Saturs
Skolēnu brīvlaiks tuvojas noslēgumam, priekšā virkne mājasdarbu un pārbaudījumu. Vai bērniem patīk apmeklēt skolu? Daudziem skolēniem, vecākiem un skolotājiem šāds jautājuma izteikums izraisīs ironisku smaidu. Kāpēc runāt par to, kas nenotiek! Jaunā mācību gada priekšvakarā runājam par skolām, kur bērni iet ar prieku.
Kā mēs izvēlamies skolu saviem bērniem? Vairumam vecāku galvenais kritērijs ir, vai viņi tur labi māca, proti, vai bērns saņems tādu zināšanu apjomu, kas ļaus nokārtot eksāmenu un iestāties augstskolā. Daudzi no mums, balstoties uz savu pieredzi, mācības uzskata par sasaistītu lietu un pat necer, ka bērns ar prieku dosies uz skolu.
Vai ir iespējams iegūt jaunas zināšanas bez stresa un neirozēm? Pārsteidzoši, jā! Ir skolas, kur skolēni katru rītu dodas bez pamudinājuma un no kurām vakaros nesteidzas doties prom. Kas viņus var iedvesmot? Piecu skolotāju viedoklis no dažādām Krievijas pilsētām.
1. Ļaujiet viņiem runāt
Kad bērns ir laimīgs? Kad viņi mijiedarbojas ar viņu kā cilvēku, viņa “es” ir redzams,” stāsta Natālija Aleksejeva, “Brīvās skolas” direktore no Žukovskas pilsētas, kas strādā pēc Valdorfa metodes. Bērni, kas ierodas viņas skolā no citām valstīm, ir pārsteigti: skolotāji pirmo reizi viņus nopietni ieklausās un novērtē viņu viedokli. Ar tādu pašu cieņu viņi izturas pret skolēniem licejā «Ark-XXI» netālu no Maskavas.
Viņi neuzspiež gatavus uzvedības noteikumus — bērni un skolotāji tos izstrādā kopā. Tā ir institucionālās pedagoģijas pamatlicēja Fernanda Urija ideja: viņš apgalvoja, ka cilvēks veidojas mūsu dzīves noteikumu un likumu apspriešanas procesā.
“Bērniem nepatīk formālisms, pavēles, skaidrojumi,” saka liceja direktors Rustams Kurbatovs. “Taču viņi saprot, ka noteikumi ir vajadzīgi, tos ievēro un ir gatavi apspriest tos ar entuziasmu, pārbaudot līdz pēdējam komatam. Piemēram, gadu risinājām jautājumu, kad vecāki tiek izsaukti uz skolu. Interesanti, ka beigās skolotāji nobalsoja par liberālāku variantu, bet bērni par stingrāku.
Izvēles brīvība ir ārkārtīgi svarīga. Izglītība bez brīvības vispār nav iespējama
Vidusskolēni pat tiek aicināti uz vecāku sapulcēm, jo pusaudži “neiztur, ja viņiem kaut kas tiek izlemts aiz muguras”. Ja mēs vēlamies, lai viņi mums uzticētos, dialogs ir neaizstājams. Izvēles brīvība ir ārkārtīgi svarīga. Izglītība bez brīvības parasti nav iespējama. Un Permas skolā «Tochka» bērnam tiek dotas tiesības pašam izvēlēties savu radošo darbu.
Šī ir vienīgā skola Krievijā, kur papildus vispārīgajām disciplīnām mācību programmā ir iekļauta dizaina izglītība. Profesionāli dizaineri piedāvā klasei ap 30 projektu, un katrs skolēns var izvēlēties gan mentoru, ar kuru vēlētos sadarboties, gan biznesu, kuru ir interesanti izmēģināt. Rūpnieciskais un grafiskais dizains, web dizains, kalēja darbs, keramika — iespējas ir daudz.
Bet, pieņemot lēmumu, students apņemas sešus mēnešus mācīties mentoru darbnīcā un pēc tam iesniegt gala darbu. Kādam patīk, turpinot mācīties tālāk šajā virzienā, kāds ir vairāk ieinteresēts atkal un atkal izmēģināt sevi jaunā biznesā.
