Pierādījumi ir pārliecinoši: meditācija var dziedināt ne tikai garu, bet arī mūsu ķermeni. Tas ļauj cīnīties ar depresijas recidīviem, stresu un tā sekām uz mūsu veselību. Pagāja gadu desmiti, līdz šīs ziņas no ASV izplatījās tālāk visā pasaulē un ieguva atbalstītājus Vācijā, Beļģijā, Lielbritānijā, Francijā…
Meditācija ir veiksmīgi izmantota atsevišķās Eiropas medicīnas iestādēs, lai gan daudzi eksperti joprojām ir piesardzīgi pret to, un dažās valstīs – piemēram, Krievijā – par tās medicīniskajām iespējām ir zināms ļoti maz. “Dziedinošā” meditācija savu efektivitāti parādīja pirms trīsdesmit gadiem, kad biologs Džons Kabats-Zins izstrādāja virkni vingrinājumu, kas ietvēra īpašas elpošanas un koncentrēšanās paņēmienus ar mērķi “uz apzinātību balstītu stresa mazināšanu”.
Mūsdienās kognitīvās terapijas speciālisti šiem vingrinājumiem pievieno depresīvā stāvokļa apzināšanās darbu (pastāvīgas drūmas domas, pašcieņas kritums), kā arī pakāpenisku šo garīgo procesu kontroles apmācību: relaksāciju, nevērtējoša savu emociju un domu pieņemšana un vērošana, kā tās "peld kā mākoņi debesīs". Par iespējām, ko šī tehnika var pavērt, mēs runājām ar tās autoru.
Džons Kabats-Zins ir biologs un Masačūsetsas Universitātes (ASV) medicīnas profesors. 1979. gadā viņš bija "garīgās medicīnas" priekšgalā, pirmais, kurš ierosināja izmantot meditāciju medicīniskiem nolūkiem.
Psiholoģijas: Kā radās ideja izmantot budistu meditācijas metodes, lai pārvarētu stresu?
Par to
- Džons Kabats-Zins, lai kur jūs dotos, jūs jau esat tur, Transpersonal Institute Press, 2000.
Džons Kabats-Zins: Iespējams, šī ideja radās kā neapzināts mēģinājums samierināt savus vecākus. Mans tēvs bija slavens biologs, un mana māte bija entuziasma, bet neatzīta māksliniece. Viņu uzskati par pasauli bija radikāli atšķirīgi, un tas bieži liedza viņiem atrast kopīgu valodu. Jau bērnībā sapratu, ka katra no mums pasaules uzskats ir savā veidā nepilnīgs. Tas viss vēlāk lika man uzdot jautājumus par mūsu apziņas dabu, par to, cik precīzi mēs apzināmies visu, kas pastāv apkārt. Šeit sākās mana interese par zinātni. Studentu gados nodarbojos ar dzenbudisma praksēm, jogu, cīņas mākslām. Un mana vēlme savienot šīs prakses ar zinātni kļuva arvien spēcīgāka. Kad pabeidzu doktora grādu molekulārajā bioloģijā, es nolēmu savu dzīvi veltīt savam projektam: iekļaut budisma meditāciju bez tās reliģiskā aspekta medicīnas praksē. Mans sapnis bija izveidot ārstniecības programmu, kas būtu zinātniski kontrolēta un filozofiski pieņemama ikvienam.
Un kā tu to izdarīji?
Kad es sāku savu projektu, es biju Ph.D. bioloģijā ar doktora grādu slavenajā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā un veiksmīgu karjeru medicīnā. Ar to pietika, lai iegūtu zaļo gaismu. Kad izrādījās, ka mana programma ir efektīva, saņēmu plašu atbalstu. Tādējādi radās XNUMX nedēļas uz meditāciju balstīta stresa mazināšanas (MBSR) programma. Katram dalībniekam tiek piedāvāta iknedēļas grupas sesija un viena stunda dienā mājas audio ierakstīšanas prakse. Pamazām savu programmu sākām pielietot trauksmes, fobiju, atkarību, depresijas ārstēšanā...
Kādu meditācijas veidu jūs izmantojat savās programmās?
