Kā ticēt, ka esi labs cilvēks

Pārāk bieži pagātnes kļūdas, vecāku kritika, bērnības traumas liek mums domāt, ka esam slikti cilvēki. Bet vai ir iespējams pārdomāt savu pieredzi? Vai jūtat iekšēju labestību? Vai saprotat, ka mēs patiesībā esam labi? Aicinām ikvienu ieskatīties dziļi sevī un ieraudzīt gaismu, kas spēj mainīt pasauli.

Daudziem cilvēkiem, iespējams, visgrūtākais ir noticēt savai vērtībai. Ka "es esmu labs cilvēks". “Mēs varam iekarot virsotnes, smagi strādāt, apgūt prasmes un uzvesties ētiski, bet vai tiešām dziļi sirdī varam just, ka esam labi? Diemžēl nē!" raksta neirozinātnieks un psihologs Riks Hansons.

"Slikti karavīri"

Mēs daudzos veidos jūtamies slikti. Kā piemēru Riks Hansons atgādina kādu pazīstamu meiteni, kuru faktiski aizstāja jaunākā brāļa piedzimšana. Māte, nogurusi, rūpējoties par mazuli, viņu padzina un aizrādīja. Meitene bija dusmīga uz brāli un vecākiem, skumja, jutās apmaldījusies, pamesta un nemīlēta. Viņa noskatījās multfilmu, kurā ļaunās karalienes karavīri uzbruka nevainīgiem ciema iedzīvotājiem, un kādu dienu skumji sacīja: "Mammu, es jūtos kā slikts karavīrs."

Dzīves laikā kauns, apsūdzošs morālisms, reliģiska pārmetumi un citas kritiskas piezīmes var izpausties dažādos veidos un apmēros. Tas grauj mūsu pašcieņu un rada domu, ka mēs esam slikti. Neticību savam "labumam" veicina situācijas, kurās mēs jūtamies nevērtīgi, neadekvāti un nepievilcīgi. Hansona rančo dzimušais tēvs to nosauca par "sajūtu kā skrāpi".

Skeleti skapī

Hansons raksta, ka daudzi cilvēki, tostarp viņš pats, ir darījuši sliktas lietas, bijušas sliktas domas vai runājuši ļaunus vārdus. Piemēri var būt dažādi — notriekt neaizsargātu personu, riskējot ar savu bērnu dzīvību, neapdomīgi vadot automašīnu, ļaunprātīgi izturoties pret neaizsargātu personu, zagt no veikala, krāpt partneri, nosodot vai izveidojot draugu.

Jums nav jāizdara noziedzīgs nodarījums, lai justos vainīgs vai kauns. Dažreiz pietiek ar pārkāpumu vai negatīvu domu. Hansons skaidro: “Tēlaini izsakoties, psihe sastāv no trim daļām. Viens saka: «Tu esi slikts»; cits: «Tu esi labs»; un trešais, ar kuru mēs sevi identificējam, uzklausa šo argumentu. Problēma ir tā, ka kritiska, noraidoša, apsūdzoša balss mēdz būt daudz skaļāka nekā atbalstoša, uzmundrinoša un savu vērtību apzinoša.»

"Protams, veselīga nožēla un nožēla par citu sāpināšanu ir svarīga," raksta Hansons. “Bet neaizmirstiet, ka kaut kur dziļumos cauri visām rakstura un rīcības pretrunām mūsos ikvienā mirdz visu caurstrāvojoša laipnība. Neattaisnojot nevienu par amorālām darbībām, varu droši teikt: savā saknē visi nodomi ir pozitīvi, pat ja tie netiek īstenoti vislabākajā veidā. Kad mūsu sajūtas un prātu neaptumšo sāpes, zaudējumi vai bailes, smadzenes pēc noklusējuma atgriežas līdzsvara, pārliecības un līdzjūtības pamatstāvoklī. Ceļi, kas var novest pie mūsos apslēptā labestības apzināšanās, nav viegli un reizēm mistiski.

Katrs no mums ir labs

Patiesība ir tāda, Hansons uzskata, ka katrs no mums ir labs cilvēks. Ja uzskatām sevi par «sliktajiem karavīriem» vai vienkārši cieņas un laimes necienīgiem, tad uzvedamies pavirši un savtīgi. No otras puses, kad mēs jūtam savu dabisko laipnību, mēs, visticamāk, sāksim darīt labas lietas.

Zinot šo iekšējo gaismu, mēs to varam vieglāk atpazīt citos. Redzot sevī un citos labu sākumu, mēs, visticamāk, mēģināsim padarīt labu arī mūsu kopējo pasauli. Kā? Riks Hansons norāda, ka ir daudz veidu, kā justies labi, un apraksta piecus no tiem.

1. Ievērojiet, kad par mums rūpējas

Kad esam redzēti, dzirdēti un dzirdēti, novērtēti, mīlēti un loloti, var paiet tikai dažas sekundes, lai izbaudītu šo pieredzi, piesavinātos to sev, ļautu tai piepildīt savu ķermeni un prātu.

2. Ievērojiet laipnību mūsu domās, vārdos un darbos

Tas ietver arī pozitīvus nodomus, dusmu apspiešanu, destruktīvu emociju uzliesmojumu ierobežošanu, līdzjūtības un noderīguma sajūtu citiem, neatlaidību un apņēmību, mīlestību, drosmi, augstsirdību, pacietību un vēlmi redzēt un pat runāt patiesību, lai kāda tā būtu. var būt.

Atzīstot šo laipnību sevī, mēs varam radīt tai patvērumu savā prātā un paturēt malā citas balsis, citus spēkus. Tie, kas ir gatavi iebrukt un apgānīt svētnīcu, piemēram, citu pazemojošie vārdi un rīcība, ko esam iemācījušies.

3. Sajūti labestību sevī

"Fundamentāls godīgums un labā griba ir ikvienā, neatkarīgi no tā, cik dziļi tie ir apslēpti," saka Hansons. Tas ir intīms, nezināms, varbūt pat svēts spēks, strāva, avots mūsu sirdī.

4. Redzēt laipnību citos

Tas mums palīdzēs sajust savu iekšējo gaismu. Katru dienu var svinēt citās taisnīguma, labestības un cēluma izpausmēs. Ikvienā sajust vēlmi būt cienīgam un mīlošam, dot ieguldījumu, palīdzēt, nevis kaitēt.

5. Laba darīšana

Ļaujiet iekšējai gaismai un cēlumam katru dienu arvien vairāk un vairāk izspiest no mūsu dzīves negatīvo. Sarežģītās situācijās vai attiecībās ir vērts sev pajautāt: "Ko es kā labs cilvēks varu darīt?" Kad mēs apzināti rīkojamies labu nodomu vadīti, mums ir vieglāk ieraudzīt sevī labu cilvēku un nostiprināties šajā sajūtā.

Apziņa par iekšējās gaismas klātbūtni var būt spēka un prieka avots. "Izbaudiet šo brīnišķīgo labo, tik īsto un patieso," mudina Riks Hansons.

Atstāj atbildi