Bērna vaļasprieki un aktivitātes

Vai vecāki var mudināt bērnu kaut ko darīt? Vai arī viņš pats mēģinās līdz 15-17 gadiem, kamēr atradīs vajadzīgo? Vai jūs rēķināties tikai ar veiksmi? Vai ir jāizvairās no pieaugušo spiediena un padomiem? Gandrīz visi vecāki uzdod sev šos jautājumus.

Ko darīt, lai mazs bērns kaut ko iesaistītu?

Protams, jebkuram mazulim noderēs un ieinteresēs nodarbības speciālista vadībā vienaudžu kompānijā — aplī, mākslas studijā utt. Un, ja tādas iespējas nav: nest tālu, nav speciālisti? ..

Mēģiniet izveidot radošu procesu mājās: neapturot mazuļa iniciatīvu, pastāstiet viņam, ko darīt un ko izmantot šim nolūkam.

1. Izveidojiet bērnam apstākļus spēlēm un radošumam mājās. Aprīkojiet vairākas zonas, kuras viņš izmantos pēc saviem ieskatiem:

• stūrītis klusai atpūtai un lasīšanai, atpūtai — ar paklāju, spilveniem, mājīgu lampu;
• vieta uz grīdas nodarbībām ar lielajām rotaļlietām — dizainers, dzelzceļš, leļļu teātris;
• pietiekami liels galds zīmēšanai, galda spēlēm — vienatnē vai kopā ar draugiem;
• vieta, kur bērns ar segu un citu improvizētu līdzekļu palīdzību varētu iekārtot sev slepenu pajumti — piemēram, telti, būdiņu vai māju;
• kaste rotaļlietām un spēlē noderīgām lietām, ik pa laikam uz šo lādīti var pārlikt kādu no aizmirstajām rotaļlietām no parasta skapja vai plaukta, pievienot tur citus priekšmetus, kas var pamodināt bērna iztēli

2. Kopā ar bērnu apgūstiet parastos bērnu radošuma veidus (zīmēšana, modelēšana, projektēšana, aplikācijas, mūzikas atskaņošana, iestudēšana utt.) un parādiet, kā jūs varat dažādot šīs aktivitātes:

• Jebko var izmantot kā uzskates līdzekļus. Zīmēšanai - parastās smiltis un beztaras izstrādājumi - graudaugi, aplikācijai - diegi, lapas, čaumalas un oļi, skulptūrai - kartupeļu biezeni, papjēmašē un skūšanās putas, otas vietā - jūsu pirksti vai plaukstas, rullītis, utt.
• projektēšanai un būvniecībai piedāvājiet dažādus materiālus no gatava dizainera līdz improvizētiem līdzekļiem - piemēram, dažāda izmēra kartona kastēm.
• mēģiniet atbalstīt mazuļa pētnieciskās un eksperimentālās intereses — pastaigā, ceļojumā, mājās.
• palīdziet bērnam apgūt sava ķermeņa iespējas — piedāvājiet spēles kustību koordinācijas attīstīšanai, telpiskos attēlojumus, āra spēles.

3. Izvēlieties dāvanas, kas var kļūt par nākotnes hobija pamatu:

• rosina iztēli, fantāziju,
• dāvanas, kas palīdz apgūt jaunas prasmes — dažādi instrumenti, rokdarbu komplekti, iespējams, ierīces — piemēram, fotoaparāts vai mikroskops,
• interesanti uzziņu izdevumi, enciklopēdijas (iespējams, elektroniskā formā), mūzikas ieraksti, videofilmas, albumi ar reprodukcijām, teātra abonementi.

4. Pastāstiet savam dēlam vai meitai par saviem bērnības hobijiem. Varbūt jūs joprojām glabājat albumus ar savu bērnu pastmarku vai nozīmīšu kolekciju — apskatiet tos kopā ar bērnu, meklējiet informāciju par to, ko cilvēki nevāc, palīdziet izvēlēties un izveidot jaunu kolekciju.

