Lielais sprādziens: kā iemācīties nevārīties kāda iemesla dēļ

Nemiers, aizkaitinājums, dusmas, niknums, bailes – kad šīs emocijas uzsprāgst, mēs varam sākt kliegt un dauzīties pret apkārtējiem. Mēs piedzīvojam kolosālu emocionālu pārslodzi, un tuvinieki nonāk zem karstās rokas.

Tas notiek savādāk: mēs aizturam emocijas un it kā “vārāmies” no iekšpuses. Protams, citiem mūsu uzvedība patīk daudz vairāk, bet mums cena par emociju noturēšanu ir pārāk augsta. Vārīšanās nereti pavada psihosomatiskas reakcijas: no dusmām satumst acis, notirpst kājas, neizteikts sašutums pārvēršas sāpošā kaklā, neizteiktas dusmas – galvassāpēs, bet apspiesta trauksme un bailes provocē iesprūšanu vai citus ēšanas traucējumus.

Kā notiek emocionālā “vārīšanās”?

1. Iepriekšēja sazināšanās

Vai jums ir tendence bieži aizkaitināties, vārīties un eksplodēt? Pirmkārt, ir svarīgi saprast, kādi faktori provocē šo stāvokli, izpētīt situācijas un izraisītājus, kas izraisa vārīšanos. Piemēram, tā var būt netaisnības sajūta, kad kāds tiek aizvainots jūsu acu priekšā. Vai arī – pārsteigums un dusmas par to, ka esi negodīgi apkrāpts: piemēram, nogrieza Jaungada prēmiju, par kuru tu jau esi saplānojis. Vai arī – robežu pārkāpšana, kad uz svētkiem pie tevis grib atbraukt visi tuvinieki, par ko tev būs jāsakopj visi svētki.

Ir vērts rūpīgi izpētīt visas situācijas, kas ir pirms negatīvu emociju uzliesmojuma, un, ja iespējams, no tām izvairīties. Runājiet ar radiniekiem par jums ērtiem tikšanās apstākļiem un, ja tas nav iespējams, palieliniet attālumu. Par prēmiju iepriekš noskaidrojiet grāmatvedībā, lai izvairītos no nepatīkama pārsteiguma.

Vienmēr vari mainīt ja ne situāciju, tad savu attieksmi pret to, iezīmēt robežas, skaidri pateikt, kas tieši tev neder, un piedāvāt citu risinājumu.

2. Vārīšana

Šajā posmā mēs jau esam iesaistīti situācijā un reaģējam uz to. Dažkārt mēs tiekam apzināti provocēti, lai varētu ar mums manipulēt. Ir svarīgi iemācīties pamanīt šādus netīrus trikus. Pajautājiet sev, kāpēc jūsu kolēģim jums ir nepieciešams vārīties. Kāds ir tās labums? Tātad biznesa sarunu laikā dažkārt tiek apzināti provocēts konflikts, lai sarunu biedrs sniegtu svarīgu informāciju par emocijām un pēc tam piekāptos, lai glābtu seju.

Personīgās attiecībās gadās, ka partneris īpaši piespiež mūs spēlēt viņa spēli. Piemēram, vīrietis izprovocē meiteni līdz asarām. Viņa sāk raudāt, un viņš saka: "Jūs visi esat vienādi, jūs esat tādi paši kā citi, es to zināju." Meitene iesaistās spēlē, sāk zvērēt mīlestībā, pierādot, ka viņa “nav tāda”, savukārt asaru iemesls paliek “aizkulisēs”.

Saprotot, kāds ir sarunu biedra ieguvums, mēģiniet piebremzēt. Pajautājiet sev, ko vislabāk darīt, lai ievērotu savas intereses.

3. Sprādziens

Šobrīd mēs nevaram darīt neko citu, kā vien izkļūt no situācijas pavisam. Afekta un sprādziena laikā ir svarīgi apzināties, kas ir mums blakus.

Diemžēl daudzi no mums mēdz paciest un neizpaust emocijas tiem, kam tās ir adresētas, piemēram, priekšniekam vai biznesa partnerim. Mēs nesam šīs emocijas mājās un izlej tās uz mīļajiem, tiem, kas mūs mīl, un dažreiz pat vājāki un nespēj atbildēt. Tātad mātes kliedz uz saviem bērniem, ja darbā bijusi slikta diena, savukārt pašas iztur agresiju no vīra puses, kuru priekšnieks neatpazīst.

Ja jūti, ka tūlīt uzsprāgsi, meklē cienīgu pretinieku, kādu, kas spēj izturēt tavu iespaidu.

Piemēram, otrais pieaugušais. Tāpat vismaz mēģiniet saprast, ko tieši vēlaties. Izlauzties tikai tāpēc, lai mazinātu stresu? Pēc tam atrodiet citu veidu, kā izlādēties – piemēram, dodieties uz sporta zāli. Tas, kā jūs izkļūsit no situācijas, ir atkarīgs no jūsu spējas izprast sevi un pārvaldīt emocijas.

4. Emociju norimšana

Dusmas un aizvainojumu aizstāj kauns un vainas apziņa. Esiet uzmanīgi ar tiem. Protams, šie uzvedības regulatori palīdz mums saprast, kā labāk sazināties ar cilvēkiem. Bet ir svarīgi nepazaudēt vārīšanās iemeslu, jo tas ir pārmaiņu atslēga. Kauns un vainas apziņa aizēno cēloni, mēs kļūstam neērti runāt par to, kas izraisīja sprādzienu, un mēs koncentrējamies uz tā seku novēršanu. Tas palīdz noturēties attiecībās, taču jāanalizē, kas notika pirms konflikta un ko var darīt nākamreiz, lai izvairītos no pārvārīšanās.

Ja netiks veikti piesardzības pasākumi, vārīšanās fāzei neizbēgami sekos sprādziens. Tāpēc esi uzmanīgs pret sevi un mācies vadīt situāciju, ņemot vērā sava emocionālā stāvokļa īpatnības.