Ģimenes pabalsti: 10 populārākā nedaudz neparasta informācija, kas jāzina

Dažkārt Francijā tās tiek uzskatītas par pašsaprotamām, diemžēl tās ne vienmēr ir pastāvējušas un varbūt ne vienmēr pastāvēs visiem. Ģimenes pabalsti ir palīdzība, ko izmaksā personām ar apgādībā esošiem bērniem, kuras apmēri un nosacījumi dažādās valstīs ir atšķirīgi. Šeit ir īss pārskats par ģimenes pabalstu vēsturi Francijā, galvenajiem pasākumiem, kas veikti kopš to izveides, to finansēšanu vai izmaksām. Pietiekami lai uzziniet vairāk par šiem palīglīdzekļiem, ko saņemam katru mēnesi, un kāpēc gan ne, paspīdi ar savām zināšanām nākamajā vakariņu aperitīvā kopā ar vecākiem!

Ģimenes pabalstu sencis dzimis ap 1916. gadu

1916. gadā Francijā inženieris Emīls Romanē, kurš arī bija dedzīgs katolis, veica izmeklēšanu starp strādniekiem savā rūpnīcā Grenoblē. Viņš to pamana jo lielākas ģimenes, jo grūtāk iztikt, finansiāli iztikt. Būdams pārliecināts par darba devēju interesi sniegt palīdzību saviem darbiniekiem, viņš pārliecināja savu priekšnieci Džoaniju Džoju ieviest "piemaksu par ģimenes pienākumiem", ko aprēķina pēc bērnu skaita vienā mājsaimniecībā. Dzimis ģimenes pabalstu sencis. Paredzot kaimiņu rūpnīcu strādnieku prasības, Emīls Romanets pārliecinās vietējo uzņēmumu priekšniekus organizēties, lai izvairītos no streikiem. Pieci rūpnieki 29. gada 1918. aprīlī izveidoja Kompensācijas fondu, otro šāda veida fondu, kas atzīts Francijā, pirmais tika dibināts tajā pašā gadā Lorientā, Bretaņā.

Pirmais likums tika pieņemts 1932. gadā

1928. un 1930. gadā tika pieņemts likums par sociālo apdrošināšanu, kas sedz slimības, vecumu un invaliditāti. Pēc tam, 1932. Landry likums vispārina ģimenes pabalstus visiem rūpniecības un tirdzniecības darbiniekiem, nosakot, ka darba devējiem obligāti jāpievienojas kompensāciju fondam. Taču valsts iejaukšanās joprojām ir ierobežota, un pabalstu apjoms dažādās nodaļās ir atšķirīgs. Valsts neizmantoja ģimenes pabalstus līdz 1945. gadam, izveidojot sociālo nodrošinājumu.

Pasākums, kas daļēji saistīts ar dzimstības samazināšanos

Daļēji pēc katoļu iniciatīvas, precīzāk kristīgi-sociālas kustības, ģimenes pabalsti parādījās īpaši pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados kā veids, kā kompensēt dzimstības samazināšanos novērota Francijā pēc Lielā kara. Pēc tam Francijā bija augsts mirstības līmenis, kā arī zems dzimstības līmenis, kas to ierindoja Eiropas astē iedzīvotāju skaita pieauguma ziņā. Mudiniet frančus radīt bērnus tādēļ ir ļoti svarīgi mainīt šo satraucošo tendenci, kas jo īpaši ietver labvēlīga ģimenes politika.

Ienākumu nosacījumi pabalstu saņemšanai ir tikai no 2015. gada

Līdz 2015.gadam vecāku saņemto ģimenes pabalstu apmērs netika noteikts atbilstoši mājsaimniecības līdzekļiem. Skaidrs, ka vadītāju ģimene vai pāris strādnieku, katrs ar diviem bērniem, saņēma vienādas summas, lai gan viņiem vispār nebija vienādas algas.

1996. gadā Alēns Župē, toreizējais premjerministrs Žaka Širaka prezidentūras laikā, dīķī palaida bruģakmeni, izsludinot pārdomas par ģimenes pabalsti, kas atkarīgi no ienākumiem, bez panākumiem. Ideja par šādu pasākumu atkārtoti radās 1997. gadā ar Lionelu Žospinu, taču atkal šis pasākums netiks piemērots, lai samazinātu ģimenes koeficientu.

