Mēs esam pieķēdēti pie rakstāmgaldiem, pie datoru monitoriem, nelaižam rokas no viedtālruņiem, un ikdienas pilsētas dzīves spriedzes mums dažkārt šķiet nepārvaramas. Cilvēka evolūcija ir aptvērusi vairāk nekā 7 miljonus gadu, un mazāk nekā 0,1% no šī laika ir pavadīts, dzīvojot pilsētās, tāpēc mums vēl ir tāls ceļš ejams, lai pilnībā pielāgotos pilsētas apstākļiem. Mūsu ķermenis ir radīts, lai dzīvotu dabā.
Un te talkā nāk mūsu vecie labie draugi – koki. Lielākā daļa cilvēku izjūt nomierinošo efektu, pavadot laiku mežā vai pat tuvējā parkā, ko ieskauj zaļumi. Japānā veiktie pētījumi liecina, ka tam patiesībā ir iemesls – laika pavadīšana dabā patiesībā palīdz dziedināt mūsu prātu un ķermeni.
Japānā termins “shinrin-yoku” ir kļuvis par iecienītu frāzi. Burtiski tulkots kā “meža peldēšanās”, iegrimšana dabā, lai uzlabotu pašsajūtu – un tā ir kļuvusi par nacionālu izklaidi. Šo terminu 1982. gadā ieviesa mežsaimniecības ministrs Tomohide Akiyama, izraisot valdības kampaņu, lai popularizētu Japānas 25 miljonus hektāru mežu, kas veido 67% no valsts zemes. Mūsdienās lielākā daļa ceļojumu aģentūru piedāvā visaptverošas shinrin-yoku ekskursijas ar specializētām meža terapijas bāzēm visā Japānā. Ideja ir izslēgt prātu, iejusties dabā un ļaut par sevi rūpēties meža dziedinošajām rokām.
Var šķist pašsaprotami, ka atkāpšanās no ikdienas rutīnas samazina stresa rādītāju, taču saskaņā ar Čibas universitātes profesora un grāmatas par shinrin-yoku autoru Yoshifumi Miyazaki teikto, peldēšanai mežā ir ne tikai psiholoģiskas priekšrocības, bet arī fizioloģiska ietekme.
"Kortizola līmenis paaugstinās, kad esat stresa stāvoklī, un pazeminās, kad esat atslābinājies," saka Mijazaki. "Mēs noskaidrojām, ka, dodoties pastaigā pa mežu, kortizola līmenis pazeminās, kas nozīmē, ka esat mazāk stresaini."
Šie ieguvumi veselībai var ilgt vairākas dienas, kas nozīmē, ka iknedēļas meža detoksikācija var veicināt ilgtermiņa labsajūtu.
Mijazaki komanda uzskata, ka peldēšanās mežā var arī uzlabot imūnsistēmu, padarot mūs mazāk uzņēmīgus pret infekcijām, audzējiem un stresu. "Mēs pašlaik pētām shinrin yoku ietekmi uz pacientiem, kuri ir uz slimības robežas," saka Mijazaki. "Tā varētu būt sava veida profilaktiska ārstēšana, un mēs šobrīd apkopojam datus par to."
Ja vēlaties praktizēt shinrin yoka, jums nav nepieciešama īpaša sagatavošanās - vienkārši dodieties uz tuvāko mežu. Tomēr Mijazaki brīdina, ka mežos var būt ļoti auksts, un aukstums novērš meža peldēšanās pozitīvo ietekmi – tāpēc noteikti ģērbieties silti.
Nokļūstot mežā, neaizmirstiet izslēgt telefonu un maksimāli izmantot savas piecas maņas – aplūkojiet ainavu, pieskarieties kokiem, sajūtiet mizas un ziedu smaržu, klausieties vēja un ūdens skaņās, un neaizmirstiet paņemt līdzi kādu gardu ēdienu un tēju.
Ja mežs ir pārāk tālu no jums, nevajag izmisumā. Miyazaki pētījumi liecina, ka līdzīgu efektu var panākt, apmeklējot vietējo parku vai zaļo zonu vai pat vienkārši parādot telpaugus uz darbvirsmas. "Dati liecina, ka visspēcīgākais efekts ir došanās uz mežu, bet pozitīvas fizioloģiskas sekas būs vietējā parka apmeklējums vai iekštelpu puķu un augu audzēšana, kas, protams, ir daudz ērtāk."
Ja jūs patiešām esat izmisuši pēc meža dziedinošās enerģijas, bet nevarat atļauties aizbēgt no pilsētas, Mijazaki pētījumi liecina, ka arī vienkāršai dabas ainavu fotogrāfiju vai video skatīšanai ir pozitīva ietekme, kaut arī ne tik efektīva. Ja vēlaties atpūsties un atpūsties, mēģiniet meklēt piemērotus videoklipus pakalpojumā YouTube.
Cilvēce tūkstošiem gadu ir dzīvojusi brīvā dabā, ārpus augstajām akmens sienām. Pilsētas dzīve mums ir devusi visdažādākās ērtības un ieguvumus veselībai, taču ik pa laikam ir vērts atcerēties savas saknes un savienoties ar dabu, lai iegūtu nelielu pacilājumu.