Parastā ramārija (Ramaria eumorpha)
- Nodaļa: Basidiomycota (Basidiomycetes)
- Apakšnodaļa: Agaricomycotina (Agaricomycetes)
- Klase: Agaricomycetes (Agaricomycetes)
- Apakšklase: Phallomycetidae (Velkovye)
- Pasūtījums: Gomphales
- Ģimene: Gomphaceae (Gomphaceae)
- Ģints: Ramaria
- Tips: Ramaria eumorpha (parastā ramaria)
:
- Egles rags
- Ramaria Invalii
- Nederīga tastatūra
- Clavariella eumorpha
Ramaria vulgaris ir viena no visbiežāk sastopamajām ragaino sēņu meža sugām. Spēcīgi sazaroti dzeltenokera augļķermeņi aug nelielās grupās ēnainās vietās uz miruša seguma zem priedes vai egles, dažkārt veido izliektas līnijas vai noslēdz “raganu apļus”.
Augļu ķermenis augstums no 1,5 līdz 6-9 cm un platums no 1,5 līdz 6 cm. Zarota, kupla, ar slaidiem vertikāli taisniem zariem. Krāsa ir viendabīga, gaiši okera vai okera brūna.
Mīkstums: jaunos eksemplāros trausls, vēlāk skarbs, gumijots, gaišs.
Smarža: nav izteikts.
Garša: ar nelielu rūgtumu.
sporu pulveris: okers
Vasara-rudens, no jūlija sākuma līdz oktobrim. Aug uz pakaišiem skujkoku mežos, bagātīgi, bieži, katru gadu.
Nosacīti ēdama (dažos uzziņu grāmatās – ēdamā) zemas kvalitātes sēne, ko lieto svaigā veidā pēc vārīšanas. Lai atbrīvotos no rūgtuma, dažas receptes iesaka ilgi, 10-12 stundas, mērcēt aukstā ūdenī, vairākas reizes mainot ūdeni.
Sēne ir līdzīga Ramaria dzeltenajai sēnei, kurai ir stingrāka mīkstums.
Feoklavulīnas egle (Phaeoclavulina abietina) savā okera variācijā var būt arī ļoti līdzīga Intvalas ragsnābim, tomēr Phaeoclavulina abietina bojājuma gadījumā mīkstums ātri kļūst zaļš.
Nosaukums “Egles ragsnābis (Ramaria abietina)” ir norādīts kā sinonīms gan Ramaria Invalii, gan Phaeoclavulina abietina, taču jāsaprot, ka šajā gadījumā tie ir homonīmi, nevis viena un tā pati suga.
Foto: Vitālijs Gumeņuks