Gadsimtiem ilgi gaļa ir uzskatīta par vissvarīgāko sastāvdaļu jebkurā ēdienreizē. Gaļa bija vairāk nekā tikai pārtika, tā bija vissvarīgākā un dārgākā pārtikas prece. Tāpēc viņš tika uzskatīts par valsts varas simbolu.
Vēsturiski gaļa bija paredzēta augstāko slāņu galdiem, savukārt zemnieki pārsvarā ēda augu pārtiku. Rezultātā gaļas patēriņš tika saistīts ar sabiedrībā dominējošajām varas struktūrām, un tās neesamība šķīvī liecināja par personas piederību maznodrošinātajam iedzīvotāju segmentam. Gaļas piegādes kontrole bija kā cilvēku kontrole.
Tajā pašā laikā gaļa sāka ieņemt ievērojamu lomu mūsu valodā. Vai esat ievērojuši, ka mūsu ikdienas runa ir piepildīta ar ēdiena metaforām, kuru pamatā bieži vien ir gaļa?
Gaļas ietekme nav apieta literatūrā. Piemēram, angļu rakstniece Dženeta Vintersone kā simbolu savos darbos izmanto gaļu. Viņas romānā The Passion gaļas ražošana, izplatīšana un patēriņš simbolizē varas nevienlīdzību Napoleona laikmetā. Galvenā varone Villanelle pārdod sevi krievu karavīriem, lai no galma iegūtu vērtīgas gaļas krājumus. Pastāv arī metafora, ka sievietes ķermenis šiem vīriešiem ir tikai cita veida gaļa, un viņus pārvalda gaļēdāju vēlme. Un Napoleona apsēstība ar gaļas ēšanu simbolizē viņa vēlmi iekarot pasauli.
Protams, Vintersons nav vienīgais autors, kurš daiļliteratūrā parāda, ka gaļa var nozīmēt ne tikai pārtiku. Rakstniece Virdžīnija Vulfa savā romānā Uz bāku apraksta liellopu gaļas sautējuma gatavošanas ainu, kas aizņem trīs dienas. Šis process no šefpavāres Matildes prasa daudz pūļu. Kad gaļa beidzot ir gatava pasniegšanai, Remzijas kundze pirmā doma ir tāda, ka viņai “ir rūpīgi jāizvēlas īpaši maigs izgriezums Viljamam Benksam”. Ir redzama doma, ka svarīgas personas tiesības ēst vislabāko gaļu ir nenoliedzamas. Nozīme ir tāda pati kā Vintersonam: gaļa ir spēks.
Mūsdienu realitātē gaļa vairākkārt ir kļuvusi par daudzu sociālo un politisko diskusiju objektu, tostarp par to, kā gaļas ražošana un patēriņš veicina klimata pārmaiņas un vides degradāciju. Turklāt pētījumi liecina par gaļas ēšanas negatīvo ietekmi uz cilvēka organismu. Daudzi cilvēki kļūst par vegāniem, kļūstot par daļu no kustības, kuras mērķis ir mainīt pārtikas hierarhiju un gāzt gaļu no tās virsotnes.
Ņemot vērā, ka daiļliteratūra bieži atspoguļo reālus notikumus un sociālus jautājumus, var gadīties, ka gaļas metaforas tajā galu galā pārstās parādīties. Protams, maz ticams, ka valodas krasi mainīsies, taču dažas izmaiņas mūsu ierastajā vārdu krājumā un izteicienos ir neizbēgamas.
Jo vairāk pasaulē izplatīsies vegānisma tēma, jo vairāk parādīsies jauni izteicieni. Tajā pašā laikā gaļas metaforas var sākt uztvert kā spēcīgākas un iespaidīgākas, ja dzīvnieku nogalināšana pārtikas iegūšanai kļūst sociāli nepieņemama.
Lai saprastu, kā vegānisms var ietekmēt valodu, atcerieties, ka mūsdienu sabiedrības aktīvas cīņas dēļ ar tādām parādībām kā rasisms, seksisms, homofobija, atsevišķu vārdu lietošana ir kļuvusi sociāli nepieņemama. Vegānismam var būt tāda pati ietekme uz valodu. Piemēram, kā ierosina PETA, iedibinātā izteiciena “nogalināt divus putnus ar vienu akmeni” vietā mēs varam sākt lietot frāzi “pabarojiet divus putnus ar vienu tortilju”.
Taču tas nenozīmē, ka atsauces uz gaļu mūsu valodā pazudīs uzreiz – galu galā šādas izmaiņas var ieilgt. Un kā zināt, cik cilvēki būs gatavi atteikties no visiem tik pieradušiem mērķtiecīgiem izteikumiem?
Interesanti, ka daži mākslīgās gaļas ražotāji cenšas pielietot paņēmienus, kuru dēļ tā “asiņos” kā īsta gaļa. Lai gan dzīvnieku sastāvdaļas šādos pārtikas produktos ir aizstātas, cilvēces gaļēdāju paradumi nav pilnībā pamesti.
Taču tajā pašā laikā daudzi augu izcelsmes cilvēki iebilst pret aizstājējiem, ko sauc par “steikiem”, “malto gaļu” un tamlīdzīgiem produktiem, jo viņi nevēlas ēst kaut ko tādu, kas izskatās pēc īstas gaļas.
Tā vai citādi, bet laiks rādīs, cik ļoti mēs spēsim izslēgt gaļu un atgādinājumus par to no sabiedrības dzīves!