Ir rakstīts daudz rakstu un pat grāmatu par interneta briesmām un priekšrocībām kopumā un jo īpaši sociālajos tīklos. Daudzi uzskata, ka pāreja uz "virtuālo pusi" ir nepārprotams ļaunums un drauds reālajai dzīvei un dzīvās cilvēku komunikācijas siltumam. Tomēr dažiem cilvēkiem internets joprojām ir vienīgais veids, kā uzturēt vismaz dažus sociālos kontaktus.
Internets ir atvēris (un pārveidojis) saziņu pat viskautrīgākajiem no mums. Daži psihologi iesaka tiešsaistes iepazīšanos kā drošāko un vismazāk uztraukumu izraisošo veidu sociālo sakaru veidošanai. Un patiešām, slēpjoties aiz pseidonīma, mēs it kā iegūstam lielāku brīvību, uzvedamies atraisītāk, flirtējam, iepazīstamies un pat lamājamies ar saviem virtuālajiem sarunu biedriem.
Turklāt šāds drošs veids, kā sazināties ar citiem, bieži vien ir vienīgais pieņemamais veids cilvēkiem ar sociālo fobiju. Sociālās trauksmes traucējumi izpaužas kā pastāvīgas bailes no vienas vai vairākām sociālām situācijām, kurās persona ir pakļauta svešiniekiem vai iespējamai citu kontrolei.
Bostonas Universitātes profesors, psihologs Stefans G. Hofmans raksta: “Facebook (Krievijā aizliegta ekstrēmistu organizācija) izmantošanu motivē divas pamatvajadzības: vajadzība pēc piederības un nepieciešamība pēc sevis prezentācijas. Pirmais ir saistīts ar demogrāfiskiem un kultūras faktoriem, savukārt neirotisms, narcisms, kautrība, zems pašvērtējums un pašvērtējums veicina nepieciešamību pēc sevis prezentācijas.
Problēma rodas, kad pārtraucam dzīvot reālo dzīvi, jo pārāk daudz laika pavadām sociālajos medijos.
Profesors Hofmans ir atbildīgs par Psihoterapijas un emociju pētniecības laboratoriju. Viņam interneta spēks ir arī ērts instruments darbam ar pacientiem ar sociālo trauksmi un citiem garīgiem traucējumiem, no kuriem lielākā daļa vispār nesaņem ārstēšanu.
Internetam ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar reālu saziņu. Galvenais ir tas, ka tiešsaistes dialogā pretinieks neredz sejas izteiksmes, nevar novērtēt sarunu biedra izskatu un tembru. Un, ja pašpārliecināts, dialogam atvērts cilvēks to var saukt drīzāk par interneta komunikācijas mīnusiem, tad kādam, kurš cieš no sociālās fobijas, tas var būt glābiņš un ļaut nodibināt kontaktu ar citiem.
Tomēr Hofmans atgādina arī par briesmām, ko var radīt reālās dzīves aizstāšana ar virtuālo dzīvi: “Sociālie tīkli nodrošina mums visiem nepieciešamos sociālos sakarus. Problēma rodas, kad pārtraucam dzīvot reālo dzīvi, jo pārāk daudz laika pavadām sociālajos medijos.
Bet vai tās tiešām ir nopietnas briesmas? Neskatoties uz visu resursu (laika, fiziskā spēka) ietaupījumu, mēs parasti tomēr dodam priekšroku cilvēciskai komunikācijai: braucam ciemos, tiekamies kafejnīcā, un pat attālinātais darbs, kas gūst popularitāti, noteikti neder visiem.
"Mēs esam evolucionāri ieprogrammēti būt kopā ar kādu reālajā dzīvē," skaidro Hofmans. — Cita cilvēka smarža, acu kontakts, sejas izteiksmes, žesti — tas netiek radīts no jauna virtuālajā telpā. Tas ļauj izprast otra emocijas un sajust tuvumu.