Kad es pirmo reizi ierados mājā, man tā šķita tik liela, plaša, un es uzreiz sāku to pētīt. Kur es neesmu bijis! Un es uzkāpu uz dīvāna un paskrēju zem galda, un paskatījos aiz aizkariem un pat uzkāpu zem kumodes! Bet vienam tur bija garlaicīgi. Tad sāku meklēt citu vietu, kur uzkāpt. Man ne visai patika čība: tā bija pārāk šaura, bija arī neērta un cieta uz grāmatu plaukta.
Un reiz saimniece mani glīti paņēma un aiznesa uz ļoti interesantu vietu – īpaši kaķēniem. Kā man tur patika! Es uzkāpu dažādos stabos, uzasināju uz tiem nagus, uzkāpu līdz pašai augšai un tad nolēcu uz mīksta plaukta. Un tad es ieraudzīju māju un ieskatījos iekšā. Tur bija tik silts, mīksts un ērts, ka pat mainīju domas par izkāpšanu un aizmigu. Tā es atradu savu mīļāko vietu. Cilvēki ir ļoti lieli un šeit nevar ienākt. Un es esmu vismazākā no visiem, tāpēc es apmetos šeit. Skaistums!
Saimniece visu laiku par mani rūpējas, visu parāda un pat stāsta. Es viņu lieliski saprotu! Tāpat viņa man parādīja manu privāto tualeti. Īpaši man tur patika mazās baltās bumbiņas. … Tie ir tik balti un tīri, ka tajos ir tik forši iedziļināties! Un pat pēc tam, kad es tur daru savu biznesu, tie nemaz nesmaržo! Mana saimniece to saka, pateicoties īpašai formulai uzvar nepatīkamo smaku un kaitīgos mikrobus.
Es zinu, ka manai saimniecei patīk, ja māja ir tīra un ērta. BET tas viņai palīdz šajā jautājumā. Jums vienkārši jānoņem vecās bumbiņas un jāpievieno jaunas. Tāpēc manā tualetē vienmēr ir tīra un laba, kā arī manā mājā!