skaldāmais aurantiporus (Aurantiporus fissilis)
- Nodaļa: Basidiomycota (Basidiomycetes)
- Apakšnodaļa: Agaricomycotina (Agaricomycetes)
- Klase: Agaricomycetes (Agaricomycetes)
- Apakšklase: Incertae sedis (neskaidra atrašanās vieta)
- Pasūtījums: Polyporales (Polypore)
- Ģimene: Polyporaceae (Polyporaceae)
- Ģints: Aurantiporus (Aurantiporus)
- Tips: Aurantiporus fissilis (Aurantiporus fissile)
Tyromyces fissilis
Fotogrāfijas autore: Tatjana Svetlova
Visbiežāk sārņu sēne aurantiporus fissile ir sastopama uz lapu kokiem, dodot priekšroku bērzam un apsei. Tāpat ābeļu dobumos un stumbros redzami tā atsevišķie vai saauguši augļķermeņi. Retāk sēne aug uz ozoliem, liepām un skuju kokiem.
Aurantiporus fissilis ir diezgan liela izmēra – līdz 20 centimetriem diametrā, savukārt sēnītei var būt arī liels svars.
Augļu ķermeņi ir vai nu noliekti, vai naga formas, balti, savukārt cepurīšu virsmai bieži ir rozā spīdums. Sēne aug pa vienai vai veselās rindās gar koka stumbru, vietām augot kopā ar cepurēm. Uz griezuma vai pārtraukuma vāciņi ātri kļūst sārti, pat violeti.
Himenofors ļoti liels, porains. Himenofora caurules ir bālganā krāsā un noapaļotas.
Sēnei ir ļoti sulīga, gaļīga mīkstums, kas ir baltā krāsā.
Aurantiporus fissile netiek ēst, jo tas pieder pie neēdamo sēņu kategorijas.
Ārēji tai ir ļoti līdzīgas smaržīgās trametes (Trametes suaveolens) un spongipellis sūkļveidīgās (Spongipellis spumeus). Bet šķeljošajam aurantiporam ir lielākas poras, kā arī lieli augļķermeņi, kas to uzreiz atšķir no visām Tyromyces un Postia ģints sārņsēnēm.