Ņemot vērā šo definīciju, šķiet skaidrs, ka vegānisms ir dzīvnieku tiesību kustība. Taču pēdējos gados arvien vairāk izskan apgalvojumi, ka lopkopības nozare kaitē videi, kā rezultātā daudzi cilvēki kļūst par vegāniem vides apsvērumu dēļ.
Daži apgalvo, ka šī motivācija ir nepareiza, jo vegānisms pēc būtības ir saistīts ar dzīvnieku tiesībām. Taču cilvēki var aizmirst, ka vides iznīcināšanas rezultātā atkal cieš dzīvnieki. Savvaļas dzīvnieki cieš un mirst, jo lopkopība iznīcina to dzīvotni. Šajā ziņā rūpes par vidi ir loģisks vegānisma turpinājums.
Tas ilustrē svarīgu punktu – daudzas kustības un ideoloģijas pārklājas un pārklājas. Vegānisms nav izņēmums un pārklājas ar vairākām citām kustībām.
Nulle Atkritumi
Nulles atkritumu kustība ir balstīta uz ideju, ka mums jācenšas radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, īpaši, ja runa ir par bioloģiski nenoārdāmiem atkritumiem, piemēram, plastmasas iepakojumu. Tas nozīmē, ka neizmantojiet palīgmateriālus vai vienreizējās lietošanas priekšmetus.
Nav noslēpums, ka plastmasa jau ir vides katastrofa. Bet kāds tam sakars ar vegānismu?
Ja iedziļināsimies jautājumā par mūsu atkritumu ietekmi uz dzīvniekiem, atbilde kļūst skaidra. Jūras dzīvība ir apdraudēta plastmasas piesārņojuma dēļ – piemēram, dzīvnieki var sapīties plastmasas atkritumos vai norīt to elementus. Īpašas bažas rada mikroplastmasa. Tie ir sīki plastmasas fragmenti, kurus zivis un putni var maldīgi ēst, ko vilina to spilgtās krāsas. Piemēram, kaijas bieži tiek atrastas mirušas ar plastmasu pilniem ķermeņiem.
Ņemot to vērā, nav pārsteigums, ka daudzi vegāni cenšas pēc iespējas ierobežot atkritumu veidošanos.
Minimālisms
Minimālisms nav tikai tas, ka jums pieder pēc iespējas mazāk lietu. Drīzāk runa ir par to, ka mums pieder tikai tas, kas mums ir noderīgs vai sagādā prieku. Ja kaut kas neiederas nevienā no šīm kategorijām, tad kāpēc mums tas ir vajadzīgs?
Minimālisti pieturas pie savas nostājas dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, daudzi uzskata, ka mazāk lietu samazina stresa līmeni un padara telpu mazāk pārblīvētu. Taču vides aizsardzība bieži vien ir arī motīvs. Minimālisti atzīst, ka, pērkot nevajadzīgas lietas, tiek patērēti vērtīgi resursi un rodas nevajadzīgi atkritumi – un šeit atkal redzama saikne ar biotopu iznīcināšanu un piesārņojumu, kas apdraud daudzas dzīvo būtņu sugas. Daudzi minimālisti arī kļūst par vegāniem, jo apzinās lopkopības ietekmi uz vidi.
Cilvēktiesību kustība
Fakts, ka arī cilvēki ir daļa no dzīvnieku valsts, bieži tiek ignorēts, taču, ja mēs nopietni domājam par vegānismu, mums pēc iespējas jāizvairās atbalstīt cilvēku ekspluatāciju. Tas nozīmē, ka jāiegādājas ētiski produkti, kā arī jāiegādājas mazāk preču. Dzīvnieku ekspluatācijas un patēriņa sekas skar arī cilvēkus, īpaši tos, kuri ir nabadzīgi vai nelabvēlīgā situācijā. Tādas problēmas kā vides piesārņojums kaitē gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Visām dzīvajām būtnēm ir vajadzīga līdzjūtība.
Ir arī saistība ar sociālā taisnīguma jautājumiem. Piemēram, daudzas feministes uzskata, ka, tā kā piena un olu ražošana ir saistīta ar sieviešu reproduktīvās sistēmas ekspluatāciju, tas daļēji ir feministisks jautājums. Šis ir vēl viens piemērs tam, kā vegānisms ir saistīts ar cilvēktiesībām – domāšanas veids, kas mudina dažus cilvēkus dominēt pār citiem, ir līdzīgs tam, kas liek mums domāt, ka ir pieņemami dominēt pār dzīvniekiem.
Secinājumi
Mēs redzam problēmas, ar kurām saskaras mūsu pasaule, kā atsevišķas, bet patiesībā tās ir savstarpēji saistītas. Galu galā vegānisms nozīmē, ka mums ir jārūpējas par vidi. Tas savukārt nozīmē mazāk atkritumu saražošanu un tiekšanos pēc minimālisma, kas nozīmē rūpes par citiem cilvēkiem. Pozitīvā puse ir tāda, ka darbības, lai atrisinātu vienu problēmu, bieži palīdz atrisināt citas. Mūsu izvēle ietekmē daudzus dzīves aspektus un var ietekmēt Zemes un visu tās iedzīvotāju labklājību.