Dejojošais mežs ir patiesi unikāla vieta Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpas nacionālajā parkā. Lai izskaidrotu šo dabas parādību, zinātnieki izvirza dažādas hipotēzes: vides, ģenētiskie faktori, vīrusu vai kaitēkļu ietekme, teritorijas īpašā kosmiskā enerģija.
Enerģija šeit patiešām ir tālu no normālas. Ejot pa šo mežu, var justies tā, it kā atrastos garu pasaulē. Šai vietai piemīt tik spēcīga enerģija. Nacionālā parka darbinieki netic tā pārdabiskajai dabai, iemeslu saskata apkaimes ģeomagnētiskajā laukā. Līdzīga parādība Dānijā – Troļļu mežs – atrodas arī Baltijas jūras krastos. Neviens nav spējis izskaidrot šīs parādības būtību. “Dejojošā meža” priedes saliektas dīvainās pozās, it kā dejotu. Koku stumbri ir savīti gredzenos. Pastāv uzskats, ka, ja cilvēks izsaka vēlēšanos un iziet cauri gredzenam, tad vēlme piepildīsies.
Saskaņā ar vienu no leģendām šis mežs ir pozitīvās un negatīvās enerģijas saplūšanas robeža, un, ja jūs iziet cauri gredzenam labajā pusē, tad dzīve pagarinās par vienu gadu. Ir arī leģenda, ka šajās vietās medījis Prūsijas princis Bārtijs. Dzenot briedi, viņš dzirdēja skaistu melodiju. Dodoties pretī skaņai, princis ieraudzīja jaunu meiteni, kas spēlē liru. Šī meitene bija kristiete. Princis lūdza viņas roku un sirdi, bet viņa teica, ka apprecēsies tikai ar viņas ticības vīrieti. Bārtijs piekrita pieņemt kristīgo reliģiju, ja vien meitene spētu pierādīt sava Dieva spēku, kurš ir stiprāks par apkārt esošajiem kokiem. Meitene sāka spēlēt mūziku, putni apklusa, un koki sāka dejot. Princis noņēma rokassprādzi no rokas un iedeva to savai līgavai. Faktiski daļa meža tika iestādīta 1961. gadā. Kopš 2009. gada ir atvērta pieeja “Dejojošajam mežam”, bet kokus aizsargā žogs.