Saturs
12. nodaļa īsi pieskaras divām tēmām, kas iepriekš nav apspriestas un kuras varētu īpaši interesēt lasītāju.
Pirmkārt, es aplūkošu bioloģisko faktoru ietekmi uz agresiju. Lai gan šīs grāmatas uzmanības centrā ir psiholoģiskie procesi un faktori tiešā tagadnes un/vai pagātnes situācijās, tomēr jāpiekrīt, ka cilvēku un citu dzīvnieku agresija ir saistīta arī ar fizioloģiskiem procesiem organismā un smadzenēs.
Jau ir veikti daudzi pētījumi par bioloģisko noteicošo faktoru lomu. Taču nākamā nodaļa būs ļoti selektīva un skars tikai nelielu daļu no mūsu zināšanām par fizioloģijas ietekmi uz agresiju. Īsi apsverot ideju par agresīviem instinktiem, es pārbaudu iedzimtības ietekmi uz cilvēku tieksmēm uz vardarbību, un pēc tam apskatu iespējamo dzimumhormonu ietekmi uz dažādām agresivitātes izpausmēm.
Nodaļa beidzas ar īsu pārskatu par to, kā alkohols var ietekmēt vardarbības izdarīšanu. Šajā nodaļā galvenokārt aplūkoti metodoloģijas jautājumi. Daudzas šeit izklāstītās idejas un pieņēmumi ir balstīti uz laboratorijas eksperimentiem, kas veikti ar bērniem un pieaugušajiem.
Papildu argumentācija ir veltīta loģikai, ko izmanto pētnieki, veicot eksperimentus par cilvēku uzvedību.
Slāpes pēc naida un iznīcības?
1932. gadā Tautu savienība aicināja Albertu Einšteinu izvēlēties izcilu cilvēku un apmainīties ar viņu viedokļiem par aktuālākajām mūsdienu problēmām. Tautu savienība diskusiju vēlējās publicēt, lai veicinātu šo komunikāciju mūsdienu intelektuālo līderu vidū. Einšteins piekrita un piedāvāja apspriest starptautisko konfliktu cēloņus. Zinātnieka atmiņā joprojām spilgti saglabājās atmiņa par zvērīgo Pirmā pasaules kara slaktiņu, un viņš uzskatīja, ka nav svarīgāka jautājuma par "kāda veida meklēšanu, kā glābt cilvēci no kara draudiem". Lielais fiziķis noteikti negaidīja vienkāršu šīs problēmas risinājumu. Aizdomās par to, ka cilvēka psiholoģijā slēpjas kareivīgums un nežēlība, viņš vērsās pie psihoanalīzes pamatlicēja Zigmunda Freida, lai saņemtu apstiprinājumu savai hipotēzei. Skatīt →
Vai cilvēkus pārņem vardarbības instinkts? Kas ir instinkts?
Lai novērtētu instinktīvas agresijas tieksmes jēdzienu, vispirms ir jānoskaidro jēdziena "instinkts" nozīme. Šis vārds tiek lietots diezgan dažādos veidos, un ne vienmēr ir iespējams droši pateikt, kas tieši ir domāts, runājot par instinktīvu uzvedību. Dažkārt dzirdam, ka cilvēks pēkšņas situācijas iespaidā «rīkojies instinktīvi». Vai tas nozīmē, ka viņš reaģēja ģenētiski ieprogrammētā veidā vai arī uz negaidītu situāciju reaģēja nedomājot? Skatīt →
Tradicionālās instinkta koncepcijas kritika
Tradicionālā instinkta jēdziena galvenā problēma ir pietiekama empīriskā pamata trūkums. Dzīvnieku uzvedības speciālisti ir nopietni apšaubījuši vairākus Lorenca stingros apgalvojumus par dzīvnieku agresivitāti. Jo īpaši ņemiet vērā viņa piezīmes par automātisku agresijas kavēšanu dažādās dzīvnieku sugās. Lorencs norādīja, ka lielākajai daļai dzīvnieku, kas var viegli nogalināt citus savas sugas pārstāvjus, ir instinktīvi mehānismi, kas ātri aptur viņu uzbrukumus. Cilvēkiem trūkst šāda mehānisma, un mēs esam vienīgā suga, kas iznīcina sevi. Skatīt →
Iedzimtības ietekme uz agresivitāti
1966. gada jūlijā psihiski izjaukts jauneklis, vārdā Ričards Speks, Čikāgā noslepkavoja astoņas medmāsas. Šausmīgais noziegums piesaistīja visas valsts uzmanību, prese šo incidentu aprakstīja detalizēti. Plašākai sabiedrībai kļuva zināms, ka Speks uz rokas bija tetovējums "dzimis, lai pamodinātu elli".