Tikai 2014. gadā Fransuā Olanda vadībā ģimenes pabalsti, kas atkarīgi no ienākumiem, atkal tiks izskatīti, un tie tiks galīgi pieņemti 15. gada 2015. jūlijā. No šī datuma uz pusi tiks samazināti ģimenes pabalsti divu bērnu vecākiem, kuru ienākumi pārsniedz 6 eiro mēnesī (64 eiro 129 vietā), un par četriem tiem, kas pelna vairāk par 8 eiro mēnesī (32 eiro 129 vietā), ienākumu griestus paaugstinot par 500 eiro par katru papildu bērnu.

Sociālās apdrošināšanas ģimenes nodaļa: vismaz 500 miljonu eiro deficīts

Tā nav liekšķere: sociālā nodrošinājuma deficīts Francijā strauji pieaug, lai gan katra valdība gadu desmitiem ir mēģinājusi to samazināt. Saskaņā ar Sociālās apdrošināšanas kontu komisijas datiem 4,4. gadā tās deficīts bija aptuveni 2017 miljardi eiro.Sociālās apdrošināšanas ģimenes nodaļai, kurā ietilpst ģimenes pabalsti, nav lielākais pārpalikums.

Saskaņā ar ikdienas informāciju PasaulesĢimenes filiāle pirmo reizi kopš 2007. gada nonāktu “zaļā” līdz 500 miljoniem eiro 2017. gadā pretstatā viena miljarda eiro deficītam 2016. gadā. Sociālā nodrošinājuma ģimenes nozare noteikti ir joprojām ir deficīts, bet mazāks nekā citās nozarēs piemēram, nelaimes gadījumi darbā (800 miljoni eiro) un vecums (1,5 miljardi eiro).

Francijai ir laba situācija salīdzinājumā ar dažiem Eiropas kaimiņiem

Neatkarīgi no tā, vai mēs atbalstām ģimenes pabalstu palielināšanu vai, gluži pretēji, vēlamies tos samazināt, mēs nekādā gadījumā nevaram noliegt, ka Francijai ģimenes politikas ziņā ir diezgan labi. Lai gan Vācijā, kā arī atsevišķās Skandināvijas valstīs summas parasti ir lielākas, citas valstis, piemēram, Itālija, Spānija vai Apvienotā Karaliste, ir ieviesušas stingri ienākumu ierobežojumi. Un starp dažiem Eiropas kaimiņiem, summas pieaugums pēc bērnu skaita ir mazāks nekā Francijā, pat ja pie mums pirmais bērns nedod tiesības uz nekādu pabalstu. Ja sagrupējam visu Francijā pieejamo ģimenes palīdzību (bērna kopšanas atvaļinājumu, ģimenes pabalstus, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu utt.), ģimenes politika ir īpaši izdevīga. Parādās arī Francija viens no augstākajiem sieviešu nodarbinātības rādītājiem Eiropā un augstāks dzimstības līmenis nekā lielākajā daļā tās kaimiņvalstu, daļēji vismaz ģimenēm piešķirtās palīdzības dēļ.

Ģimenes papildinājums, palīdzīga roka 3. bērnam

Kontinentālajā Francijā, ģimenes piemaksa (CF) ir paredzēta ģimenēm, kuru apgādībā ir vismaz trīs bērni, kuri ir vismaz 3 gadus veci un jaunāki par 21 gadu. Ģimenes piemaksa izveidota 1978. gada janvārī, un tā iezīmē prioritāti trešajam bērnam. Ģimenes piemaksa aizstāj vienreizējo algas pabalstu, mātes pabalstu par uzturēšanos mājās un bērna kopšanas pabalstu.

2016.gada decembrī tā izmaksāta 826 mājsaimniecībām, no kurām ceturtā daļa ir nepilna ģimene. Pamatsumma ir 600 eiro, ko var palielināt līdz 170,71 eiro ģimenēm, kuru ienākumi nepārsniedz noteiktu griestus.

