Kā plānot pasaulē, kurā neko nevar plānot?

Mēs izdomājam, kā atgriezt zemi, kas izpeldējusi no mūsu kājām, atrodam atbalstu un pārņemam kontroli pār notiekošo.

Jēdziens «plānošanas horizonts» mūsu dzīvē ienācis no mārketinga – tur tas nozīmē periodu, kuram uzņēmums veido attīstības plānu. Tas varētu būt gads, pieci gadi vai vairāk. Vai varbūt mēnesi. Iepriekš šī shēma viegli tika pārnesta uz cilvēka dzīvi — plānojām uz gadu, uz trim, pieciem un pat 15. 2022. gadā viss ir mainījies.

Mūsdienās pasaule ikdienā mainās līdz nepazīšanai, un plānošanas horizonts ir samazināts līdz vienai dienai vai pat vairākām stundām. Bet viņš ir. Tas ir svarīgi atcerēties: cilvēkam ir plānošanas horizonts, lai cik niecīgs tas būtu. Galu galā horizonts vienmēr ir tur — paskaties ārā pa logu. Un uz šī horizonta ir sapņi un plāni katram no mums. Jā, citi ir jauni. Bet viņi tur ir, pat ja tie tagad nav redzami. Kā tos atrast?

Pārbaudiet savu piramīdu

Mēs visi esam dzirdējuši par Maslova piramīdu. Viņasprāt, mūsu vajadzības atrodas viena virs otras. Un ja pamata neapmierina, tad nevajag pat domāt par tiem, kas ir tuvāk virsotnei. Vispirms bāze. Un kas tur ir?

  • Tā pamatā ir fizioloģiskas vajadzības: miegs, pārtika, siltums.

  • Augšpusē ir drošība.

  • Vēl augstāka ir nepieciešamība pēc socializācijas, komunikācija ar draugiem un radiem, iespēja justies kā daļai no grupas. 

  • Nākamais solis ir vēlme gūt panākumus un cieņa.

  • Un pašā augšā ir nepieciešamība pēc pašaktualizācijas, citiem vārdiem sakot, sevis izzināšanas. 

Atcerieties, kur jūs bijāt, kad pasaule mainījās? Vai esat izveidojis karjeru vai ģimeni, atklājis jaunas savas personības šķautnes, plānojis uzsākt uzņēmējdarbību? Varu derēt, ka atradāties vienā no Maslova piramīdas augstākajiem līmeņiem, un jūsu vajadzības pēc pārtikas un drošības noteikti bija apmierinātas.

Nu, tagad daudzi no mums ir nolaidušies zemākajos līmeņos. Un tas nozīmē, ka plānot dzīvi vecajā veidā, paļaujoties uz saviem pagātnes mērķiem, vairs nedarbosies. Plāns izjuks mūsu acu priekšā, jo tas nesedz pamatvajadzības.

Paskatieties godīgi, uz kura piramīdas pakāpiena jūs šobrīd atrodaties. No šejienes sākas ceļš augšup.

Definējiet kontroles zonas

Atcerēsimies stoiķus filozofus — tos, kuri ar taisnu seju sastapās ar jebkādām likteņa peripetijām. Stoiķi runāja par mūsu kontroles dihotomiju. Citiem vārdiem sakot, par tās dualitāti. 

Ir lietas, ko mēs varam kontrolēt, un lietas, kuras mēs nevaram. Un gudrība ir nevis to zināt (mēs to jau zinām), bet gan drosmīgi iet uz to, kas ir mūsu spēkos un attālināties no tā, ko nav iespējams kontrolēt.

Rīkojieties pēc Staņislavska domām

Konstantīns Sergejevičs Staņislavskis (jā, tas, kurš mainīja teātra mākslu) veica vingrinājumu "Trīs apļi". Tas ļāva aktieriem kontrolēt savu uzmanību.

Pirmais uzmanības loks aprobežojas ar mūsu ķermeni, otrais — uz telpu vai telpu apkārt. Trešais aplis aptver visu, ko mēs redzam. 

Aktiera augstākā prasme ir pārslēgt uzmanību starp apļiem un kontrolēt to, kas tajos atrodas.