Mēs izmantojam dažādas meditācijas prakses – gan tradicionālos vingrinājumus pēc noteiktas metodikas, gan brīvākas tehnikas. Bet tie visi ir balstīti uz realitātes apziņas attīstību. Šāda veida uzmanība ir budistu meditācijas pamatā. Īsumā šo stāvokli varu raksturot kā pilnīgu uzmanības pārnešanu uz pašreizējo brīdi – bez sevis vai realitātes novērtējuma. Šī pozīcija rada auglīgu augsni sirdsmieram, sirdsmieram, līdzjūtībai un mīlestībai. Mēs ceram, ka, mācot cilvēkiem meditēt, mēs saglabājam budisma ceļa garu, dharmu, bet tajā pašā laikā runājam laicīgajā, ikvienam saprotamā valodā. Programmas dalībniekiem piedāvājam dažādus vingrinājumus. Ar garīgo ķermeņa skenēšanu (ķermeņa skenēšanu) cilvēks, guļus stāvoklī, koncentrējas uz sajūtām katrā tā daļā. Sēdes meditācijā uzmanība tiek vērsta uz dažādiem objektiem: elpu, skaņām, domām, garīgiem attēliem. Mums ir arī bezpriekšmetu atslābinātas uzmanības prakse, ko sauc arī par "atvērtu klātbūtni" vai "garīgo klusumu". Pirmo reizi to ierosināja indiešu filozofs Džiddu Krišnamurti. Mūsu apmācībās var iemācīties apzināti kustēties – staigāt un nodarboties ar jogu – un apzināti ēst. Brīvākas prakses palīdz mums iemācīties iekļaut atklātu un beznosacījumu realitātes uztveri jebkurā ikdienas dzīves brīdī: komunicējot ar bērniem un ģimeni, iepērkoties, sakopjot māju, sportojot. Ja mēs neļaujam savam iekšējam monologam novērst mūsu uzmanību, mēs pilnībā apzināmies visu, ko darām un piedzīvojam. Galu galā pati dzīve kļūst par meditācijas praksi. Galvenais ir nepalaist garām nevienu savas eksistences minūti, pastāvīgi sajust tagadni, to pašu “šeit un tagad”.
Ar kādām slimībām var palīdzēt meditācija?
Šādu slimību saraksts visu laiku pieaug. Taču svarīgi ir arī tas, ko tieši mēs saprotam ar izārstēšanu. Vai mēs esam dziedināti, kad atjaunojam tādu pašu ķermeņa stāvokli, kāds tas bija pirms slimības vai traumas? Vai arī tad, kad iemācāmies pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir, un, neskatoties uz problēmām, dzīvot tajā ar vislielāko komfortu? Dziedināšana pirmajā nozīmē ne vienmēr ir iespējama pat ar jaunākajiem mūsdienu medicīnas līdzekļiem. Bet mēs varam iet otro ceļu uz dziedināšanu jebkurā laikā, kamēr esam dzīvi. Tas ir tas, ko pacienti mācās no pieredzes, kad viņi praktizē mūsu programmu vai citas uz izpratni balstītas medicīniskās un psiholoģiskās metodes. Nodarbojamies ar tā saukto aktīvo medicīnu, kas mudina pacientu patstāvīgi uzsākt ceļu uz labsajūtu un veselību, paļaujoties uz organisma pašregulācijas spēju. Meditācijas apmācība ir noderīgs papildinājums mūsdienu medicīniskajai ārstēšanai.
Apziņas meditācija Krievijā
“Džona Kabata-Zina metode ir balstīta uz fundamentāliem zinātniskiem pētījumiem neirofizioloģijas jomā,” apstiprina pētījuma projekta “Apzināta veselības vadība” vadītājs, PhD Dmitrijs Šamenkovs.
“Patiesībā šie pētījumi ir balstīti uz tādu izcilu krievu fiziologu kā Pavlovs vai Sečenovs darbiem. Tie pierādīja, cik liela nozīme veselības sasniegšanai var būt cilvēka spējai ietekmēt savas nervu sistēmas darbību. Pamatinstruments tam, pēc Kabata-Zinna domām, ir tā sauktā apzināšanās – mūsu jūtas, domas, darbības –, kas ļauj cilvēkam justies labāk un savam ķermenim, palīdz viņa pašregulācijas mehānismiem. Ja apgūsit šāda darba prasmes savas veselības pārvaldībā, tostarp apzināti samazinot stresu, atveseļošanās notiks daudz ātrāk. Tajās ārvalstu klīnikās, kur viņi saprot šīs pieejas nozīmi, ir iespējams sasniegt fenomenālus rezultātus pat sarežģītu slimību (neiroloģisku un sirds un asinsvadu, imunoloģisko traucējumu un vielmaiņas slimību, piemēram, cukura diabēta) ārstēšanā. Diemžēl šī pieeja Krievijas medicīnai ir praktiski sveša: šodien man ir zināms tikai viens projekts šāda stresa mazināšanas centra izveidei Maskavā.
Andreja Končalovska komentārs
Kontemplācija manā prātā ir vissvarīgākā lieta, jo tā ir daļa no ceļa uz augstu cilvēka garīgo līmeni. Meditācijai galvenais jēdziens ir “koncentrēšanās”, kad lēnām izslēdzat ārpasauli no sevis, ieejiet šajā īpašajā stāvoklī. Bet tajā nav iespējams iekļūt, vienkārši sēžot ar aizvērtām acīm. Tātad jūs varat sēdēt stundu vai divas un joprojām nepārtraukti domāt: "Ko es darīšu vēlāk, rīt vai pēc gada?" Krišnamurti runāja par pļāpīgu prātu. Mūsu smadzenes pļāpā – tās ir tik sakārtotas, ka visu laiku rada kādas domas. Lai izslēgtu domu, ir vajadzīgas kolosālas apzinātas gribas pūles. Šī ir paškontroles virsotne. Un es apskaužu tos, kas to spēj. Jo es pats to nepārvaldīju – es lecu stulbajā smadzeņu pļāpā!
