Vai jums bija problēmas? Daudzi noteikti jutīs jums līdzi. Taču noteikti būs tādi, kas piebildīs, ka nekas nebūtu noticis, ja vakaros būtu mājās. Attieksme pret izvarošanas upuriem ir vēl kritiskāka. Mini? Meikaps? Acīmredzot — «provocēja». Kāpēc daži mēdz vainot noziegumā upuri?
Kāpēc daži no mums mēdz tiesāt tos, kuri nonākuši grūtībās, un kā mēs varam to mainīt?
Tas viss ir saistīts ar īpašu morālo vērtību kopumu. Jo svarīgāka mums ir uzticība, paklausība un šķīstība, jo ātrāk uzskatīsim, ka savās nepatikšanās ir vainojama pati upura. Viņiem pretstatā ir rūpes par tuvāko un taisnīgums – šo vērtību piekritēji savos uzskatos ir liberālāki.
Hārvardas universitātes psiholoģes (ASV) Laura Niemi un Liane Young1 piedāvāja savu pamatvērtību klasifikāciju:
individualizēšana, tas ir, pamatojoties uz taisnīguma principu un rūpēm par indivīdu;
saistvielas, tas ir, atspoguļo noteiktas grupas vai klana saliedētību.
Šīs vērtības neizslēdz viena otru un ir apvienotas mūsos dažādās proporcijās. Tomēr tas, kurš no tiem mums dod priekšroku, var daudz pastāstīt par mums. Piemēram, jo vairāk sevi identificēsim ar «individualizējošām» vērtībām, jo lielāka iespēja, ka būsim progresīvu tendenču atbalstītāji politikā. Savukārt "saistošās" vērtības vairāk iecienījuši konservatīvie.
Jo svarīgāka mums ir uzticība, paklausība un šķīstība, jo ātrāk uzskatīsim, ka savās nepatikšanās ir vainojama pati upura.
"Individualizācijas" vērtību piekritēji parasti apsver iespēju "upuris un vainīgais": cietusī cieta, vainīgais viņai nodarījis pāri. «Piesprādzējamo» vērtību aizstāvji, pirmkārt, pievērš uzmanību pašam precedentam — cik tas ir «amorāls», un vaino upuri. Un pat tad, ja upuris nav acīmredzams, kā karoga dedzināšanas aktā, šai cilvēku grupai vairāk raksturīga tieksme pēc tūlītējas atriebības un atriebības. Spilgts piemērs ir goda slepkavības, kuras joprojām tiek praktizētas dažos Indijas štatos.
Sākotnēji Laurai Niemi un Liānai Jangai tika piedāvāti īsi dažādu noziegumu upuru apraksti. — izvarots, uzmākts, sadurts un žņaugts. Un viņi jautāja eksperimenta dalībniekiem, cik lielā mērā viņi uzskata upurus par "ievainotiem" vai "vainīgiem".
Paredzams, ka praktiski visi pētījuma dalībnieki biežāk uzskatīja seksuālo noziegumu upurus par vainīgiem. Bet, par pārsteigumu pašiem zinātniekiem, cilvēki ar spēcīgām "saistošām" vērtībām sliecās uzskatīt, ka kopumā vainīgi ir visi upuri neatkarīgi no nozieguma, kas pret viņiem tika izdarīts.. Turklāt, jo vairāk šī pētījuma dalībnieki uzskatīja, ka upuris ir vainīgs, jo mazāk viņi uzskatīja viņu par upuri.
Koncentrēšanās uz vainīgo, paradoksālā kārtā, samazina nepieciešamību vainot upuri.
Citā pētījumā respondentiem tika sniegti konkrētu izvarošanas un laupīšanas gadījumu apraksti. Viņu priekšā bija uzdevums izvērtēt, cik lielā mērā cietušais un vainīgais ir atbildīgi par nozieguma iznākumu un cik lielā mērā katra rīcība individuāli to var ietekmēt. Ja cilvēki ticēja “saistošām” vērtībām, viņi biežāk uzskatīja, ka tieši upuris nosaka, kā situācija attīstīsies. "Individuālistiem" bija pretēji uzskati.
Bet vai ir veidi, kā mainīt uztveri par vainīgajiem un upuriem? Savā jaunākajā pētījumā psihologi pārbaudīja, kā fokusa pārvietošana no upura uz vainīgo noziegumu aprakstu formulējumā var ietekmēt tā morālo vērtējumu.
Teikumos, kuros aprakstīti seksuālas vardarbības gadījumi, kā subjekts tika izmantots vai nu upuris (“Dens izvaroja Lizu”), vai vainīgais (“Dans izvaroja Lizu”). "Saistošo" vērtību piekritēji vainoja upurus. Tajā pašā laikā uzsvars uz nelaimīgo ciešanām tikai veicināja viņas nosodījumu. Taču īpašā uzmanība noziedzniekam, paradoksālā kārtā, samazināja vajadzību vainot upuri.
Vēlme vainot upuri sakņojas mūsu pamatvērtībās. Par laimi, tas ir labojams sakarā ar izmaiņām tajā pašā juridiskajā formulējumā. Fokusa pārcelšana no upura (“Ak, nabadzīte, ko viņa pārdzīvoja…”) uz vainīgo (“Kas viņam deva tiesības piespiest sievieti nodarboties ar seksu?”) Var nopietni palīdzēt taisnīgumam, rezumē Laura Niemi un Liāna Janga.
1 L. Niemi, L. Jangs. “Kad un kāpēc mēs redzam upurus kā atbildīgus Ideoloģijas ietekme uz attieksmi pret upuriem”, Personības un sociālās psiholoģijas biļetens, 2016. gada jūnijs.