Arī koučingā tiek izmantots līdzīgs vingrinājums — ar tā palīdzību klienti saprot, ka viņu spēkos ir tikai tas, kas ir ierobežots ar pirmo apli: viņu rīcība, domas un darbi.

  • Pajautājiet sev: ko es vēlos redzēt sev apkārt?

  • Kāds es vēlos būt šodien, rīt un pēc nedēļas?

  • Ko es varu darīt, lai situācija būtu tāda, kādu vēlos? 

Var mēģināt ietekmēt to, kas ir iekļauts otrajā lokā: telpu, tuvus cilvēkus un attiecības ar viņiem. Un ir absolūti bezjēdzīgi mēģināt mainīt to, kas atrodas trešajā (laika apstākļi, citu cilvēku noskaņojums, situācija pasaulē). Kā skolā teica, mēs skatāmies savā piezīmju grāmatiņā.

Plānojiet paši

Lūk, kas varētu jums palīdzēt.

Ievades filtrs

Nav brīnums, ka viņi saka: kur ir uzmanība, tur ir izaugsme. Jo vairāk mēs koncentrējamies uz sliktām ziņām, notikumiem vai domām, jo ​​vairāk to ir mūsu dzīvē.

Lielāka paredzamība

Stress un līdz ar to dekadentas noskaņas, nespēja plānot un vispār dzīvot, bieži parādās tur, kur pazūd kontrole. Kā jau noskaidrojām, kontroles sajūta sniedz drošības sajūtu un pārliecību par nākotni.

Mēģiniet ienest savā dzīvē paredzamību, kur vien iespējams.:

  • Pamosties un iet gulēt noteiktā laikā

  • ēst brokastis no viena šķīvja,

  • vienkārši izlasi vai vienkārši noskaties seriālu pirms gulētiešanas.

Ikvienam no mums ir vairāki desmiti ikdienas rituālu — no kājas, kas saliekta, tīrot zobus, līdz tējas vai kafijas pagatavošanai. Ja pievērsīsiet viņiem uzmanību un palielināsiet to skaitu, dzīve kļūs saprotamāka, paredzamāka un patīkamāka.

Mazāk haosa

Krīzes laikā šķiet, ka haoss ir pamatots: vai ir iespējams dzīvot sakārtotu dzīvi, kad notiek apkārt notiekošais? Tas ir iespējams un pat nepieciešams. Kontrole pār savām darbībām atgriezīs pašapziņas sajūtu. Jā, jūs nezināt, kā birža uzvedīsies rīt no rīta. Bet jūs precīzi zināt, cikos jūs pamodīsities un kādu dušas želeju izmantosit. 

Ilgi laika periodi

  • Sadaliet savas aktivitātes lielos intervālos.

  • Neatkarīgi no tā, vai strādājat, staigājat vai spēlējaties ar saviem bērniem, veltiet tam vairāk laika nekā parasti, piemēram, pusstundu vai stundu.

Šāds sadalījums palīdzēs uz ilgu laiku novērst uzmanību no saspringtām domām un situācijām un nonākt tā sauktajā plūsmas stāvoklī, kad viens izvēlētais uzdevums mūs pilnībā absorbē. 

Laiks

Nevajag būt drosmīgam un domāt, ka ar tevi viss ir kārtībā, piemēram: “Ir pagājis jau mēnesis, psihe ir pielāgojusies, varu atgriezties ierastajā dzīvē.”

Smags stress provocē kognitīvo deficītu — smadzenēm kļūst grūtāk apstrādāt ienākošo informāciju, un var paiet ilgāks laiks, lai veiktu ierastos darbus. Viss ir normāli — tā mūsu ķermenis pielāgojas stresam. Tas ir fakts, kas jāpieņem — tagad tas ir.

Tāpēc, ja jums priekšā ir kāds nopietns un lielāks bizness, piemēram, pārcelšanās, iestāšanās augstskolā vai līguma parakstīšana, atvēliet savā grafikā nedaudz vairāk laika, nekā parasti atvēlējāt. Parūpējies par sevi. Tas ir lielisks plāns.

Atstāj atbildi