2. Esiet sirsnīgi pret viņiem
Neviens skaists vārds nedarbojas, ja bērni redz, ka skolotājs pats neievēro to, ko viņš deklarē. Tāpēc literatūras skolotājs Mihails Belkins no Volgogradas liceja «Leader» uzskata, ka skolas centrā ir jāliek nevis skolēns, bet skolotājs: «Labā skolā direktora viedoklis nevar būt vienīgais un nenoliedzamais, » saka Mihails Belkins. — Ja skolotājs jūtas nebrīvs, baidās no varas, pazemojuma, tad bērns pret viņu ir skeptisks. Tātad bērnos attīstās liekulība, un viņi paši ir spiesti valkāt maskas.
Kad skolotājs jūtas labi un brīvi, izstaro prieku, tad skolēni ir caurstrāvoti ar šīm sajūtām. Ja skolotājai nav žalūziju, nebūs arī bērnam.”
No pieaugušo pasaules — etiķetes, konvenciju un diplomātijas pasaules skolai ir jāatšķiras ar viegluma, dabiskuma un sirsnības gaisotni, uzskata Rustams Kurbatovs: «Šī ir vieta, kur nav tādu rāmju, kur viss ir plaši atvērts. .»
3. Cieniet viņu vajadzības
Bērns sēž klusi, paklausīgi klausās skolotāju, kā mazs karavīrs. Kāds tas par prieku! Labās skolās kazarmu gars nav iedomājams. Piemēram, Ark-XXI bērniem ir atļauts nodarbības laikā staigāt pa klasi un sarunāties vienam ar otru.
“Skolotājs uzdod jautājumus un uzdevumus nevis vienam skolēnam, bet gan pārim vai grupai. Un bērni to savā starpā apspriež, kopā meklē risinājumu. Pat viskautrīgākie un nedrošākie sāk runāt. Tas ir labākais veids, kā atbrīvoties no bailēm,” saka Rustams Kurbatovs.
Brīvajā skolā galvenā rīta stunda sākas ar ritma daļu. 20 minūtes bērni ir kustībā: staigā, staipās, aplaudē, spēlē mūzikas instrumentus, dzied, deklamē dzejoļus. "Nav pieļaujams, ka bērns visu dienu sēž pie rakstāmgalda, kad viņa augošais ķermenis prasa kustību," saka Natālija Aleksejeva.
Valdorfa pedagoģija parasti ir ļoti precīzi pielāgota bērnu individuālajām un vecuma vajadzībām. Piemēram, katrai klasei ir sava gada tēma, kas atbild uz tiem jautājumiem par dzīvi un par cilvēku, kas ir šāda vecuma bērnam. Pirmajā klasē viņam ir svarīgi zināt, ka labais uzvar ļauno, un par to skolotājs ar viņu runā, izmantojot pasakas kā piemēru.
Jau otrklasnieks pamana, ka cilvēkā ir negatīvas īpašības, un viņam tiek parādīts, kā ar tām tikt galā, pamatojoties uz teikām un svēto stāstiem utt. “Bērns ir ārkārtīgi iedvesmojošs, kad palīdzam viņam tikt galā ar savu neizteikto. un vēl nerealizētie jautājumi,” stāsta Natālija Aleksejeva.
4. Pamodiniet radošo garu
Zīmēšana, dziedāšana ir papildu priekšmeti mūsdienu skolā, saprotams, ka tie ir izvēles priekšmeti, norāda autorskolas «Klass centrs» direktors Sergejs Kazarnovskis. “Bet ne velti klasiskā izglītība savulaik balstījās uz trim pīlāriem: mūziku, drāmu, glezniecību.
Tiklīdz mākslinieciskā sastāvdaļa kļūst obligāta, atmosfēra skolā tiek pilnībā pārveidota. Mostas radošuma gars, mainās attiecības starp skolotājiem, bērniem un vecākiem, veidojas cita izglītības vide, kurā ir vieta jūtu attīstībai, trīsdimensionālai pasaules uztverei.”
Nepietiek ar paļaušanos tikai uz inteliģenci, bērnam ir jāpiedzīvo iedvesma, radošums, ieskats
«Klases centrā» katrs audzēknis absolvē vispārizglītojošo, mūzikas un drāmas skolu. Bērni izmēģina sevi gan kā mūziķi, gan kā aktieri, izdomā tērpus, sacer lugas vai mūziku, veido filmas, raksta izrāžu recenzijas, pēta teātra vēsturi. Valdorfa metodoloģijā liela nozīme ir arī mūzikai un glezniecībai.
