Cilvēki man bieži jautā: "Ja tu nevēlies nevienu nogalināt, tad kāpēc tu nogalini gurķus, vai viņiem arī nesāp mirt?" Spēcīgs arguments, vai ne?
KAS IR APZIŅA UN APZIŅAS LĪMEŅI
Apziņa ir spēja apzināties, saprast apkārt notiekošo. Jebkurai dzīvai būtnei (augiem, kukaiņiem, zivīm, putniem, dzīvniekiem utt.) ir apziņa. Apziņai ir daudz līmeņu. Amēbas apziņai ir viens līmenis, tomātu krūmam cits, zivim trešais, sunim ceturtais, vīrietim piektais. Visām šīm dzīvajām būtnēm ir dažādi apziņas līmeņi un atkarībā no tā tās atrodas dzīves hierarhijā.
Cilvēks stāv visaugstākajā apziņas līmenī un tāpēc cilvēka piespiedu nāve tiek tik bargi sodīta ar likumu un nosodīta sabiedrībā. Cilvēka augļa (nedzimušā bērna) nāvei vēl nav tik augsts apziņas līmenis kā pilnvērtīgam cilvēkam, tāpēc daudzās valstīs aborts nav slepkavība, bet tiek pielīdzināts vienkāršai medicīniskai procedūrai. Un, protams, par pērtiķa vai zirga nogalināšanu cietumsods nedraud, jo viņu apziņas līmenis ir daudz zemāks nekā cilvēkam. Par gurķa apziņu klusēsim, jo, salīdzinot pat ar truša apziņu, gurķis ir pilnīgs idiots.
Tagad padomāsim vai cilvēks var nevienu neēst? Būtībā. Teorētiski. Nu neēd dzīvniekus, neēd dzīvus augļus, graudaugus utt.? Acīmredzot nē. Cilvēka dzīve ir balstīta uz citu mazāk apzinātu būtņu nāvi. Pat tie, kas neko neēd, tā sauktie saules ēdāji, un viņi savas dzīves laikā iznīcina baktērijas un kukaiņus.
Es novedu pie tā, ka NEVAJAG VISPĀR nevienu nogalināt. Tāpēc, ja tas ir NEPIECIEŠAMS, ir jādomā, kā šos zaudējumus padarīt minimālus. Protams, pirmkārt, mums būs jāatsakās no kanibālisma (cilvēku aprišanas). Paldies Dievam, mēs esam pārvarējuši šo ieradumu gandrīz uz visas planētas. Tad mums būs jāatsakās ēst dzīvniekus ar augstu apziņas līmeni, piemēram, vaļus, delfīnus, pērtiķus, zirgus, suņus, kaķus. Paldies Dievam, arī ar to gandrīz nekādu problēmu nav. Gandrīz. Labi, ir problēmas.
Pēc tam atteiksimies no izvēles: ēst vai neēst mājdzīvniekus, putnus, zivis, kukaiņus, vēžveidīgos u.c. Atteikušies no tā visa, mēs saskarsimies ar saprātīgu kompromisu ar savu sirdsapziņu: varam ēst augļus, augļus un labība, ko pati daba radīja ar zemu apziņas līmeni un kā barību augstākām dzīvības formām. Patiešām, kam ir radīti tik daudz sulīgu augļu un augļu? Kāpēc daba tos īpaši rada, lai tos ēstu un pēc tam izkaisītu sēklas un kauliņus?
Homo sapiens! Vai tiešām jums ir tik grūti saprast šīs šausmīgi izsmalcinātās ezotēriskās patiesības? Vai tiešām tu esi tāds idiots, ka neredzi atšķirību starp gurķi un cilvēku vai govi? Nē, man joprojām ir pozitīvāks viedoklis par cilvēkiem. 🙂
Mēs esam pieraduši ēst visu, kas pagadās. IESLĒGTS IZSLĒGTS. Viņi pieraduši nedomāt par to, no kā ir izgatavotas kājas un karbonādes. Viņi pieraduši nepievērst uzmanību saspiestiem dzīvniekiem, putniem un maziem dzīvniekiem. Protams, esam pieraduši. Nafig vajag citu cilvēku problēmas. Mums pašiem ir pietiekami daudz problēmu. Tieši tā, problēmu ir pietiekami daudz! Un būs vēl vairāk, līdz mēs pārstāsim būt bezprātīgi radījumi, kas aprij visu.
Es nezvanu šodien, lai aizmirstu savus ieradumus. Es aicinu nepievērt acis savam idiotismam. Neesiet tik stulbs, lai uzdotu jautājumu: "Ja jūs nevēlaties nevienu nogalināt, kāpēc, pie velna, jūs nogalināt gurķus, vai viņiem nav sāpīgi nomirt?"
Un es nekad nenogurstu atkārtot izcilā Ļeva Tolstoja vārdus: “Tu nevari būt bezgrēcīgs. Bet ar katru gadu, mēnesi un dienu ir iespējams kļūt arvien mazāk grēcīgam. Tā ir katra cilvēka patiesā dzīve un patiesais labums.”<.strong>
Oriģināls raksts: