Sarūsējis vīgriezes (Hydnellum ferrugineum)

Sistemātika:
  • Nodaļa: Basidiomycota (Basidiomycetes)
  • Apakšnodaļa: Agaricomycotina (Agaricomycetes)
  • Klase: Agaricomycetes (Agaricomycetes)
  • Apakšklase: Incertae sedis (neskaidra atrašanās vieta)
  • Kārtība: Thelephorales (teleforisks)
  • Ģimene: Bankeraceae
  • Ģints: Hydnellum (Gidnellum)
  • Tips: Hydnellum ferrugineum (Hydnellum rusty)
  • Hidnellums tumši brūns
  • Calodon ferrugineus
  • Hydnum hybridum
  • Phaeodon ferrugineus
  • Hydnellum hybridum

Sēne (Hydnellum ferrugineum) ir sēne, kas pieder baņķieru ģimenei un Gidnellum ģints.

Ārējais apraksts

Sarūsējušā hidnelja augļķermenis ir cepure un kāja.

Cepures diametrs ir 5-10 cm. Jauniem īpatņiem tai ir nūjveida forma, nobriedušām sēnēm tas kļūst apgriezti konusveida (dažos eksemplāros tas var būt piltuvveida vai plakans).

Virsma ir samtaina, ar daudziem nelīdzenumiem, bieži klāta ar grumbām, jaunām sēnēm tā ir bālganā krāsā. Pamazām vāciņa virsma kļūst rūsgani brūna vai gaiša šokolāde. Tajā skaidri redzami purpursarkani izplūstošā šķidruma pilieni, kas izžūst un atstāj brūnus plankumus uz augļķermeņa cepurītes.

Cepures malas ir līdzenas, baltas, ar vecumu kļūst brūnas. Sēņu mīkstums – divslāņu, virsmas tuvumā – filcs un irdens. Tas ir vislabāk attīstīts netālu no stublāja pamatnes, un šajā zonā ir gaišāka krāsa. Sarūsējušā hidnelma vāciņa centrā audu konsistence ir ādaina, šķērsām zonēta, šķiedraina, rūsganbrūna vai šokolādes krāsā.

Augšanas laikā sēnes augļķermenis it kā “applūst” sastaptajiem šķēršļiem, piemēram, zariem.

Spinins himenofors, sastāv no muguriņiem, kas nedaudz nolaižas lejup pa stublāju. sākumā tie ir balti, pamazām kļūstot šokolādes vai brūni. Tie ir 3-4 mm gari, ļoti trausli.

Muguriņi tuvumā:

Sarūsējušā hidnelja kājas augstums ir 5 cm. Tas ir pārklāts ar pilnīgi rūsu-brūnu mīkstu drāniņu, un tam ir filca struktūra.

Plānsienu hifām ir nedaudz sabiezinātas sienas, nesatur skavas, bet ir starpsienas. To diametrs ir 3-5 mikroni, ir minimālā krāsa. Netālu no vāciņa virsmas var redzēt lielu brūni sarkanu hifu sakrājumu ar neasiem galiem. Apaļām kārpu sporām ir raksturīga nedaudz dzeltenīga krāsa un izmēri 4.5-6.5 * 4.5-5.5 mikroni.

Grebju sezona un dzīvotne

Rūsainā rūsa (Hydnellum ferrugineum) aug galvenokārt priežu mežos, dod priekšroku attīstīties noplicinātā smilšainā augsnē un ir prasīga pret savu sastāvu. Plaši izplatīts skujkoku mežos ar eglēm, eglēm un priedēm. Dažreiz tas var augt jauktos vai lapu koku mežos. Šīs sugas sēņu savācējam ir īpašība samazināt slāpekļa un organisko vielu koncentrāciju augsnē.

Sarūsējušais hidnelijs labi jūtas vecos brūkleņu mežos ar baltām sūnām, vecu izgāztuvju vidū gar meža ceļiem. Aug uz augsnēm un substrātiem. Šīs sēnes bieži ieskauj paugurus un bedres, ko veido smaga tehnika. Pie meža takām var redzēt arī sarūsējušus hidnellus. Sēne ir visuresoša Sibīrijas rietumos. Augļi no jūlija līdz oktobrim.

Ēdamība

Neēdams.

Līdzīgi veidi un atšķirības no tiem

Sarūsējušais pakaļgals ir līdzīgs zilajam pakaļgalam, taču griezumā ļoti atšķiras no tā. Pēdējā iekšpusē ir daudz zilu plankumu.

Vēl viena līdzīga suga ir Gindellum Peck. Šo sugu sēnes ir īpaši apmulsušas jaunībā, kad tām raksturīga gaiša krāsa. Gidnellum Peck mīkstums nogatavojušos eksemplāros kļūst īpaši ass un griežot neiegūst purpursarkanu nokrāsu.

Hydnellum spongiospores pēc izskata ir līdzīgas aprakstītajām sēņu sugām, taču aug tikai platlapju mežos. Tas sastopams zem dižskābardis, ozols un kastaņi, kam raksturīga viendabīga stublāja apmale. Uz augļķermeņa virsmas nav sarkana šķidruma pilienu.

 

Rakstā izmantots Marijas (maria_g) fotoattēls, kas uzņemts īpaši vietnei WikiGrib.ru

Atstāj atbildi