Kā plānot savus panākumus

Tīmeklī ir daudz publikāciju par ģimenes budžeta plānošanas, bērna piedzimšanas un karjeras nozīmi. Mēs lasām rakstus, dažreiz no tiem smeļamies interesantas idejas, bet kopumā dzīve nemainās. Kāds nav nomaksājis kredītus, kāds nevar iekasēt naudu par iPhone, un kāds jau piecus gadus nevar izkustēties no darba vietas: alga neaug, pienākumi jau sen riebjas. Problēma nav gribasspēka trūkumā, visbiežāk mēs nezinām, kā plānot panākumus.

Tie, kas plāno dienu, karjeru, budžetu, ir veiksmīgāki nekā tie, kas iet līdzi. Viņi redz skaidru gala mērķi, vēlamo rezultātu un plānu tā sasniegšanai. Viņi ir gatavi veikt sistemātiskas darbības, izsekot progresam un zina, kā priecāties par pat nelieliem panākumiem.

1953. gadā žurnāls Success veica pētījumu par Jēlas universitātes studentiem. Izrādījās, ka tikai 13% no viņiem izvirzīja mērķus un tikai 3% no kopējā skaita tos formulēja rakstiski. 25 gadus vēlāk pētnieki runāja ar respondentiem. Tie, kuriem jau pirmajā gadā bija skaidri mērķi, nopelnīja vidēji divas reizes vairāk nekā pārējie aptaujātie. Un tie, kas pierakstīja savus mērķus un izstrādāja stratēģiju to sasniegšanai, saņēma 10 reizes vairāk. Iedvesmojoša statistika, vai ne?

Kas nepieciešams, lai iemācītos plānot un sasniegt?

1. Padomājiet par to, kādu jūs vēlētos redzēt savu dzīvi pēc dažiem gadiem. Kas tev ir svarīgi? Kurā jomā jūs vēlētos sevi realizēt vai kaut ko sasniegt?
2. Skaidri norādiet mērķi: tam jābūt konkrētam, izmērāmam, sasniedzamam, reālistiskam un laika ziņā ierobežotam.
3. Sadaliet to apakšmērķos (starpmērķos) un skatiet, kādus starpposmus varat veikt, lai tos sasniegtu. Ideālā gadījumā katram vajadzētu ilgt no 1 līdz 3 mēnešiem.
4. Sastādi rīcības plānu un sāc to īstenot tuvāko 72 stundu laikā, periodiski pārbaudot rakstīto.
5. Vai esat izdarījis visu, kas jums jādara, lai sasniegtu pirmo starpmērķi? Atskatieties atpakaļ un uzslavējiet sevi par saviem panākumiem.

Vai kaut kas neizdevās? Kāpēc? Vai mērķis joprojām ir aktuāls? Ja tas jūs joprojām iedvesmo, varat doties tālāk. Ja nē, padomājiet par to, ko varat mainīt, lai palīdzētu palielināt savu motivāciju.

Kā tas darbojas praksē

Mana plānošanas prasme sāka veidoties no skolas sola: vispirms dienasgrāmata, tad dienasgrāmata, tad viedtālruņu aplikācijas, koučinga rīki. Šodien es:

• Es izvirzu mērķus 10 gadiem un sastādu ceturkšņa plānu to sasniegšanai;
• Savu gadu plānoju decembrī vai janvārī, un tajā iekļauju laiku hobijiem, ceļojumiem, treniņiem utt. Tas ļoti palīdz katras darbības budžeta plānošanā;
• reizi ceturksnī pārskatu izglītības un kultūras pasākumu afišas, pievienoju tos savam kalendāram, pērku biļetes vai rezervēju vietas;
• Plānoju savu grafiku nākamajai nedēļai, iekļaujot tajā papildus pamatdarbam rūpes par sevi, dejošanu, vokālu, pasākumus, tikšanos un čatā ar draugiem, atpūtu. Plānoju arī atpūtu: cenšos vismaz 2-3 stundas brīvdienās un vienu vakaru darbdienās veltīt nekā nedarīšanai vai spontānām, bet mierīgām aktivitātēm. Tas ļoti palīdz atgūties;
• Iepriekšējā vakarā sastādu plānu un sarakstu nākamajai dienai. Veicot uzdevumus, es tos atzīmēju.

Kas vēl var palīdzēt?

Pirmkārt, kontrolsaraksti, saraksti un kalendāri, kas palīdz veidot jaunus ieradumus. Var piestiprināt pie ledusskapja vai pie sienas pie darbvirsmas, veicot attiecīgas piezīmes, pabeidzot savus plānus vai ieviešot jaunus ieradumus. Otrkārt, mobilās aplikācijas un programmas. Līdz ar viedtālruņu parādīšanos šis plānošanas veids ir kļuvis par vienu no visizplatītākajiem.

Protams, plānus var koriģēt atkarībā no ārējiem apstākļiem, taču ir svarīgi atcerēties, ka vienmēr esat atbildīgs par rezultātu. Sāciet ar mazumiņu: plānojiet, ko varat paveikt līdz gada beigām.