Kā pareizi atšifrēt sarunu biedra ziņojumus un veiksmīgi nodot savējos? Izmantojot neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) metodi. Viens no šīs metodes autoriem un viņa kolēģis skaidro, kāpēc viens otru nedzirdam un kā to labot.
Psiholoģijas: Kāpēc mums dažreiz ir tik grūti vienam otru saprast?
Džons Grinders: Jo mēs mēdzam domāt, ka komunikācija ir runa un aizmirstam par neverbālo komunikāciju. Tikmēr, manuprāt, neverbālā komunikācija attiecības ietekmē daudz vairāk nekā jebkuri vārdi. Vērojot galvas pagriezienu un stājas maiņu, acu kustības un balss nokrāsas, visas šīs sarunu biedra “pas”, viņu var “dzirdēt” daudz labāk, nekā tikai klausoties viņa teiktajā.
Karmena Bostika Sentklēra: Šeit ir piemērs jums. Ja es saku “Tu esi ļoti skaista” (tajā pašā laikā viņa krata galvu), tu jutīsies apmulsis, nezināsi, kā reaģēt. Jo es jums nosūtīju divus ziņojumus, kuru nozīme ir pretēja. Kuru izvēlēsies tu? Tādā veidā attiecībās rodas pārpratumi.
Un kā būt adekvātākam jeb, kā tu saki, “saskaņotam” attiecībās ar apkārtējiem?
JG: Ir vairāki posmi. Pirmais ir saprast, ko tieši mēs vēlamies pateikt. Ko es gaidu no šīs sarunas? Mums var būt kāds konkrēts mērķis, piemēram, saņemt padomu, parakstīt līgumu, vai arī mūsu nodomi var būt plašāki, piemēram, saglabāt draudzību. Būt “kongruentam” nozīmē, pirmkārt, noskaidrot paša nodomu. Un tikai tad saskaņojiet savus vārdus, uzvedību, ķermeņa kustības ar to.
Un otrais posms?
JG: Esiet uzmanīgs pret citiem. Uz to, ko izsaka viņa vārdi un īpaši viņa ķermenis... Tātad, ja es tev saku: "Es gribu ar tevi parunāt" - un es redzu, ka tavs skatiens slīd uz augšu pa kreisi, es saprotu, ka tu tagad esi "ieslēgts" vizuālais režīms, tas ir, jūs izmantosit iekšējos vizuālos attēlus1.
Neverbālā komunikācija attiecības ietekmē daudz vairāk nekā jebkuri vārdi.
Lai atvieglotu informācijas apmaiņu, es to ņemšu vērā un vārdus izvēlēšos tā, lai būtu kopā ar jums tajā teritorijā, kurai neapzināti dodat priekšroku, sakot, piemēram: “Redzi, kas notiek? Šķiet, ka tas tā ir. Vai es runāju pietiekami skaidri?” tā vietā, lai teiktu: “Vai tu saproti manu domu? Jūs visu uztverat lidojumā! – jo tā jau ir kinestētiska valoda, kas saistīta ar ķermeņa kustībām. Turklāt es mainīšu runas intonāciju un tempu, lai pielāgotos jūsu balsij…
Bet tā ir manipulācija!
JG: Komunikācijā vienmēr notiek manipulācijas. Tas vienkārši ir ētiski un neētiski. Kad jūs man uzdodat jautājumu, jūs izmantojat savu runu, lai pievērstu manu uzmanību tēmai, par kuru es nedomāju: tā arī ir manipulācija! Bet visi to uzskata par pieņemamu, tas ir vispārpieņemts.
KS-K .: Citiem vārdiem sakot, ja vēlaties manipulēt ar citu personu, mēs varam nodrošināt jums nepieciešamos rīkus. Bet, ja vēlies palīdzēt cilvēkiem tevi saprast un palīdzēt sev viņus saprast, tad arī mēs to varam: NLP iemāca izvēlēties veidu, kā tu dzirdi citus un izteicies!
Komunikācija tevi vairs neapgrūtinās: tu skaidri iztēlosiesi, ko vēlies izteikt pats, un ko otrs pauž – verbāli un neverbāli, apzināti un neapzināti. Tad katram būs izvēle – teikt: “Jā, es tevi saprotu, bet es nevēlos tā runāt” vai, gluži otrādi: “Cieši sekoju līdzi tavas domas gaitai.”