5. Protams, neaizmirsti ik pa laikam doties ekskursijās un dažādos muzejos. Atrodi iespēju iepazīstināt savu dēlu vai meitu ar profesionāļiem — noteikti tavu paziņu lokā būs kāds mākslinieks, tēlnieks, arhitekts, ārsts vai pētnieks. Var apmeklēt mākslinieka studiju, operāciju slimnīcā vai restaurācijas darbus muzejā.

Un ja bērns tik aizraujas ar kādu nodarbi, ka aizmirst par mācībām?

Iespējams, ka tik spēcīga aizraušanās kļūs par pamatu nākotnes profesijas izvēlei. Tātad, jūs varat mēģināt pārliecināt bērnu vai pusaudzi, ka skolas zināšanu apguve palīdzēs viņam kļūt par īstu profesionāli. Topošajam modes dizainerim jāveido raksti — tam derētu apgūt ģeometrijas pamatus un zīmēšanas prasmes, zināt vēsturi un etnogrāfiju, sportistam nepieciešamas zināšanas anatomijā un fizioloģijā utt.

Vai ir vērts uzstāt uz nodarbībām aplī vai sekcijā, ja bērnu tās neinteresē?

Pirmkārt, tā ir izvēles problēma — bērns pats to uztaisīja, vai jūs palīdzējāt viņam orientēties, vai vienkārši uzspiedāt savas idejas par to, kas viņam dzīvē noderētu.

Piemēram, nereti kāds no vecākiem sapņo no dēla vai meitas izaudzināt profesionālu mūziķi, jo bērnībā tas nav izdevies — nebija apstākļu vai arī pašu vecāki nebija tik neatlaidīgi.

Protams, mēs visi zinām piemērus, kad šī neatlaidība nenesa augļus, bet deva tieši pretējus rezultātus: bērns vai nu izvēlējās sev pavisam citu virzienu, vai arī kļuva par pasīvu, neradošu izpildītāju.

Jāpatur prātā: maz bērnu jau 10-12 gadu vecumā ir izveidojušās stabilas intereses. No vienas puses, vienmēr ir laiks meklēt. Dodiet savam bērnam plašu izvēli. No otras puses, ir jāsaglabā viņa interese par izvēlēto nodarbošanos.

Daudz kas būs atkarīgs no jūsu atbalsta, ieskaitot materiālo atbalstu. Vai interesē, ko bērns dara aplī vai sekcijā, kādi viņam panākumi, kā tur veidojas attiecības ar puišiem, kā viņam palīdzēt. Vai cenšaties nodrošināt visu nepieciešamo nodarbībām — vai tā būtu sporta forma, rakete «kā visi» vai molberts un dārgas krāsas.

Vai bērnam jāļauj mainīt aktivitātes, piemēram, cimdus?

Vispirms noskaidrojiet, kas bērnam vai pusaudzim traucē saglabāt interesi par vienu lietu. Nav obligāti, ka tas ir dabisks slinkums vai vieglprātība. Iemesli var būt ļoti dažādi.

Iespējams, attiecības ar apļa vadītāju vai treneri, ar kādu no puišiem neizdevās. Vai arī bērns ātri zaudē interesi, ja neredz tūlītējus rezultātus. Viņš var sāpīgi piedzīvot citu panākumus un savas neveiksmes. Iespējams, ka viņš vai viņa vecāki pārvērtēja viņa spējas šajā konkrētajā nodarbē. Jebkurā no šiem gadījumiem situāciju var mainīt.

Spiediens un pārmetumi par vieglprātību nepadarīs bērnu nopietnāku un mērķtiecīgāku. Galu galā galvenais, lai hobiji viņa pašreizējo un turpmāko dzīvi padara interesantāku un bagātāku. Kā sacīja Krievijas Tautas mākslinieks profesors Zinovijs Korogodskis, “pret bērna radošajām interesēm nevar izturēties pragmatiski, rēķinot, kādas “dividendes” tuvākajā nākotnē nesīs viņa hobijs. Tas nesīs garīgo bagātību, kas nepieciešama gan ārstam, gan pilotam, gan uzņēmējam, gan apkopējai.