Skūpsts veselībai: trīs fakti Valentīna dienai

Valentīna diena ir īstais laiks, lai runātu par skūpstiem. Romantika ir romantika, bet ko zinātnieki domā par šāda veida kontaktiem? Biopsihologs Sebastians Oklenburgs uzskata, ka zinātne tikai sāk nopietni pētīt šo jautājumu. Tomēr zinātniekiem jau ir izdevies atklāt vairākas interesantas iezīmes.

1. Lielākā daļa no mums pagriež galvu pa labi, lai skūpstu.

Vai esat kādreiz pievērsis uzmanību tam, uz kuru pusi pagriežat galvu skūpstoties? Izrādās, ka katram no mums ir kāds vēlamais variants un uz otru pusi griežamies reti.

2003. gadā psihologi novēroja skūpstos pārus sabiedriskās vietās: starptautiskajās lidostās, lielākajās dzelzceļa stacijās, pludmalēs un parkos ASV, Vācijā un Turcijā. Izrādījās, ka 64,5% pāru pagrieza galvu pa labi, bet 35,5% - pa kreisi.

Speciāliste atgādina, ka daudziem jaundzimušajiem ir tendence pagriezt galvu pa labi, kad tos novieto mātei uz vēdera, tāpēc šis ieradums, visticamāk, nāk no bērnības.

2. Mūzika ietekmē to, kā smadzenes uztver skūpstu

Skūpstu aina ar skaistu mūziku ne velti ir kļuvusi par žanra klasiku pasaules kino. Izrādās, ka reālajā dzīvē mūzika “izšķir”. Lielākā daļa no pieredzes zina, kā “pareizā” dziesma var radīt romantisku mirkli, bet “nepareizā” visu sabojāt.

Nesen Berlīnes Universitātē veikts pētījums parādīja, ka mūzika var ietekmēt to, kā smadzenes "apstrādā" skūpstu. Katra dalībnieka smadzenes tika skenētas MRI skenerī, skatoties skūpstu ainas no romantiskām komēdijām. Tajā pašā laikā daži dalībnieki uzlika skumju melodiju, daži – jautru, pārējie iztika bez mūzikas.

Izrādījās, ka, skatoties ainas bez mūzikas, tika aktivizēti tikai tie smadzeņu apgabali, kas atbild par vizuālo uztveri (pakauša garoza) un emociju apstrādi (amygdala un prefrontal cortex). Klausoties jautru mūziku, radās papildu stimulācija: tika aktivizētas arī frontālās daivas. Emocijas tika integrētas un izdzīvotas spilgtāk.

Turklāt gan priecīga, gan skumja mūzika mainīja veidu, kā smadzeņu reģioni mijiedarbojas viens ar otru, kā rezultātā dalībnieki piedzīvoja dažādus emocionālus pārdzīvojumus. “Tāpēc, ja gatavojaties kādu noskūpstīt Valentīna dienā, parūpējieties par skaņu celiņu jau iepriekš,” iesaka Sebastians Oklenburgs.

3. Vairāk skūpstu, mazāk stresa

2009. gadā Arizonas Universitātē veiktā pētījumā tika salīdzinātas divas pāru grupas, ņemot vērā stresa līmeni, apmierinātību ar attiecībām un veselības stāvokli. Vienā grupā pāriem tika uzdots skūpstīties biežāk sešas nedēļas. Otra grupa šādus norādījumus nesaņēma. Pēc sešām nedēļām zinātnieki pārbaudīja eksperimenta dalībniekus, izmantojot psiholoģiskos testus, kā arī paņēma viņu asinis analīzei.

Partneri, kuri skūpstījās biežāk, teica, ka tagad ir vairāk apmierināti ar savām attiecībām un piedzīvoja mazāk stresa. Un ne tikai uzlabojās viņu subjektīvā pašsajūta: izrādījās, ka viņiem bija zemāks kopējā holesterīna līmenis, kas liecina par skūpstīšanās ieguvumiem veselībai.

Zinātne apstiprina, ka tās ir ne tikai patīkamas, bet arī noderīgas, kas nozīmē, ka par tām nevajadzētu aizmirst pat tad, ja konfekšu pušķu periods jau ir beidzies un attiecības pārgājušas jaunā līmenī. Un noteikti skūpstiem ar tiem, kurus mīlam, der ne tikai 14. februāris, bet visas pārējās gada dienas.

Par ekspertu: Sebastians Oklenburgs ir biopsihologs.