Mēs nezinām, vai Ričards Speks patiesībā ir dzimis ar noziedzīgām tieksmēm, kas viņu neglābjami pamudināja pastrādāt šo noziegumu, vai arī «vardarbīgie gēni», kas kaut kādā veidā pamudināja viņu nogalināt, nāk no viņa vecākiem, taču es vēlos uzdot vispārīgāku jautājumu: vai ir kāda iedzimta nosliece uz vardarbību? Skatīt →
Dzimuma atšķirības agresijas izpausmēs
Agresijas izpausmes atšķirības abu dzimumu pārstāvjiem pēdējos gados ir kļuvušas par diskusiju objektu. Iespējams, daudzi lasītāji būs pārsteigti, uzzinot, ka par šo tēmu ir strīdi. No pirmā acu uzmetiena šķiet acīmredzams, ka vīrieši ir vairāk pakļauti vardarbīgiem uzbrukumiem nekā sievietes. Neskatoties uz to, daudzi psihologi uzskata, ka atšķirība nav tik acīmredzama un dažreiz nemaz nav pamanāma (sk., piemēram, Frodi, Macalay & Thome, 1977). Apsvērsim šo atšķirību pētījumus un mēģināsim noteikt dzimumhormonu lomu agresijas veicināšanā. Skatīt →
Hormonu iedarbība
Dzimumhormoni var ietekmēt dzīvnieka agresivitāti. Atliek tikai paskatīties, kas notiek, kad dzīvnieks tiek kastrēts. Savvaļas ērzelis pārvēršas par paklausīgu zirgu, savvaļas bullis kļūst par lēnu vērsi, rotaļīgs suns kļūst par mierīgu mājdzīvnieku. Var būt arī pretējs efekts. Kad kastrētam vīriešu kārtas dzīvniekam tiek injicēts testosterons, tā agresivitāte atkal palielinās (klasisku pētījumu par šo tēmu veica Elizabete Bīmana, Bīmena, 1947).
Varbūt cilvēka agresija, tāpat kā dzīvnieku agresija, ir atkarīga no vīriešu dzimuma hormoniem? Skatīt →
Alkohols un agresija
Pēdējā tēma manā īsajā pārskatā par bioloģisko faktoru ietekmi uz agresiju ir alkohola ietekme. Jau sen zināms, ka cilvēku rīcība pēc alkohola lietošanas var krasi mainīties, ka alkohols, pēc Šekspīra vārdiem, var «nozagt viņu prātus» un, iespējams, pat «pārvērt par dzīvniekiem».
Noziedzības statistika atklāj skaidru saistību starp alkoholu un vardarbību. Piemēram, pētījumos par saistību starp reibumu un cilvēku slepkavībām, alkoholam bija nozīme pusē vai divās trešdaļās no visām pēdējos gados ASV policijas reģistrētajām slepkavībām. Alkoholiskie dzērieni ietekmē arī dažāda veida antisociālu uzvedību, tostarp vardarbību ģimenē. Skatīt →
Kopsavilkums
Šajā nodaļā esmu apskatījis vairākus veidus, kā bioloģiskie procesi ietekmē agresīvu uzvedību. Es sāku ar tradicionālā agresīvā instinkta jēdziena analīzi, jo īpaši ar šī jēdziena izmantošanu Zigmunda Freida psihoanalītiskajā teorijā un nedaudz līdzīgos Konrāda Lorenca formulējumos. Neskatoties uz to, ka jēdziens "instinkts" ir ārkārtīgi neskaidrs un tam ir vairākas dažādas nozīmes, gan Freids, gan Lorencs uzskatīja, ka "agresīvais instinkts" ir iedzimts un spontāni radīts impulss cilvēka iznīcināšanai. Skatīt →
Nodaļa 13
Standarta eksperimentālā procedūra. Daži argumenti laboratorijas eksperimentu atbalstam. Skatīt →