Lielā gavēņa uzdevumi
Daudzi garīdznieki Lielo gavēni definē kā pastiprinātas dvēseles uzmanības laiku, tāpēc šeit īpaši svarīga, protams, nav diēta, bet gan rūpīgs darbs pie sava pasaules uzskata, uzvedības un attieksmes pret apkārtējiem nepilnībām. Tāpēc lielākā daļa ticīgo, pirmkārt, vadās pēc vairākiem tradicionāliem Lielā gavēņa noteikumiem, piemēram:
regulāra baznīcas apmeklēšana
Palīdzība radiem, radiem, draugiem dažādās situācijās
koncentrēties uz savu iekšējo dzīvi
Atteikšanās no atpūtas aktivitātēm, kas var novērst uzmanību no garīgā darba
sava veida informatīvā “diēta”, ierobežojot izklaidējošu lasīšanu un spēlfilmu skatīšanos
Diētas ievērošana, kurā pārsvarā ir vārīti un neapstrādāti ēdieni bez gaļas
Protams, ticīgajiem ir svarīgi saprast, kāpēc viņi gavē. Piemēram, daudzas meitenes (bieži arī vīrieši) izmanto šo laiku kā motivāciju zaudēt svaru. Bet, pēc garīdznieku domām, tas ir tukšs mērķis: sasniedzis kādu pozitīvu rezultātu, cilvēks sāk ar to lielīties. Un Lielā gavēņa uzdevums ir tieši pretējs! Ir svarīgi ierobežot savu ego, iemācīties dzīvot mierā ar citiem, nepakļaujot sevi un savus panākumus izrādīšanai. Tajā pašā laikā gavēņa galds ir iespēja novirzīt uzmanību no miesas baudām un baudām uz pamatīgu garīgu darbu.
Gavēņa diētas pamati
Bieži vien garīgā prakse noved pie gavēņa veģetārisma, jo vērība pret citiem neizbēgami ietver līdzjūtīgu attieksmi pret visām dzīvajām būtnēm. To veicina vairāki ierobežojumi, ko ierasts ievērot gavēņa laikā – gaļas, zivju, piena, olu, saldumu un konditorejas izstrādājumu, bagātīgu konditorejas izstrādājumu atteikšanās, mērens augu eļļas, mērču un citu pārtikas piedevu lietošana. Tikai dažās badošanās dienās ir atļauts ēst nebavējošos ēdienus nelielos daudzumos.
· graudaugi
· augļi
dārzeņi un sakņu kultūras
· ogas
Pilngraudu neraudzēta maize
un vēl daudz vairāk.
Pateicoties apzinātas attieksmes pret dzīvi un diētas ievērošanas apvienojumam, pāreja uz veģetārismu gavēņa laikā ir gluda un viegla.
Pasts un darbs
Tāpat garīdznieki atzīmē, ka Lielā gavēņa laikā ir svarīgi rūpīgi izvērtēt savu darba aktivitāti. Protams, nevar būt nekādu ierobežojumu cilvēkiem, kas veic darbu, kas ir atļauts kristietim. Bet kā ir ar tiem, kuru darbība ir saistīta, piemēram, ar pārdošanu? Šajā jomā nereti nākas ķerties pie viltības un reizēm arī pie viltības.
Šajā gadījumā, atzīmē baznīcas kalpotāji, ir svarīgi saprast, vai šāds darbs nav pretrunā ar jūsu dvēseli, kā arī jābūt gatavam tam, ka Lielā gavēņa laikā jums būs vairāk jāatsakās, piemēram, no savas peļņas. vairāk nekā vienu reizi klienta labklājības labad. Un, protams, šajā periodā īpaši svarīgi ir palikt godīgam un līdzjūtīgam darbiniekam, izturēties pret visiem apkārtējiem ar patiesu cieņu un uzmanību.
– Tagad ir modē teikt: “Katram galvā savi tarakāni.” Tā vai citādi, bet kaut kas ar to ir jādara, un, ja pēkšņi atklājam, ka dušā ir nekārtība, tad jāsakopj, sākot ar visvienkāršākajām lietām,” stāsta. arhipriests, veģetārietis ar 15 gadu pieredzi . – Un kas var būt vienkāršāks par ēdienu, ko mēs ēdam katru dienu? Jautāsiet, kāds ar to saistīts ēdiens, ja mēs runājam par dvēseli? Bet dvēsele un ķermenis ir viens. Ķermenis ir dvēseles templis, un, ja Templī nav kārtības, tad tur nebūs arī lūgšanas.
Gavēnis ir ļoti sena un ļoti efektīva prakse. Savā primārajā nozīmē tas ir klātbūtnes, nomoda stāvoklis, kurā jūs skaidri redzat, kas notiek tevī un ap jums. Šeit ļoti svarīgi ir apzināti uzsvērt vārdu “skaidri”. Galu galā ir svarīgi atšķirt enerģijas, kas mūs ieskauj! Tāpēc attiecībā uz dažām enerģijām mums vajadzētu palikt caurspīdīgām, lai tās mūs neiznīcinātu. Saskaņā ar apustuļa Pāvila vārdiem: “Viss man ir atļauts, bet ne viss ir labs” (1. Kor. 10:23), ne viss ir jāēd no tā, kas mums tiek piedāvāts. Tas ir ļoti svarīgi: sajust, kas tev piestāv un kam ar tevi nav nekāda sakara. Ir nepieciešams kādu dienu saprast, ka viss ir atkarīgs no mūsu lēmuma. Un arī pārtikā. Gremošanas procesā asinis, kas baro dziedzerus, kas ražo fermentus, “steidzas” uz kuņģi. Tas ir nepieciešams un dabiski. Tāpēc pēc gaļas ēšanas jūs vispirms izjūtat sāta sajūtu un enerģijas pieplūdumu, bet pēc tam ilgas stundas garā stāvoklī. Kur lai būtu skaidra apziņa?
Būt vai nebūt, būt vai nebūt? Palikt vecajā matricā vai sākt pilnīgi jaunu dzīvi? Tāpēc Baznīca liek mums gavēt – mums jācenšas rast atbildes uz šiem jautājumiem. Un tāpēc vismaz uz kādu laiku mums ir jāatsakās no rupjās barības, lai sajustu, ka kopumā esam maigas būtnes un mums ir smalka organizācija. Gavēnis ir ķermeņa un dvēseles tīrības laiks.