēnēm, volnuškām, sūnu sēnēm, safrāna piena cepurēm, baravikas, medus sēnēm, tauriņiem, gailenes un apšu sēnēm, un arī tad, ja tās ir jaunas, blīvas un nav pārgatavojies.
Sēņu konservēšana tiek veikta atsevišķi, pamatojoties uz sugām. Taču tos var arī sajaukt dažādās proporcijās, vienlaikus pievienojot dārzeņus.
Svaigi salasītās sēnes jāsašķiro pēc lieluma, atbrīvojoties no tārpainajām, ļenganām, pārgatavojušām, sabojātām u.c. Pēc tam no sēnēm notīra zemes, smilšu u.c. paliekas.
Pēc sēņu šķirošanas nepieciešams nogriezt to sakņu saknes, pēc kā tās atbrīvojas no bojātajām vietām, tās izgriežot. Ja sēne ir pārāk liela, to var sadalīt cepurītē un kājiņā, bet mazās sēnes vairumā gadījumu ir konservētas veselas. Tajā pašā laikā ērtībai lielu sēņu kājas var sagriezt šķērsvirziena plāksnēs.
Jāatceras, ka daudzas sēnes pēc sagriešanas ātri kļūst tumšākas, ja tās tiek pakļautas gaisa iedarbībai, tāpēc tās ir pēc iespējas ātrāk jāapstrādā un jāizvairās no ilgstošas atrašanās brīvā dabā. To konservēšanai var izmantot arī citronskābes un galda sāls šķīdumu, taču svarīgi, lai tas būtu auksts.
Pēc šķirošanas un sagriešanas sēnes liek caurdurī un nomazgā, iegremdējot traukā ar ūdeni. Kad ūdens notek, sēnes apstrādā, liek burkās, piepilda ar sālījumu un pēc tam burkas sterilizē. Šāda veida konservēšana palīdzēs sasniegt ilgu sēņu glabāšanas laiku.
Sterilizācijas ilgumu ietekmē burciņu izmērs, kā arī sēņu pagatavošanas laikā izmantotā metode, taču šis laiks nedrīkst būt mazāks par 40 minūtēm. Konkrētus laika intervālus var atrast katrai receptei atsevišķi.
Konservēts vienā no piedāvātajiem veidiem: