Pesceterians, Frutherians, Flexitarians – nezinātājam šie vārdi izklausās kā Sabiedroto armijas apraksts no Zvaigžņu karu filmas.
Un, kad šāds cilvēks maina uzturu uz augu valsts pārtikas pārsvaru (piemēram, atsakās no gaļas, bet turpina ēst zivis), viņš sirsnīgi atbild uz draugu jautājumiem: “Jā, es kļuvu par veģetārieti, bet dažreiz ēdu zivis. , jo…”.
Šī brīvā un nepārdomātā termina “veģetārisms” lietošana noved pie tā, ka ēnas zivju galviņu un vistu kāju formā krīt uz veģetārisma filozofiju. Jēdziena robežas ir izplūdušas, zūd jēga visam, par ko veģetārieši kļūst par veģetāriešiem.
Un ar katru dienu arvien vairāk ir jaunkalti “zivju tārieši” un “gaļas tārieši”…
No otras puses, ir daudz cilvēku, kuri neēd gaļu aiz ideoloģiskās pārliecības vai pēc ārsta ieteikuma, bet neuzskata sevi par veģetāriešiem.
Tātad, kas ir veģetārieši un vai viņi ēd zivis?
Uz šo jautājumu autoritatīvi atbild 1847. gadā Lielbritānijā dibinātā Veģetāriešu biedrība: “Veģetārietis neēd dzīvnieku un putnu gaļu, gan mājdzīvnieku, gan medību laikā nogalināto, zivis, vēžveidīgos, vēžveidīgos un visus produktus, kas saistīti ar dzīvnieku nogalināšanu. dzīvas radības." Vai precīzāk: "Veģetārietis neēd neko mirušu." Tas nozīmē, ka veģetārieši zivis neēd.
Britu dzīvnieku tiesību aktīviste un Viva! direktore Džuljeta Gelatlija norāda, ka cilvēkiem, kuri ēd zivis, nav tiesību saukt sevi par veģetāriešiem.
Ja jau esi atteicies no siltasiņu dzīvnieku un putnu gaļas, bet turpini ēst zivis un jūras veltes, tu esi PESCETARIAN (no angļu valodas pescetarian). Bet tas joprojām nav veģetārietis.
Starp veģetāriešiem un pestāriešiem var būt milzīga atšķirība viņu uzskatos par dzīvo būtņu ciešanām. Bieži vien pēdējie atsakās no zīdītāju gaļas, jo nevēlas būt viņu ciešanu cēlonis. Viņi tic dzīvnieku racionalitātei, bet zivis... “Zivju smadzenes ir vienkāršākas, tas nozīmē, ka tās, visticamāk, nejūt sāpes,” laipni cilvēki taisnojas, restorānā pasūtot ceptu foreli.
"Cienījamos zinātniskos žurnālos jūs atradīsiet diezgan skaidrus pierādījumus tam, ka zīdītāji papildus fiziskām sāpēm var izjust bailes, stresu, sajust kaut kā draudoša tuvošanos, šausmināties un pat saņemt garīgu traumu. Zivīm emocijas nav tik izteiktas, taču ir daudz pierādījumu, ka arī zivis piedzīvo bailes un sāpes. Ikvienam, kurš nevēlas radīt ciešanas dzīvām būtnēm, vajadzētu pārtraukt ēst zivis,” saka profesors Endrjū Linzijs, Oksfordas Ētiskās attieksmes pret dzīvniekiem centra direktors, grāmatas “Kāpēc dzīvnieku ciešanas ir svarīgas” autors. ).
Reizēm cilvēki, kas nolemj kļūt par veģetāriešiem, nevar atteikties no zivīm, jo uzskata, ka tas ir nepieciešams veselības uzturēšanai – īpaši treknajām zivīm. Faktiski līdzīgas labvēlīgas vielas var atrast augu pārtikā. Piemēram, linsēklu eļļa ir viens no bagātākajiem omega-3 taukskābju avotiem un nesatur zivīs atrodamās dzīvsudraba indes.
Vai ir veģetārie gaļas ēdāji?
2003. gadā Amerikas Dialektikas biedrība atzina FLEXITARIAN par gada populārāko vārdu. Fleksitārietis ir “veģetārietis, kuram vajadzīga gaļa”.
Wikipedia definē fleksitārismu šādi: “Daļēji veģetārs uzturs, kas sastāv no veģetāras pārtikas, dažreiz arī gaļas. Flexitarians cenšas patērēt pēc iespējas mazāk gaļas, taču viņi to pilnībā neizslēdz no uztura. Tajā pašā laikā nav noteikts konkrēts patērētās gaļas daudzums, lai klasificētu fleksitari.
Šo “daļēji veģetārisma” virzienu bieži kritizē paši veģetārieši, jo tas ir pretrunā ar viņu filozofiju. Pēc Džuljetas Gelatlijas teiktā, jēdziens “flexitārisms” ir pilnīgi bezjēdzīgs.
Kā tad nosaukt cilvēku, kurš jau sācis nāvējošās pārtikas patēriņa samazināšanas ceļu, bet vēl nav kļuvis par veģetārieti?
Rietumu tirgotāji par to jau ir parūpējušies:
Gaļas reducētājs – burtiski “reducējošā gaļa” – cilvēks, kurš samazina gaļas pārtikas daudzumu savā uzturā. Piemēram, Apvienotajā Karalistē saskaņā ar pētījumiem 23% iedzīvotāju pieder pie “gaļas reducētāju” grupas. Iemesli parasti ir medicīniskas indikācijas, kā arī vienaldzība pret vides problēmām. Lopkopības saimniecības izdala metānu, kas ir 23 reizes vairāk kaitīgs Zemes atmosfērai nekā oglekļa dioksīds.
Gaļas izvairītājs – burtiski “izvairās no gaļas” – cilvēks, kurš cenšas, ja iespējams, gaļu neēst vispār, bet reizēm neizdodas. 10% Apvienotās Karalistes iedzīvotāju pieder pie “gaļas izvairīgo” grupas, viņiem, kā likums, jau ir kopīga veģetārisma ideoloģija.
"Vairāk nekā ceturtā daļa respondentu [Apvienotajā Karalistē] saka, ka tagad ēd mazāk gaļas nekā pirms pieciem gadiem. Varam novērot izmaiņas iedzīvotāju uzturā. Trešdaļa mūsu organizācijas biedru ir cilvēki, kuri cenšas samazināt gaļas daudzumu uzturā. Daudzi sāk ar sarkanās gaļas izņemšanu, lai uzlabotu savu veselību, pēc tam pārtrauc ēst balto gaļu, zivis utt. Un, lai gan sākotnēji šīs izmaiņas izraisa drīzāk personīgi apsvērumi, ar laiku šie cilvēki var piesūkties ar veģetārisma filozofiju,” stāsta Džuljeta Gelatlija.
Veģetāras un pseidoveģetāras diētas
Lai uz visiem laikiem noskaidrotu, kurš ir veģetārietis un kurš nav... paskatīsimies uz Vikipēdiju!
Veģetārisms, kurā nav absolūti NEKĀDA NOSLĒVĪGA PĀRTIKA, ietver:
- Klasiskais veģetārisms – papildus augu pārtikai ir atļauti piena produkti un medus. Veģetāriešus, kas patērē piena produktus, sauc arī par laktoveģetāriešiem.
- Ovo-veģetārietis – augu pārtika, olas, medus, bet bez piena produktiem.
- Vegānisms – tikai augu pārtika (bez olām un piena produktiem, bet reizēm atļauts arī medus). Nereti vegāni atsakās no visa, kas ražots, izmantojot dzīvnieku izcelsmes produktus (ziepes, apģērbu no kažokādas un ādas, vilnas u.c.).
- Fruitārisms – tikai augu augļi, parasti neapstrādāti (augļi, ogas, augļu dārzeņi, rieksti, sēklas). Uzmanīga attieksme ne tikai pret dzīvniekiem, bet arī pret augiem (bez olām, piena produktiem, medus).
- Veģetārā/vegāniskā neapstrādāta diēta – ēd tikai neapstrādātu pārtiku.
Tālāk norādītās diētas NAV veģetāras, jo tās pieļauj slepkavas pārtikas produktus, lai gan to daudzums var būt ierobežots:
- Peskatārisms un polotārisms — izvairīšanās no sarkanās gaļas, bet ēst zivis un jūras veltes (pescatarianism) un/vai mājputnu gaļu (pollotārisms)
- Fleksitārisms ir mērens vai ārkārtīgi reti sastopams gaļas, mājputnu gaļas, zivju un jūras velšu patēriņš.
- Visēdāja jēlbarības diēta – ēd tikai jēlu vai ļoti īsu termiski apstrādātu pārtiku, tai skaitā gaļu, zivis u.c.
Ja iedziļināties visās diētās, varat atrast daudzas apakššķirnes un jaunas apakšapakšnodaļas ar vēl neparastākiem nosaukumiem. Nav pārsteidzoši, ka cilvēki, kuri ir mainījuši savu attieksmi pret gaļu uz “mazāk, mazāk vai nav gaļas”, izvēlas sevi vienkārši un kodolīgi dēvēt par “veģetāriešiem”. Tas ir ērtāk nekā ilgi skaidrot vectantei, kāpēc neēdīsi viņas kotletes, un aizbildināties, lai viņa neapvainotos.
Tas, ka cilvēks jau ir uzsācis apzinātas un veselīgākas ēšanas ceļu, ir daudz svarīgāks par terminu, ar kuru viņš sevi dēvē.
Tāpēc būsim iecietīgāki viens pret otru neatkarīgi no tā, kādu uztura filozofiju mēs pieturamies. Jo, saskaņā ar Bībeli, “nešķīstu cilvēku padara tas, kas ieiet mutē, bet gan tas, kas nāk no viņa mutes. (Mateja evaņģēlijs, 15. nod.)
Autors: Maryna Usenko
Pamatojoties uz BBC ziņu žurnāla Finlo Rorera rakstu “Veģetārietis, kas nav veģetārs”.