2014. gads: pasākums par bērna kopšanas atvaļinājumu dzimumu līdztiesības veicināšanai

Kā daļa no likumprojekta par dzimumu līdztiesību, ko vadīja Najata Valloda-Belkačema, toreizējā sieviešu tiesību ministre Fransuā Olanda prezidentūras laikā, ir notikusi būtiska bērna kopšanas atvaļinājuma reforma, kas stājās spēkā 2014. gada jūlijā. no šī datuma var ņemt tikai viena bērna vecāki, kuriem līdz tam bija tiesības uz 6 mēnešu atvaļinājumu vēl sešus mēnešus, ja atvaļinājumu izmanto otrs vecāks. Skaidrs, ka atvaļinājumu pagarina līdz 12 mēnešiem ar nosacījumu, ka šis periods tiek sadalīts vienlīdzīgi starp abiem vecākiem. Sākot ar otro bērnu, bērna kopšanas atvaļinājums vienmēr ilgst ne vairāk kā trīs gadus, bet CAF atbalstu izmaksās tikai līdz bērna 3 gadu vecumam, ja to sadala starp abiem vecākiem: ne vairāk kā 24 mēneši vienam no vecākiem un 12 mēneši. otrs vecāks, kā daļa no Dalītais bērnu izglītības pabalsts (PreParE). Mērķis: mudināt tētus izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par jaundzimušo.

Tuvojas ģimenes pabalstu universāluma beigām?

Šis ir jautājums, kas regulāri tiek apspriests neatkarīgi no dažādu valdību politiskās orientācijas. Līdz šim, ja ģimenes pabalstiem ir apmērs, kas atkarīgs no ģimeņu ienākumu līmeņa, tie paliek universāli: visi franču vecāki neatkarīgi no tā, kas viņi ir, saņem ģimenes pabalstus, pat ja to summa atšķiras atkarībā no viņu ienākumu līmeņa.

Laikā, kad nepieciešams rast līdzekļus sociālā nodrošinājuma deficīta samazināšanai, jautājumus rada ģimenes pabalstu universālums. Vai tiešām ģimenei, kuras ikmēneša ienākumi pārsniedz 10 eiro, bērnu audzināšanai ir vajadzīga palīdzīga roka tikai pāris desmitu eiro apmērā?

2018. gada martā Gijoms Šišs (Guillaume Chiche), LREM vietnieks Deux-Sèvres jautājumos, sadarbībā ar LR vietnieku Ille-et-Vilaine Gilles Lurton bija iesniedzis ziņojumu, kurā ietverti ieteikumi par Francijas ģimenes politiku. Bet, ja tie tomēr būtu izdarīti (deputātiem būtu grūti atrast kopsaucēju), viņu secinājumi pagaidām nav radījuši lielu troksni un vēl nav devuši pamatu likumprojektam.

Kas finansē ģimenes pabalstus?

Ģimenes pabalsta fondi (CAF) un Centrālais lauksaimniecības sociālais kopfonds (CCMSA) juridisko pabalstu veidā 2016. gadā izmaksāja 84,3 miljardus eiro. Šī finanšu masa ietver trīs kategorijas: pabalsti, kas atkarīgi no bērna klātbūtnes, mājokļa pabalsti, pabalsti, kas saistīti ar solidaritāti un atbalsts darbībai. Kas attiecas uz ģimenes pabalstiem, tos galvenokārt finansē no darba devēju veiktajām sociālajām iemaksām, līdz 5,25% vai 3,45% atkarībā no profesijas. Pārējais nāk no CSG (vispārinātās sociālās iemaksas, arī iekasē algas lapiņas) un nodokļiem. Skaidrs, ka katrs aktīvais francūzis nedaudz finansē ģimenes pabalstus.

avoti:

• https://www.caf.fr/sites/default/files/cnaf/Documents/Dser/essentiel/Essentiel_depensesPresta_ESSENTIEL.pdf
• https://www.urssaf.fr/portail/home/employeur/calculer-les-cotisations/les-taux-de-cotisations/la-cotisation-dallocations-famil.html
• http://www.vie-publique.fr/decouverte-institutions/protection-sociale/politique-familiale/comment-branche-famille-securite-sociale-est-elle-financee.html
• http://www.vie-publique.fr/politiques-publiques/famille/chronologie/
• http://www.slate.fr/story/137699/emile-romanet-inventa-allocations-familiales