Purva sēne (Lactarius sphagneti)
- Nodaļa: Basidiomycota (Basidiomycetes)
- Apakšnodaļa: Agaricomycotina (Agaricomycetes)
- Klase: Agaricomycetes (Agaricomycetes)
- Apakšklase: Incertae sedis (neskaidra atrašanās vieta)
- Pasūtījums: Russulales (Russulovye)
- Ģimene: Russulaceae (Russula)
- Ģints: Lactarius (pienveidīgs)
- Tips: Lactarius sphagneti (purva krūtis)
Purva sēne, tāpat kā citi sēņu veidi, pieder russula ģimenei. Ģimenē ir vairāk nekā 120 sugas.
Tā ir agaru sēne. Nosaukumam “gruzd” ir senslāvu saknes, savukārt ir vairākas skaidrojumu versijas. Pirmais ir tas, ka sēnes aug kopās, grupās, tas ir, kaudzēs; otrā ir gruzdky sēne, tas ir, viegli sadalāma, trausla.
Lactarius sphagneti sastopams visur, dod priekšroku mitrām vietām, zemienēm. Sezona ir no jūnija līdz novembrim, bet izaugsmes maksimums ir augustā – septembrī.
Purva sēnes augļķermeni attēlo cepurīte un kāts. Cepures izmērs ir līdz 5 cm diametrā, forma ir noliekta, dažreiz piltuves formā. Centrā bieži ir asa tuberkuloze. Jauno piena sēņu cepurītes malas ir saliektas, pēc tam pilnībā nolaistas. Ādas krāsa – sarkanīga, sarkanbrūna, ķieģeļu, okera, var izbalēt.
Sēnītes himenofors ir biežs, krāsa ir sarkanīga. Plāksnes nolaižas uz kājas.
Kāja ir ļoti blīva, apakšējā daļā blīvi klāta ar pūkām. Var būt dobs vai ar kanālu. Krāsa – sēņu cepurītes ēnā, varbūt nedaudz gaišāka. Sēnītes lielums ir atkarīgs no reģiona klimatiskajiem apstākļiem, laikapstākļiem, augsnes veida un sūnu klātbūtnes.
Piena sēnes mīkstums ir purva krēmkrāsas krāsā, garša ir nepatīkama. Izdalītā piena sula ir bālgana, brīvā dabā ātri kļūst pelēka, ar dzeltenīgu nokrāsu. Vecās purva sēnes izdala ļoti kodīgu, dedzinošu sulu.
Ēdamā sēne. To lieto pārtikā, taču garšas ziņā atpaliek no īstās piena sēnes (Lactarius resimus).