"Godīgi sakot, to ir daudz grūtāk mācīt nekā matemātiku vai krievu valodu," atzīst Natālija Aleksejeva. “Bet ar paļaušanos tikai uz intelektu vien nepietiek, bērnam ir jāpiedzīvo iedvesma, radošs impulss, ieskats. Tieši tas padara vīrieti par vīrieti.» Kad bērni ir iedvesmoti, nav nepieciešams viņus piespiest mācīties.
"Mums nav problēmu ar disciplīnu, viņi zina, kā pārvaldīt sevi," saka Anna Demeņeva, Točkas skolas direktore. — Man kā vadītājai ir viens uzdevums — dot viņiem arvien plašākas pašizpausmes iespējas: sarīkot izstādi, piedāvāt jaunus projektus, atrast interesantus gadījumus darbam. Bērni ir pārsteidzoši atsaucīgi uz visām idejām.
5. Palīdzi justies vajadzīgam
"Es uzskatu, ka skolai ir jāmāca bērnam izklaidēties," stāsta Sergejs Kazarnovskis. — Prieks par to, ko esi iemācījies darīt, no tā, ka esi vajadzīgs. Galu galā, kā parasti veidojas mūsu attiecības ar bērnu? Mēs viņiem kaut ko dodam, viņi ņem. Un viņiem ir ļoti svarīgi sākt atdot.
Šādu iespēju dod, piemēram, skatuve. Uz mūsu skolas izrādēm brauc cilvēki no visas Maskavas. Nesen Muzeon parkā ar dziesmu programmu uzstājās bērni — ļaudis pulcējās viņus klausīties. Ko tas dod bērnam? Jūtot jēgu tam, ko viņš dara, sajust savu vajadzību.
Bērni paši atklāj to, ko ģimene dažreiz viņiem nevar dot: radošuma vērtības, videi draudzīgu pasaules pārveidi.
Tam piekrīt arī Anna Demeņeva: “Svarīgi, lai bērni skolā dzīvotu īstu, nevis imitētu dzīvi. Mēs visi esam nopietni, nevis izliekamies. Tradicionāli, ja bērns darbnīcā taisa vāzi, tai jābūt stabilai, nelaižot cauri ūdeni, lai tajā varētu ievietot ziedus.
Vecākiem bērniem projektiem tiek veikta profesionāla pārbaude, viņi piedalās prestižās izstādēs vienlīdzīgi ar pieaugušajiem, un dažreiz viņi var izpildīt reālus pasūtījumus, piemēram, izstrādāt uzņēmuma korporatīvo identitāti. Viņi paši atklāj to, ko dažreiz ģimene viņiem nevar dot: radošuma vērtības, pasaules ekoloģiskās pārvērtības.
6. Radi draudzīgu atmosfēru
“Skolai ir jābūt vietai, kur bērns jūtas droši, kur viņu neapdraud ne izsmiekls, ne rupjības,” uzsver Mihails Belkins. Un skolotājai ir jāpieliek lielas pūles, lai saskaņotu bērnu komandu, piebilst Natālija Aleksejeva.
“Ja klasē rodas konfliktsituācija, jāatmet visas akadēmiskās lietas un jātiek galā,” iesaka Natālija Aleksejeva. — Mēs par to tieši nerunājam, bet sākam improvizēt, izdomājot stāstu par šo konfliktu. Bērni lieliski saprot alegoriju, tā iedarbojas uz viņiem vienkārši maģiski. Un vainīgo atvainošanās ilgi negaidāms.
Morāles lasīšana ir bezjēdzīga, Mihails Belkins piekrīt. Pēc viņa pieredzes, empātijas pamodināšanai bērnos daudz vairāk palīdz bērnunama vai slimnīcas apmeklējums, piedalīšanās lugā, kurā bērns pamet savu lomu un kļūst par cita pozīciju. “Kad valda draudzības gaisotne, skola ir vislaimīgākā vieta, jo tajā pulcējas cilvēki, kuriem vienam ir vajadzīgs un pat, ja vēlaties, viens otru mīl,” secina Rustams Kurbatovs.