5 situācijas, kad nevajadzētu glābt savu laulību

Kad satiekam potenciālo partneri un uzsākam ar viņu attiecības, mums var šķist, ka esam satikuši “to pašu cilvēku”, savu likteni. Tādu, ar kuru esam gatavi pavadīt visu atlikušo mūžu. Taču ar laiku var izrādīties, ka partneris mums ir galīgi nepiemērots. Mēs dzīvojām ilūziju un pasakainas nākotnes plānu gūstā, bet patiesībā esam pilnīgi atšķirīgi cilvēki. Kā saprast, ka tas ir tieši tā?

Ja visi mēģinājumi uzlabot attiecības ģimenē neizdodas, uzdodiet sev jautājumu: vai ir vērts glābt laulību? Jā, mēs esam pieraduši domāt, ka to ir vērts darīt par katru cenu, bet pie kā tas patiesībā var novest? Varbūt – uz to, ka ciešanas un neapmierinātība ar ģimenes dzīvi tikai pieaugs. Šeit ir dažas reizes, kad jums, iespējams, nopietni jāapsver šķiršanās.

1. Dzīve kaujas laukā, lai “saglabātu ģimeni bērna labā”

Situācija, kurā laulības pamatā ir tikai kopīga bērna audzināšana, un vecāku attiecības atstāj daudz ko vēlēties. Pieaugošā spriedze, savstarpējās pretenzijas, kopīgu interešu trūkums ik dienas uzmundrina mājas vidi un noved pie biežiem strīdiem un skandāliem. Abi laulātie cieš no nepiepildīšanas ģimenes attiecībās un nejūtas vajadzīgi un mīlēti.

Bērns pats aug neveselīgā vidē, kurā pastāv nemitīgi konflikti starp mīļajiem. Sakarā ar to pusaudža gados viņam var rasties psiholoģiskas problēmas un veidot nepareizu modeli attiecību veidošanai nākotnē.

Šādās situācijās ir ārkārtīgi svarīgi uzdot sev jautājumu, vai tiešām ir vērts glābt laulību, un galvenais, kāpēc. Ja motivācija ir tikai bērns, tad visticamāk tas nav tā vērts: galu galā viņš tikai cieš. Ja abi vecāki vēlas veidot attiecības, ir svarīgi pāriet no tēva-mātes ģimenes modeļa uz vīra-sievas modeli. Kad spriedze ir pazudusi, var būt vieta laimei un svaigām jūtām vienam pret otru.

2. Vientulība pārī

Situācija, kad viens partneris nevar paļauties uz otro, jo viens, otrs ir ar viņu tikai “priekā un bagātībā”, bet ne “slimībās un nabadzībā”. Ar visām nopietnajām problēmām jātiek galā pašam. Laika gaitā partneris, kurš izvairās no problēmām, sāk vēl vairāk sarežģīt otrā laulātā dzīvi, it kā pārbaudot viņu spēkus. Jaunā vājuma sajūta izraisa agresiju un vēlmi demonstrēt savu pārākumu, un šim nolūkam ir nepieciešams, lai mīļotais neizdodas.

Vai ir vērts palikt šajās attiecībās? Ģimenē ir svarīgi apvienot resursus kopīgu mērķu sasniegšanai, nevis izmantot vienam otru, paejot malā, kad kaut kas noiet greizi.

3. Sajūta, ka aiziešana tikai pasliktinās situāciju.

Gadās, ka partneri – parasti sievieti – vada bailes, ka aiziešana tikai pasliktinās situāciju, izraisīs agresiju un vajāšanu. Un šīs bailes ir tik lielas, ka upuris paliek attiecībās ar izvarotāju, cenšoties izpildīt visas prasības, lai nesadusmotu ātro dzīvesbiedru.

Izkļūšana no vardarbības ģimenē situācijas ir nepieciešama, taču ārkārtīgi svarīgi ir jau laikus parūpēties par savu drošību.

4. Gāzes strūkla

Situācija, kad viens partneris liek otram šaubīties par savu garīgo veselību. Pamazām spiediens palielinās, un upuris sāk just, ka patiesība “nav pati par sevi”, un agresors savu neadekvāto rīcību nodod kā normu. Piemēram, laulātais var uzzināt, ka vīram ir cita ģimene – ar bērniem, kopīgiem plāniem un sapņiem. Ne tikai pati situācija ir nepatīkama, bet arī partneris var apliecināt sievai, ka notiekošais ir absolūti normāli.

5. Vainas apziņa un sajūta, ka pastāvīgi esi kaut ko parādā savam partnerim

Dzīve ģimenēm liek dažādus pārbaudījumus. Daži partneri nelokāmi pārvar visas nepatikšanas un grūtības, aug un kļūst stiprāki. Bet gadās arī tā, ka traģiska situācija kļūst par manipulācijas metodi: “Ja nebūtu jūs, es ... aizbrauktu (a) strādāt uz Austrāliju, saņemtu paaugstinājumu darbā, dotu (a) bērniem normālu izglītību. ” Cilvēkam liek domāt, ka partneris viņa dēļ atteicās no kaut kā svarīga, un tagad viņš ir dziļos parādos.

Izturīga vainas sajūta grauj pašcieņu, un dzīve pamazām kļūst pavisam nepanesama. Tāpat kā iepriekšējos gadījumos, šķiršanās šādā situācijā kļūst par vienīgo izeju, taču labāk jau laikus sagatavot savu atkāpšanās ceļu, negaidot brīdi, kad pacietības kauss pārpildīsies un jādodas “nekur”.

Anna deviņi

psihologs

Ģimenes psiholoģe, psihoterapeite.

annadevyatka.ru/

Atstāj atbildi