Daudzi poļi ievēro bezglutēna diētu, kas paredzēta pacientiem ar celiakiju, lai gan viņi ar šo slimību neslimo. – Tā ir modes lieta, taču ir aizdomas, ka 10 procenti. cilvēkiem ir tā sauktā neceliakijas paaugstināta jutība pret kviešiem – saka Dr. hab. Pjotrs Dziechciarz.
– No 13 līdz 25 procentiem cilvēku ievēro bezglutēna diētu, un celiakija ir tikai 1 procents. mūsu iedzīvotāji – teica dr hab. Piotrs Dziechciarz no Varšavas Medicīnas universitātes Gastroenteroloģijas un bērnu uztura katedras preses konferencē Varšavā saistībā ar kampaņas “Mēnesis bez lipekļa” atklāšanu. – No tā 1 procents. cilvēku ar šo slimību, ne vairāk kā katrs desmitais – un ir aizdomas, ka daudz mazāk, jo katrs piecdesmit vai pat katrs simts pacientu – slimo ar celiakiju – piebilda eksperte.
Speciālistei ir aizdomas, ka 10 procenti. cilvēkiem ir tā sauktā neceliakijas paaugstināta jutība pret kviešiem. Viņš skaidroja, ka šajā gadījumā tai ir ne tikai paaugstināta jutība pret lipekli (kviešos, rudzos un miežos atrodamo proteīnu), bet arī pret citām uzturvielām kviešos. Šī slimība, tāpat kā celiakija, tiek sajaukta ar citiem stāvokļiem, piemēram, kairinātu zarnu sindromu. Bez celiakijas un celiakijas ir arī trešā ar lipekli saistīta slimība – kviešu alerģija.
Dr hab. Dziechciarz teica, ka viņš neiesaka bezglutēna diētu bērniem ar autismu, ja vien viņiem nav celiakijas un lipekļa jutīguma. – Bezglutēna diēta nav kaitīga, ja vien tā ir sabalansēta, taču tā ir dārga un draud ar dažu sastāvdaļu deficītu, jo to ir grūti pareizi ievērot – viņš uzsvēra.
Polijas celiakijas slimnieku un bezglutēna diētas asociācijas prezidente Malgorzata Šrodlaka norādīja, ka celiakiju parasti atklāj tikai 8 gadus pēc pirmo simptomu parādīšanās. – Pacienti bieži cirkulē starp dažādu specialitāšu ārstiem, pirms pat rodas aizdomas par slimību. Līdz ar to veselības problēmas pieaug – viņa piebilda.
Par celiakiju var rasties aizdomas, ja parādās tādi simptomi kā hroniska caureja, sāpes vēderā, gāzes un galvassāpes. – Šī slimība var izpausties tikai ar dzelzs deficīta anēmiju un pastāvīgu nogurumu – uzsver Dr. Childlike.
Iemesls tam ir organismam svarīgu uzturvielu trūkums, kas netiek absorbēti. Ārkārtējos gadījumos attīstās osteoporoze (kalcija trūkuma dēļ) un depresija (smadzeņu neirotransmiteru deficīts). Var būt arī svara zudums, matu izkrišana un auglības problēmas.
Celiakija – skaidroja speciāliste – ir ģenētiskas izcelsmes imunoloģiska slimība. Tas sastāv no tā, ka imūnsistēma kļūst paaugstināta jutība pret lipekli un iznīcina tievās zarnas bārkstiņas. Tie ir gļotādas izvirzījumi, kas palielina tās virsmu un ir atbildīgi par barības vielu uzsūkšanos.
Slimību var noteikt, veicot asins analīzes, lai noteiktu antivielas pret audu transglutamināzi (anti-tTG). Tomēr galīgais celiakijas apstiprinājums ir tievās zarnas endoskopiskā biopsija.
Slimība var rasties jebkurā vecumā, gan bērniem, gan pieaugušajiem, bet sievietēm tā ir divreiz biežāka nekā vīriešiem.
Parasti ir pieejami glutēnu nesaturoši produkti ar pārsvītrotu auss zīmi uz iepakojuma. Arvien vairāk ir arī restorānu, kur droši pusdienot var cilvēki ar celiakiju.
Cilvēki ar celiakiju nevar aprobežoties ar produktiem, kas nesatur lipekli. Būtisks ir arī to pagatavošanas veids, jo bezglutēna maltītes ir jāgatavo atsevišķās vietās un traukos.
Vairāki celiakijas veidi, dažādi simptomi
Klasiskā celiakijas forma ar kuņģa-zarnu trakta simptomiem rodas maziem bērniem. Pieaugušajiem dominē netipiskā forma, kurā ekstraintestinālie simptomi ir ārkārtīgi svarīgi. Tāpēc no pirmajiem simptomiem līdz diagnozes noteikšanai paiet pat 10 gadi. Ir arī klusā slimības forma, bez klīniskiem simptomiem, bet ar raksturīgu antivielu klātbūtni un zarnu bārkstiņu atrofiju, un tā sauktā latentā forma, arī bez simptomiem, ar tipiskām antivielām, normālu gļotādu un radītu diskomforta risku. ar lipekli saturošu diētu.
Celiakija attīstās pakāpeniski vai uzbrūk pēkšņi. Faktori, kas var paātrināt tā izpaušanu, ir akūts gastroenterīts, kuņģa-zarnu trakta operācija, caureja, kas saistīta ar ceļošanu uz valstīm ar sliktu higiēnu, un pat grūtniecība. Pieaugušajiem slimības simptomi var būt ļoti dažādi – līdz šim aprakstīti ap 200 no tiem. hroniska caureja vai (daudz retāk) aizcietējums, sāpes vēderā, meteorisms, svara zudums, vemšana, atkārtotas mutes erozijas un aknu darbības traucējumi.
Taču biežāk ir gadījumi, kad sākotnēji nekas neliecina par gremošanas sistēmas slimībām. Ir ādas simptomi no uroģenitālās sistēmas (seksuālās nobriešanas aizkavēšanās), nervu sistēmas (depresija, līdzsvara traucējumi, galvassāpes, epilepsija), bālums, nogurums, muskuļu vājums, īss augums, zobu emaljas defekti vai asinsreces traucējumi, kas izpaužas viegli zilumi un deguna asiņošana. Līdz ar to tā nav slimība, ar kuru saskaras tikai pediatri vai gastroenterologi (gremošanas sistēmas slimību speciālisti), jo īpaši tāpēc, ka tās aina var mainīties atkarībā no pacienta vecuma.