Saturs
- Entonijs Kavanags: jauns tētis Olimpijā
- Jūs esat atgriezies uz skatuves ar savu izrādi “Antony Kavanagh comes out”. Kāpēc izvēlējāties šo titulu?
- Un kā jūs reaģētu, ja jūsu dēls jums teiktu to pašu?
- Jūs vienlaikus esat komiķis, dziedātājs, aktieris un televīzijas vadītājs. Kura loma jūs aizrauj visvairāk?
- Jūs spēlējāt filmās “Antilles sur scène” un “Agathe Cléry”, īpaši kopā ar Valēriju Lemersjē. Kino, vai tu par to domā?
- Grūtāk uzņemt filmas Francijā, kad esi melnādains?
Entonijs Kavanags: jauns tētis Olimpijā
No 8. līdz 12. februārim uz Olimpijas skatuves komiķis Entonijs Kavanags portālam Infobebes.com stāsta par savu karjeru un tēva statusu…
Jūs esat atgriezies uz skatuves ar savu izrādi “Antony Kavanagh comes out”. Kāpēc izvēlējāties šo titulu?
Pirmkārt, tas ir veids, kā pateikt, ka es uzņemos atbildību par to, ko domāju, un līdz ar to arī par to, kas esmu. Ilgu laiku es neuzdrošinājos kaut ko teikt. Istabā darīju nepareizas lietas, bet neļāvos izteikt savu viedokli, jo esmu no Kvebekas. Es negribēju piekāpties ārzemniekam, kurš kritizē franču sabiedrību.
Es jau 12 gadus veidoju karjeru Francijā un, sasniedzot četrdesmit gadu vecumu, teicu sev, ka apstājies. Man ir tiesības runāt. Kā mākslinieks, ja tu nepasaki to, ko domā, tu mirsi.
Mana iepriekšējā izrāde “Ouate Else” bija pāreja. Pamazām sāku atlaist. Redzējām, ka iet labi, tāpēc turpinājām. Nolēmu mainīt toni.
Izvēlējos arī šo titulu, jo savos pirmsākumos daudzkārt dzirdēju: “Entonijs Kavana ir gejs”. Tomēr tajā laikā nepavisam! (smejas). Tiklīdz vīrietis ir mazliet veikls, izskatās metroseksuāls, viņš izplata baumas. Šajā izrādē ir daļa, kurā es domāju, kā es reaģētu, ja mans dēls man pateiktu, ka ir gejs. Šajā ainā es iztēlojos arī sava tēva reakciju, ja es viņam būtu teicis, ka esmu homoseksuāls…
Un kā jūs reaģētu, ja jūsu dēls jums teiktu to pašu?
Es gribu, lai mans dēls būtu laimīgs. Toreiz es būtu pārsteigts. Bet tā nav mana dzīve, tā ir viņa, tas ir viņa ķermenis, viņa izvēle. Viss, ko es vēlos, ir būt par ceļvedi savam dēlam. No otras puses, ja es būtu sniedzis šādu paziņojumu savam tēvam, kurš bija haiti, viņš nebūtu gribējis to dzirdēt…
Jūs vienlaikus esat komiķis, dziedātājs, aktieris un televīzijas vadītājs. Kura loma jūs aizrauj visvairāk?
Es esmu cilvēks, kuram viegli kļūst garlaicīgi. Grūti izvēlēties, bet humors ir mana pirmā mīlestība. Es zināju, ka viņš man varētu būt tramplīns, lai paveiktu daudzas citas lietas. Dziesma ir vēl viena aizraušanās. Bet, ja man būtu jāizvēlas, tas būtu posms kontaktam, kas mums var būt ar sabiedrību. Tas ir unikāls!
Jūs spēlējāt filmās “Antilles sur scène” un “Agathe Cléry”, īpaši kopā ar Valēriju Lemersjē. Kino, vai tu par to domā?
Jā, es par to domāju, drīzāk tie ir tie, kas par mani nedomā (smejas). Patiesībā vai nu tās lomas, kuras man piedāvā, neinteresē, vai arī tās ir dežūrējošā “melnā” lomas, un šajā gadījumā es vienmēr atsakos.
Grūtāk uzņemt filmas Francijā, kad esi melnādains?
Francijā lietas virzās ļoti lēni. Tā ir revolūciju valsts, jāgaida, kad notikumi uzņems apgriezienus, uzsprāgst, kā spiediena katlā, lai tas mainītos. Lietas virzīsies uz priekšu, taču tā ir taisnība, ka lietas nenotiek pietiekami ātri. Es galvenokārt esmu par lielāku dažādību ekrānā. Sievietēm gribētos vairāk vadošo lomu, nenovirzot viņas līdz vāzes skatuvei. Francija ir latīņu valsts, joprojām mačo. Uz ekrāna ir arī daži invalīdi, aziāti, resni cilvēki... visi tie, kas pārstāv Franciju. Un šajā reģistrā vēl ir daudz darāmā…