Saturs
“Esmu izveidojis stingru organizāciju! "
Sāra, 2 bērnu mamma 1 un 3 gadu vecumā
“Septiņus mēnešus esmu neprecējies, man ir paveicies, ka varēju saglabāt savu mājokli, jo mans bijušais aizgāja kopā ar savu jauno draugu. Jebkurā gadījumā, lai gan dzīvoklis bija uz mūsu abu vārda, es maksāju īri un rēķinus. Atrodoties RSA, es sakārtojos: katru mēnesi pusi no tā, kas man ir, atlieku īrei, gāzes rēķiniem, mājas apdrošināšanai un bērnu ēdnīcai. Ar pārējo es iepērkos, maksāju par internetu un, kad iespējams, ļaujos brīvā laika aktivitātēm... Manuprāt, tā ir tikai organizācija. Pats galvenais, mēs nedrīkstam ļauties, ka mūs nomāc rēķini. "
"Es atradu līdzsvaru. "
Stefānija, 4 gadus veca bērna māte
“Šodien pēc trīs gadu šķirtības tika izveidota organizācija, un es atradu līdzsvaru. Pateicoties šim spēkam censties savam bērnam dot to labāko, tagad varu teikt, ka solo mammas dzīve ir skaista! Man ir bijuši grūti laiki, kurus var saprast tikai šķirtas sievietes. Mēs esam atšķirīgi attiecību draugu vai noteiktu kolēģu acīs. Vienīgais risinājums ir atrast draugus, kuri ir tādā pašā situācijā, arī vientuļos vecākus. ”
"Mani dēli ir mans svarīgākais. "
Kristēla, divu 9 un 5 ar pusi gadus vecu zēnu māte
“Sarežģītākā daļa, kad esi viena mamma, ir nekad nespēt uz kādu paļauties, pat paelpot svaigu gaisu vai nosnausties... Jūs esat pilnībā atbildīgs 24 stundas diennaktī. Kopš šķiršanās es biju uz tilta, lai saglabātu to pašu standartu saviem bērniem: laimīgu dzīvi, dzīvespriecīgu, draugu un mūzikas pilnu. Misija izdevusies! Es neliku viņiem sajust manus viļņus līdz dvēselei. Pagājušajā gadā mans ķermenis burtiski padevās. Mani uzlika slimības lapā, tad pamazām atsāku strādāt ārstnieciskajā pusslodzē: pienākums rūpēties par sevi! Šķiršanās man atnesa lēnas mokas... Pēc gada melošanas es atklāju, ka manam bijušajam vīram ir romāns ar darba kolēģi, kas ilga kopš manas grūtniecības. Iesniedzu šķiršanās pieteikumu un saglabāju dzīvokli. Viņam bija atslēgu dublikāts, lai no rīta turpinātu vest vecāko uz skolu. Mērķis bija saglabāt tēva un dēla saikni, neraugoties uz laulības trakumiem. Finansiāli man ir nedaudz saspringta. Līdz septembrim mans bijušais man maksāja 24 € mēnesī, pēc tam tikai 600, kopš viņš lūdza kopīgās aizgādības tiesības; kas sedz ēdnīcas izmaksas diviem bērniem. Birojā es neskaitīju savas stundas, vienmēr godāju savus dokumentus. Bet acīmredzot, būdama vientuļā māte, man bija jāpamet darbs, tiklīdz viņi bija slimi vai kas cits. Darbā, maz pieejams politiskiem manevriem, es nokļuvu “zelta skapī”, izslēgts no noteiktiem pienākumiem. Žēl, ka bez visa pārējā uzņēmumi mūs stigmatizē kā vientuļās mātes, savukārt digitālās tehnoloģijas ļauj strādāt attālināti (manā darbā tas jebkurā gadījumā ir iespējams). Visvairāk lepojos ar savu dēlu dzīvesprieku, viņu akadēmiskajiem panākumiem: viņi ir ļoti līdzsvaroti un ar labu veselību. Mani izglītības principi: daudz, daudz mīlestības... un iespēju radīšana. Un es esmu ļoti augusi, saglabājot savu bērnišķīgo dvēseli! Mani dēli ir mans būtiskākais, bet mana sociālā apziņa ir palielinājusies. Esmu iesaistījies dažādās biedrībās, un, protams, iespēju robežās palīdzu cilvēkiem, kas pie manis nāk. Tā ka beigās, ceru, kāda gudrība uzvar!