Daudzi no mums ir pazīstami ar garlaicības sajūtu, kas rodas, veicot atkārtotu un nesatraucošu uzdevumu. Daži uzņēmumi pat ļauj saviem darbiniekiem izklaidēties un viņiem nav garlaicīgi, jo, jo jautrāk viņi strādā, jo apmierinātāki, iesaistītāki un apņēmīgāki viņi ir.
Bet, lai gan darba baudīšana var nākt par labu gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem, vai tiešām ir tik slikti justies garlaicīgi?
Garlaicība ir viena no visbiežāk sastopamajām emocijām, ko daudzi no mums piedzīvo, taču zinātniski tā nav labi izprotama. Mēs bieži jaucam garlaicības sajūtu ar citām emocijām, piemēram, dusmām un vilšanos. Lai gan garlaicības sajūta var pārvērsties par vilšanos, garlaicība ir atsevišķa emocija.
Pētnieki ir mēģinājuši padziļināt izpratni par garlaicību un tās ietekmi uz radošumu. Vingrinājumam viņi pēc nejaušības principa sadalīja 101 dalībnieku divās grupās: pirmā veica garlaicīgu uzdevumu, 30 minūtes ar vienu roku šķirojot zaļās un sarkanās pupiņas pēc krāsas, bet otrā veica radošu uzdevumu, strādājot pie mākslas projekta, izmantojot papīru. pupiņas un līme.
Pēc tam dalībnieki tika aicināti piedalīties ideju ģenerēšanas uzdevumā, pēc kura viņu ideju radošumu novērtēja divi neatkarīgi eksperti. Eksperti atklāja, ka garlaicīgi dalībnieki nāca klajā ar radošākām idejām nekā tiem, kuri veica radošu uzdevumu. Tādā veidā garlaicība palīdzēja uzlabot individuālo sniegumu.
Zīmīgi, ka garlaicība būtiski palielināja radošumu tikai cilvēkiem ar īpašām personības iezīmēm, tostarp intelektuālo zinātkāri, augstu kognitīvās dziņas līmeni, atvērtību jaunai pieredzei un tieksmi mācīties.
Citiem vārdiem sakot, tik nepatīkama emocija kā garlaicība faktiski var virzīt cilvēku uz pārmaiņām un novatoriskām idejām. Šo faktu ir vērts ņemt vērā vadītājiem un uzņēmumu vadītājiem: zinot, kā izmantot darbinieku vēlmi pēc dažādības un novitātes, uzņēmumam var būt izdevīgi.
Tātad, pirmkārt, garlaicība ne vienmēr ir slikta lieta. Jūs varat izmantot garlaicības priekšrocības.
Otrkārt, daudz kas ir atkarīgs no cilvēka. Ikvienam var kļūt garlaicīgi darbā, bet ne visus tas ietekmēs vienādi. Jums ir labi jāzina sevi vai savus darbiniekus, lai gūtu labumu no garlaicības sajūtas vai laicīgi tiktu galā ar to.
Visbeidzot pievērs uzmanību tam, kā norit darbplūsma – varēsi to optimizēt, laikus pamanot, kādos brīžos rodas garlaicības sajūta.
Jautrība un garlaicība, lai cik neloģiski tas izklausītos, nav pretrunā viens otram. Abas šīs emocijas var motivēt jūs būt produktīvākiem — atliek tikai noskaidrot, kuri stimuli jums ir piemēroti.