Patiesībā jūs piedāvājat jaunu pieeju slimībai un pacientam?
Jā, ārstēšanā mēs par prioritāti izvirzām uzmanības un aprūpes jēdzienus, kas pilnībā atbilst Hipokrāta principiem. Tieši šie medicīnas ētikas noteikumi lika pamatu mūsdienu medicīnai. Taču pēdējā laikā par tiem nereti piemirstas, jo mediķi darba dienas laikā ir spiesti apmeklēt pēc iespējas vairāk pacientu.
Vai esat personīgi pieredzējis meditācijas priekšrocības?
Tikai tie, kas to dara paši, var iemācīt citiem meditēt un apzināties. Meditācija ir mainījusi manu dzīvi. Ja es nebūtu sācis meditēt 22 gados, es nezinu, vai es šodien būtu dzīvs. Meditācija man palīdzēja rast harmoniju starp dažādiem manas dzīves un personības aspektiem, sniedza atbildi uz jautājumu: "Ko es varu dot pasaulei?" Es nezinu neko labāku par meditāciju, kas palīdzētu mums pilnībā apzināties sevi pašreizējā brīdī mūsu dzīvē un attiecībās – neatkarīgi no tā, cik grūti tas dažreiz var būt. Pati apzināšanās ir vienkārša, taču to ir grūti sasniegt. Tas ir smags darbs, bet kam vēl mēs esam domāti? Neuzņemties šo uzdevumu nozīmē palaist garām visdziļāko un priecīgāko mūsu dzīvē. Ir tik viegli pazust sava prāta konstrukcijās, apmaldīties vēlmē būt labākam vai būt citā vietā – un pārstāt apzināties pašreizējā brīža nozīmi.
Izrādās, ka meditācija ir dzīvesveids un vairāk profilakse nekā ārstēšana…
Nē, es netīšām teicu, ka meditācijas ārstnieciskās īpašības ir pilnībā pierādītas – to vienkārši nevar uztvert kā ārstēšanu šī vārda klasiskajā nozīmē. Protams, meditācijai ir preventīvs efekts: pieradinot sevi ieklausīties savās sajūtās, ir vieglāk sajust, ka ķermenī kaut kas nav kārtībā. Turklāt meditācija stiprina imūnsistēmu un sniedz mums iespēju pilnībā izjust katru savas dzīves mirkli. Jo stiprāka ir mūsu fiziskā un garīgā veselība, jo labāk izturam stresu un pretojamies slimību procesiem un ātrāk atveseļojamies. Kad es runāju par meditāciju, es domāju veselības uzlabošanu visas dzīves garumā, un cilvēka mērķi mainās katrā dzīves posmā...
Vai meditācijai ir kontrindikācijas?
Es personīgi teiktu, ka nē, bet mani kolēģi neiesaka meditēt akūtas depresijas gadījumā. Viņi uzskata, ka tas var pastiprināt vienu no depresijas mehānismiem – drūmu domu “košļāšanu”. Manuprāt, galvenā problēma ir motivācija. Ja tā ir vāja, tad apzinātības meditāciju ir grūti praktizēt. Galu galā tas prasa nopietnas dzīvesveida izmaiņas: ne tikai jāatvēl laiks meditācijas vingrinājumiem, bet arī jātrenē apziņa ikdienā.
Ja meditācija patiešām palīdz, kāpēc to neizmanto klīniskajā un slimnīcu praksē?
Meditācija tiek izmantota, turklāt ļoti plaši! Vairāk nekā 250 slimnīcas un klīnikas visā pasaulē piedāvā stresa mazināšanas programmas, izmantojot meditāciju, un to skaits ar katru gadu pieaug. Uz meditāciju balstītas metodes arvien vairāk tiek izmantotas lielākajā daļā Eiropas. Tos medicīnā izmanto jau daudzus gadus, un pēdējā laikā par tiem sāk interesēties arī psihologi. Mūsdienās šo metodi māca tādu prestižu universitāšu kā Stenfordas un Hārvardas medicīnas nodaļās. Un esmu pārliecināts, ka tas ir tikai sākums.
* Pētījumus uzsākuši (kopš 1979. gada) un šodien turpina zinātnieki Masačūsetsas Universitātes Stress Reduction Clinic ASV (šobrīd Medicīnas, veselības aprūpes un sabiedrības apzinātības centrs): www.umassmed.edu