Vispirms nosakiet savu nodomu. Un tad saskaņojiet vārdus, uzvedību, pozas ar to.
JG: Pievēršot uzmanību otram, viņa izteiksmes veidam un izmantojot instrumentus, lai izprastu viņa komunikatīvās iezīmes, jūs sapratīsit, ka starp jums ir radusies saikne, kas nozīmē pilnīgas komunikācijas iespēju.
Vai jūs gribat teikt, ka pateicoties NLP, rodas empātija?
JG: Jebkurā gadījumā esmu pārliecināts, ka tādā veidā mēs otra cilvēka bezsamaņā varam padarīt saprotamu, ka atpazīstam un pieņemam viņa “domāšanas veidu”. Tā ka, manuprāt, tā ir ļoti cieņpilna manipulācija! Tā kā tu neesi vadītājs, bet sekotājs, tu pielāgojies.
Izrādās, mums vienmēr ir jāapzinās, kā un kāpēc mēs izvēlamies vārdus, rūpīgi jāuzrauga sava stāja un balss tonis?
JG: Nedomāju, ka komunikācijā tu vari sevi pilnībā kontrolēt. Tie, kas uz to tiecas, ir pārāk aizņemti ar sevi, un viņiem bieži ir attiecību problēmas. Jo viņi domā tikai par to, kā nekļūdīties, un aizmirst ieklausīties sarunu biedrā. Savukārt es saziņu uztveru kā spēli un NLP rīkus kā veidu, kā ar to izklaidēties!
Ir svarīgi apzināties, kurus vārdus un frāzes mēs atkārtojam biežāk nekā citus: tie ir tie, kas ietekmē attiecības.
KS-K .: Runa nav par uzmanības pievēršanu katram vārdam. Ir svarīgi apzināties, kurus vārdus un frāzes mēs atkārtojam biežāk nekā citus: tie ir tie, kas ietekmē attiecības. Piemēram, mani itāļu vecāki visu laiku lietoja vārdu necessario (“nepieciešams”). Kad mēs pārcēlāmies uz ASV un sākām runāt angliski, viņi to tulkoja kā “jums ir jābūt”, kas ir daudz spēcīgāks izteiciens.
Es no viņiem pārņēmu šo runas ieradumu: “tev tas jādara”, “man tas jādara”… Mana dzīve bija virkne pienākumu, ko prasīju no citiem un no sevis. Tas bija līdz brīdim, kad es to izsekoju – paldies Džonam! – šis ieradums un nepārvalda citus formulējumus “vajadzētu” vietā: “Es gribu”, “tu vari”…
JG: Kamēr mēs nepiepūlīsimies apzināties komunikācijas mehānismus, mēs pastāvīgi, neskatoties uz visiem saviem labajiem nodomiem, kāpsim uz viena grābekļa: jutīsimies, ka mūs nesadzird un nesaprot.
Par ekspertiem
Džons Grinders – amerikāņu autors, valodnieks, kurš kopā ar psihologu Ričardu Bandleru radījis neirolingvistiskās programmēšanas metodi. Šis praktiskās psiholoģijas virziens radās valodniecības, sistēmu teorijas, neirofizioloģijas, antropoloģijas un filozofijas krustpunktā. Tas ir balstīts uz ievērojamu psihoterapeitu Miltona Eriksona (hipnoterapija) un Frica Perlsa (geštaltterapija) darba analīzi.
Karmena Bostika Senklēra - Tiesību zinātņu doktors, kopš 1980. gadiem sadarbojas ar Džonu Grinderu. Kopā viņi vada apmācību seminārus visā pasaulē, ir līdzautore grāmatai “Čuksti vējā. Jauns kods NLP” (Prime-Eurosign, 2007).
1 Ja mūsu sarunu biedra skatiens ir vērsts uz augšu, tas nozīmē, ka viņš atsaucas uz vizuāliem attēliem; ja slīd horizontāli, tad uztvere balstās uz skaņām, vārdiem. Skatiens, kas slīd uz leju, liecina par paļaušanos uz jūtām un emocijām. Ja skatiens vēršas pa kreisi, tad šie tēli, skaņas vai emocijas saistās ar atmiņām; ja pa labi, tad tie neattiecas uz reālu pieredzi, bet ir izdomāti, iztēles radīti.